I speak bullshit

Karoče, man jau nu liekas, ka kaut kas tāds ir iespējams tikai šajā valstī: tātad, pirms trīs nedēļām un pirms manas īsās aizdošanās uz mājām, man bija darba intervija vienā krievu uzņēmumā (un šajā situācijā ir tiešām svarīgi uzsvērt, ka KRIEVU uzņēmumā - vēlāk sapratīsiet, kāpēc). Nu viss beidzās ar to, ka, kamēr es būšu prom, viņi visu pārdomās un dos ziņu manam fidanzato. Tā nu es aizbraucu un atbraucu, un, protams, nekādu ziņu nebija, kas mani arī nemaz nepārsteidza, jo šajā valstī tas ir normāli. Te pēkšņi otrdienas pēcpusdienā zvana man fidanzato un saka, ka tomēr diemžēl šie mani neņemšot, BET tūlīt sākas jautrākā daļa, proti, esot divi iemesli, kāpēc tad nē - oficiālais un neoficiālais! Oficiālais - tas, ka man dzimtā valoda nav krievu un man tas tā like, ok, whatever....BET tagad nāk neoficiālais (un pēc meitenes, kas strādā tanī pašā uzņēmumā, vārdiem - ĪSTAIS) iemesls, kas ir....wait for it....tas, ka uzņēmuma lielākie krievu bosi esot ieraudzījuši manā CV, ka esmu strādājusi policijā (!!!) Nu un līdz ar to noraustījušies, ka es varētu kaut ko zināt par viņu netīrajiem darbiņiem ar dokumentiem :D Es esmu vienkārši gar zemi....krievi....
Nu ja, bet te vēl darba stāstam nav gals. Tai pašā otrdienā pie fidanzato ienāk cita uzņēmuma - šoreiz gan ne krievu - boss un prasa, vai nepazīstot kādu, kas gribētu pie šiem strādāt un manējais, protams, uzreiz saka - kāda runā - manējā fragolino kāreiz meklē darbu. Tā nu man vakar bija intervija, kuras rezultātā man pirmdien jāsāk strādāt. BET, kā vienmēr, ir kāds bet! Vakarā uzņēmuma sekretārs šiem (bosiem) paziņo, ka šobrīd man nevarot sastādīt darba - stažista - pārbaudes laika - līgumu (nu es nezinu, kā tas saucas latviski :D), kā mēs bijām vienojušies, jo šiem, izrādās, jau divi tādi esot un šobrīd vairāk par diviem nedrīkstot būt. Kā jau teicu - kaut kās tāds, respektīvi tas, ka paši uzņēmuma īpašnieki (un uzņēmuma nestrādā 200 cilvēki, bet gan tikai 8) nezina, ka šobrīd vairāk nedrīkst pieņemt cilvēkus uz pārbaudes laiku, turklāt, pat nepapūlas to noskaidrot PIRMS intervijas ar potenciālo jauno darbinieku. Jebkurā gadījumā, rezultāts ir tāds, ka man tagad līdz septembrim, ja es gribu, būs jāstrādā nelegāli, jo to pārējo divu cilvēku pārbaudes laiks beidzas septembrī. Nu a ko ta es - meitene no Austrumeiropas - iešu un strādāšu nelegāli, ka tik maksā :D

Šodien piecēlos sešos, tāpēc tagad ir sajūta, ka ir pieci pēcpusdienā, bet vēl tak, oj, visa diena priekšā!

Es teiksu, ka besī ārā tās ziņas. Tu, cilvēks, no rīta priecīgs piecelies, ieej kkur palasīt, kas ta pasaulē jauns un ko dabuj - Libānā/ Lībijā HVZ nogāzusies lidmašīna, a man, joptvai, ir tā bail lidot un drīz atkal ir jālido, plus Āzijā kkāds deģenerāts atkal ar gaļas cirvi bērnu dārzā bērnus apslaktējis. A Latvijā tagad viekārši lauzīsies iekšā mājās un konfiscēs datorus.. Draugos galerijās "draugi, b***, "nacionālisti"" salikuši savus uzdauzītos purnus....es teikšu, lai iet ka tās ziņas un internets driģenēs, es uzlikšu savas rozā brilles un visu dienu skatīšos sūdīgas amerikāņu komēdijas un dzīvošu laimīga.
Vienīgais, kas mani šodien iepriecināja, bija Ilmārs Poikāns.

