kreaķivšik - Nostaļģija

Izlasīju visu no sākuma līdz galam.
Pat tāda gandrīz kā prieka asariņa uzradās, atceroties tos laikus :)
Un nezinu kā citiem, bet manu bērnību šis atsit uz visiem, ja ne 100, tad 95%.
Patiešām nebija ne mobilo, ne e-pastu. Ne Cibas.
Vienkārši tusiņš sākās, ka viens iečāpo pie otra ciemos. Tad abi aiziet vēl pie trešā, ceturtā... un beigās savācās bariņš, kas dara lietas, ko mūsu laikā neviens vairs nedarītu :)
Dzīve bija vienkārša, atšķirīga, bet pozitīva un interesanta. Un noziegumu līmenis ar bija, manuprāt, samērā zems, jo visi auga vienādi. Un vienādi tika audzināti.

Aha. :)
No otras puses jāatzīst, ka mēs bijām mazi. Un bērniem ar iztēli parasti problēmu nav.
I wish būtu iespēja nepieaugt un nesaindēt savo saprātu ar pieaugušu cilvēku lietām. Ko nereti saindē tie, kas pieaug pirmie un savā ziņā sāk apspiest tos, kas vēl ir "bērni". :)