kreaķivšik - Nostaļģija

Man bija penālis ar termometru

laiks, kā ceļš ir aizvijies, nu ir daudz kas mainījies

ui....maaku, maaku taadas mashiiniites uztaisiit no papiira :)

Izlasīju visu no sākuma līdz galam.
Pat tāda gandrīz kā prieka asariņa uzradās, atceroties tos laikus :)
Un nezinu kā citiem, bet manu bērnību šis atsit uz visiem, ja ne 100, tad 95%.
Patiešām nebija ne mobilo, ne e-pastu. Ne Cibas.
Vienkārši tusiņš sākās, ka viens iečāpo pie otra ciemos. Tad abi aiziet vēl pie trešā, ceturtā... un beigās savācās bariņš, kas dara lietas, ko mūsu laikā neviens vairs nedarītu :)
Dzīve bija vienkārša, atšķirīga, bet pozitīva un interesanta. Un noziegumu līmenis ar bija, manuprāt, samērā zems, jo visi auga vienādi. Un vienādi tika audzināti.

Aha. :)
No otras puses jāatzīst, ka mēs bijām mazi. Un bērniem ar iztēli parasti problēmu nav.
I wish būtu iespēja nepieaugt un nesaindēt savo saprātu ar pieaugušu cilvēku lietām. Ko nereti saindē tie, kas pieaug pirmie un savā ziņā sāk apspiest tos, kas vēl ir "bērni". :)

Mmm, plastmasas penāls... man arī tāds bija... vismaz pirmajās klasēs :) vienīgi dzeltens - moderns :D
Kad kavēju pirmo stundu un uz skolu devos skriešus, penālī esošie zīmuļi un pildspalva radīja ierasto, grabošo "mūziku"... :):)

Mašīnu tādu uztaisīt gan nemāku. Laikam mašīnas ne pārāk interesēja :D Tomēr labi atceros, kā no pienenes uztaisīt "lelli".

Un nedaudz žēl mūsdienu bērnus. Kaut vai tāpēc, ka viņiem visa ir tik daudz. Vairs nav tas prieks...