Manā galā šodien kārtējo dienu pavasaris, neskatoties uz to, ka meteorologi solīja sniegu ha hā...vispār laika ziņas šajā valstī ir nu ļōōti "teorētiskas" - ja saka, ka rīt būs lietus vai sniegs, nu vai saule, da jebkas, tad solītais būs varbūt pēc dienām trim vai arī vispār nebūs. Tā nu arī šodien solītā sniega vietā spīd saule, skaidra debestiņa (par ko liecina tas, ka no mana balkona var redzēt kalnus, eh...), apm. +12 un vispār sāku jau domāt par velo sezonas atklāšanu. Pagājšgad tā arī dabūju pirmo iedegumu/apdegumu - pēcpusdienā uz riteņa, pāris apļi pa vietējo velo-apli un tad uz parku pakalna augšā lasīt grāmatu. Šogad gan tas prieks būs vēl lielāks, jo pagājšgad līdzās priekam par karstumu un citām patīkamajām izjūtām prātā bija arī nepadarītas un "uz papēžiem minošās" skolas lietas. Nu ta tagad prātiņš brīvs un, minoties uz riteņa, paralēli cenšoties apdegt, varēs ne par ko citu nedomāt. Nez jau gan, cik ilgi tas prieks vilksies, jo kaudze CV jau nodota potenciālo jauno "bosu" rokās. Redzēsim.

Tikpat vienkārši, kā saulainā svētdienas rītā pamosties ar jauku omu, ir to omu ibio momentā sabojāt, ieraugot, ko foršu pa nakti sastrādājis trusis.
Stāsts no sākuma: paklausot padomam, izlasītam kkādā dzīvnieku žurnālā, kur cēli rakstīts, ka laimīgs trusis esot brīvs trusis, tb - jo vairāk no būra ārā, jo foršāk esot, izdomājām, ka lai jau dzīvo pa māju pa nakti arī, ar domu, ka tāpat jau ēd un d**š tikai būrī. Prātā ta neienāca, ka šitas sūdiņš izdomās, ka tagad viņa būris ir šķirba starp dīvānu un sienu, resp., tā dīvāna daļa/atzveltne, kas ir tajā starpā. Tā nu šorīt pirmā lieta, ko ieraudzīja manas acis, bija laimīgs mēslu kaudzē guļošs trusis....uz dīvāna. Ar sūdiem viss: siena, dīvāna atzveltne visā garumā, grīda. Acīmredzot, bija to čupu pielicis, tad laimīgs izmīcijies un ar tām pašām sūdainajām ķepām koksējis pa to dīvāna malu kā pa trasi. Tā, ka man ir very nice sunday ar lupatu un ūdens spaini rokā :D

Nu... tā, starp citu, man vakar tika pasniegts saderināšanās gredzens. Mātei pirmais jautājums bija - VAI TA TU PIEŅĒMI? :D

Šorīt pamanīju kaut ko melnu, kas ieķēries aizkaros - papētot tuvāk, atklāju, ka tas ir kaut kāds kukainis, kas manī iedveš vnk anormālas bailes. Tāds mušas-bites-zirnekļa krustojums, turklāt, izdod nenormāli skaļu skaņu. KAS TAS IR?? Kāpēc kaut kas tāds vispār ir šajā laikā dzīvs un pamodies un vispār wtf?? Ar rokām, protams, tādu netaisos aiztikt, tāpēc vienīgā cerība turēt vaļā logu ar cerību, ka izlidos vai nosals (vai es nosalšu...kas man liekas labāks variants, nekā ņemt to mutantu rokās.)

Manā šodienas horoskopā skaisti un...skaisti rakstīts "PRIEKA DIENA". Nu un es, protams, to izlasot esmu like wtf - jāceļās man šorīt 5, ārā līst kā suns, jākratās 3 stundas autobusā uz augstskolu, tad vēl ir jāizdara neiespējamais - lidz rītdienai jāsagatavo milzīga atskaite ar tulkojumiem...vārdu sakot, prieka diena. yeah right! BET, paskat, paskat - tramvajā šorīt nevajadzēja pirkt biļeti, jo, redz, vadītājai nebija, ko izdot. Vēl piebilda, ka, ja būšot kontrole, lai neuztraucoties, viņa paskaidrošot. Un, atbraucot uz skolu e-pastā jau gaida mesidžs no vadītājas un es, protams, atkal esmu like wtf, nu kas atkal. A tur priekšā šitāds meils - IZLAIDUMS. Labdien,laiks lido vēja spārniem, un nepaspēsim ne attapties, kad būs klāt janvāris, kad intensīvi jādomā par maģistra darbu aizstāvēšanu un svinīgo pasākumu - izlaidumu. Šobrīd jau par 90% esam vienojušies par izlaiduma datumu.
Aj, sīkumi, bet bišku jau to prieku dod.

Tātad - ziniet, kas ir forši? Tas, ka iekš IT ir pieņemts OBLIGĀTI palidzēt namamātei visu novākt pēc vakariņām. Nu respektīvi gadījumos, kad ir ciemiņi. Teiksim, vakar man te bija baigais penšu pārtijs, ja. Pēc paēšanas aizgāju pačurāt, atnācu atpakaļ un viss jau novākts un nomazgāts. Izrādās, "amoroso" tantei sagribējās tā izdarīt, redz :D Bet ziniet, kas ir neforši? Tas, ka viņi ieradās, b**, pusstundu pirms laika. Es, protams, a bet, protams, ka tajā brīdī biju dušā. Jo, u know, pusstunda taču ir pietiekams laiks, lai nodušotos un paspētu salikt uz pannas visu liekamo, lai tas penšu ierašanās brīdī būtu kāreiz silts. A nekā. Bez dušas un ar sadegušām gaļām nācās iztikt.
Vēl - es aiznākamnedēļ esmu LV. Un tā kā man tagad te bija daudz laika domāt, es izdomāju, ka tad, kad esmu LV, vairs neesmu forša un nekur neeju ar draudziņiem, un tas tātad nav....forši. Tāpēc, draudziņi, vai 4dien vai 5dien vai 6dien, es iešu ar jums paballēties. Aiznākamnedēļ.
Vēl jautājums - kāds zin efektivāko veidu, ka tikt vaļā no mitruma mājā? M?

P.S. āāāāā! Vēl superforši ir tas, ka man tieši pretī mājai pēdējās 2 dienas ganās nu vnk mīīlzīīgs aitu ganāmpulks. Nasing spešal, bet nu tik mīļi. Turklāt tie blējieni rada tādu mājīgu sajūtu. Nezinu...

Nu labi, laikam beidzot jāsaņemas. Uz visu... tai skaitā prakses atskaiti un maģistra darbu turpinašanu/sākšanu rakstīt. Bet sākšu, mīļās bučiņas, es ar saņemšanos beidzot ierakstīt kaut ko šeit. Starp citu, Ditas kundze, tas lielākoties par godu Jums!
Protams, arī visiem pārējiem draudziņiem, kas atrodas-drīz atradīsies-ārzonā. Un tas principā nozīmē - visiem. Tiešām, pēc Ziemassvētkiem es varēšu braukt uz Latviju vienīgi, lai satiktu famīliju. Skumji, bet reizē priecīgi, jo tak tagad čista VISĀS pasaules malās būs kāds, kuram vareēs uz pāris dienām uzplīties ar gulēšanu uz dīvāna he he.
Nu a savādāk viss pa vecam. Bijām tak tajā Oktoberfestā...labāk, nekā pagājšgad, bet vispār nav tas pasākums priekš manis. Tur tiešām vajadzīga īstā kompānija, jo kaut kā braukšana ar "amoroso" līdz šim ne pie kā laba nav novedusi. Nav jau tev nekāds valent.dienas pasāciens Eifeļtorņa pakājē...
Āa vēl preicīgā ziņa visiem, kas salst iekš LV - te arī ir auksti!

Šodien atkal ir slikta diena.

Aj, besī ārā, kāpēc nekad nevar neko saņemties izdarīt....tagad atkal sēžu, īkšķis mutē, acis truli monitorā un abzolūt' balta word lapa priekšā. Vo tad, kad 5dien a-skolā biedru priekšā nokauninās, tad moška būs mācība. NOT.
Eh...Tāpat man gribētos, lai es būtu čaklāks cilvēks. Tiešām gribētos :(

Es vot šito nesaprotu, kā ir iespējams būt vienā vietā tik auksti un tik silti vienlaicīgi? Vakar varēja slampāt kažokā un ūdeļādas zāpīšos un tāpat zobi klabinājās. Šodien - meties kaut ārā šifona apenēs. Un vispār mēs ar drušku nospriedām, ka kaut kāds Šķēle vai Repše, vai vēl nez kāds frukts ira Latviju sātanam pārdevis, kā tajās pasakās par mantkārību, tāpēc mums te tik draņķīgi iet, ka pat vasara uzgriezusi pakaļgalu.
Šodien pirmo reizi pa kādiem, nu nezinu...moška 10 gadiem pirmo reizi nogāju savas mājas pagrabā. Fuj! Tāda sajūta, ka tur tas pats Latviju nopirkušais sātans arī dzīvo. Tik pretīga žļampa tie pagrabi ir, ka es jau nu tur ka vairs savu kāju nekad nesperšu.
Šonedēļ vēl divi eksāmeni un pirmdien jānodod oficiāli pusgadu rakstītais kursadarbs. Tak jau laikam, ka man ar tagad īstais laiks beidzot sākt to darīt. Vēl tikai pāris Dextera sērijas jānoskatās, jāpadzer Cinzano, jānovannojas un ta jau varēs ar sākt....vai varbūt tomēr rīt.

Nu, lūk, back in LV for a while. Dažādas un pretrunīgas sajūtas. Neskaitot visas kakiņas tomēr ir arī lietas, kas patīkami pārsteidz:
1) izkāpjot no lidmašīnas (protams, sākumā pie sevis kārtīgi nopūšoties, kas esmu galā un nav izgājis sūdaini kā Air France....), virsū kā cirvis uzkrīt karstums! Latvijā! WTF! Man pēdējo reizi jei bogu šitādas sajūtas bija, izkāpjot no lidmašīnas Venecuēlas lidostā..
2) cilvēki, kas bijuši jauki līdz šim, vēl joprojām ir jauki. Šajā gadījumā tas attiecas uz manas a-skolas pasniedzējiem, jo viņi ir tik jauki, ka ar manām runas dotībām vienas telefona sarunas laikā tiek dzēsti visi mani pusgada parādi :D (ceru gan, ka tagad te par ātri neizrunājos).
3) lai nu kā, bet atkal un atkal šeit atgriežoties vienmēr novērtēju to, cik te tomēr ir skaisti (banāli, bet sooooo true).
Un vispār Latvijai ir tas skills sevī iesūkt, jo, pavadot šeit vienu stundu jau vispār vairs nav sajūta, ka esi bijis kaut kur prom.
Vot vienīgais, kas ne par gramu nav mainījies ir manējais pā. Lai arī visvēlīgi atbrauca mani savākt uz lidostu, bez sev raksturīgjaime izgājieniem nu ne kādi. Pirmkārt, neņemot vērā to, ka man oficiāli bija jāielido tikai 11:15, šis jau sāk visus bombardēt 10:30 - sak, laikam ta nav atlidojusi, es te jau lidostā pusstundu, kur ta ir, kas te tagad notiek, plus, skrējis pakaļ citai meitenei, bļaudams manu vārdu, pilnībā pārliecībā, ka tā esmu es, kas viņam pat aci neuzmetot slaiki kātoju garām. Bija izpildījis arī manu telefonisko lūgumu nopirkt man ūdeni padzerties, tikai pats arī izdzēris.
OK, šodien, protams, ka līst, bet man tas kaut kā netraucē izbaudīt māju siltumu.

A vot pie manis pēc vidusmēra latvieša domāšanas skalas ir atnākusi oficiāla Latvijas mēroga vasara. Un nevis tur šāda kaut kāda, bet īsta Latvijas lauku vasara, jo, izrādās, ka arī Eiropas mēroga metropolē pāris reizes nedēļā mēdz ost pēc kārtīgām latvju govs (cūkas?) kakām. Tātad: +25 + kakas = feels, oh, so like home!

Aizvakar mēģinot sakārtot apenes tā, lai tās diskomfortabli beigtu rīvēties man "ziemeļgalā", sastiepu pirkstu. Tagad diezgan sāp. Bet tīri inčīgi vērot cilvēku reakciju, kad sāku atbildēt uz jautājumu - kas tev ar pirkstu? Tāds, lūk, anekdots iz dzīves.
Vēl vakar mā un pā bija normālu balli mājās sataisījuši, tikai kaut kā aizmirsa man to pateikt. Tāpēc manai cerībai pēc nogurdinošā mācību rīta un apm. 5 stundām autobusā, kratoties uz mājām, ierasties mājās, ievelties pēļos un saldi, sūkājo īkšķi iemigt, tika parādīts baigais fakucis. Šodien toties ir kūkas un vistas girosi, lai gan tas nemazina manu psiholoģisko traumu pēc atklāsmes, ka visi vecie ballējas vēl trakāk nekā es ar saviem drauģeļiem. Oj oj oj ko tik tur nenākas redzēt...
Enīvej 4dien bija jauks vakars ar dāmām un "nedaudz" par daudz vīna. Nu tad laikam tomēr beidzot klāt tas vecums, kad, lai iereibtu nevajag izdzert vismaz 4 aliņus, 7 šotus un pāris skrūves bāriņā. Pašreizējos apstākļos tas, ziniet, priecē, jo nav slikti aptuveni 15 ls vietā vakarā šķirties tik no 3.....un ar laimīgu smaidu sejā aptvert, ka esi šmicītē :)

Vakar noskatījos šito http://www.imdb.com/title/tt0389722/ un tā gan bija salīdzinoši skatāma. Pārmaiņas pēc (salīdznot ar, piem., I am legend, Silent Hill 'n stuff) vampīreļi bija inteliģenti, nevis gļotainie bezsmadzeņu lopiņi, kā ierasts un viņiem pat bija sava īpaša valoda, kas tiešām izklausījās tā, itkā viņi runātu.
Tā sieviete gan man nepatīk, turklāt, man liekas, ka viņa arī tēloja slavenajos, pirms 1000 gadiem LV rādītajos "Kaimiņos". Tā ir viņa? Jo vienmēr, kad redzu to seju, nevaru īsti saprast, kur ir redzēta. Džošs Hārtnets kā Aļaskas ciema šerifs gan tīri mīlīgs.

Nu šī filma ir viennozīmīgi dranķīgākā, ko man pēdējā laikā ir nācies redzēt.
Lielākā daļa šausmu filmu, kurās dominē kautkādi mošķi, asinis un cilvēkgabali, prtoams, parasti ir stulbību un absurdību pilnas, bet nu šī pārspēj jebkādas dumības robežas un principā tās otrs nosaukums varētu būt "Kā neizdzīvot ziemā un sniegā un ko noteikti vajag darīt, lai nomirtu":
1) ja tev ir auksti, tad nekādā gadījumā neņem nost jakas tiem cilvēkiem, kuri kopā ar tevi ir cietuši lidmašīnas katastrofā un ir BEIGTI, bet salsti savā vienā jaķelē un (re, cik viltīgi)
2) izmanto to cilvēku miesu, lai remdētu savu izsalkumu, jo nākamais, ko noteikti vajag darīt ir
3) nomedīt vienu (nevis, teiksim,ehm...trīs) mazu trusi un pabaro ar to 7 cilvēkus
4) kad Jetijs stāv tev priekšā un ir nupat nogalinājis tavu kolēgu, nebēdz prom un neizmanto laiku, kamēr vinš to kolēgu galina, lai aizskrietu, bet stāvi turpat kā miets un bļauj...bļauj, cik tik spēka, jo savādāk var gadīties, ka Jetijs tev nepievērsīs uzmanību un ar savu pēdu nesašķaidīs tev galviņu :)
5) protams, ka neaizmirstam arī iešaut citam biedram no tās pašas lidmašīnas ar petardi acī - jautri taču!
6) un, protams, protams, ka Jetijam ir 100x2000 dzīvības - vai dur to uz mieta, vai šķel galvu uz sieta, jeb dedzini sārtā, tad pamet novārtā...bet Jetijs joprojām ir dzīvs!

Vārdu sakot, rekur varat noskatīties 2008 gada brinumu ar nosaukumu Yeti:The Course of the Snow Demon....
http://www.azur.lv/movietime/sausmu/yeti-curse-of-the-snow-demon-2008-dv.html

Šodien, tātad, ēdu cepumiņus ar pūdercukuru. Protams, ka es to daru tikai un vienīgi pie pc, jo citur tie cepumi tik labi negaršo. Pūdercukurs, ziniet, ir tāds forši birstošs materiāls, forši sabirst ādas porās, dekoltē, protams arī pc klaviatūra neizpaliek. Pofig par dekoltē, bet klaviatūra ta jāiztīra. Kā gadījies, kā ne, pa rokai gadās saspiestā gaisa flakoninš, kurš tieši šādiem mērķiem paredzēts (protams, ka katram normālam cilvēkam mājās ir saspiesta gaisa flakoninš :D )Nu tad es ar plašu vēzienu pūšu slaveno sapsiesto gaisu iekš klaviatūras. Iznākums - auksta, lipīga un balti apsarmojusi klaviatūra, he he.

P.S. Ja viss ir kārtējo reizi gājis gludi un vairs nebus nekadu parsteigumu, tad apsveicu sevi, lidzhons, kā arī jauna_dzīve ar veiksmīgi nokārtoto pirmo sesiju maģistrantūrā ;)

Es šodien atkal viņu redzēju - ļaunu, nopietnu, draudīgu un VIENTUĻU....un tad es sapratu, ka ne jau manī ir vaina un es neesmu slikts cilvēks, bet gan vainīgs ir vinš pats, jo ir tik agresīvs un nelapins, tāpēc cilvēki pie viņa nenāk! Jā, jā, runa joprojām ir par cilvēku, kura dēļ man tagad veikalā jāpmet divreiz lielāks līkums, lai viņu nesatiktu - dīvānu pārdēvēju. Eh, lai viņam smaga smilts.
Vēl man šodien gribējās ar dunci ietriekt sirdī visiem cilvēkiem pasaulē, jo viņi vienkārši ir stulbi. Ja tu velc to savu bērnu sev līdzi uz veikalu, tad piesien siksnā un turi pie kājās, nevis palaid bļaudamu, lai vinš triecas ar saviem mimni ratiem visiem kājās. Un vēl visi tie penši, kuriem, pirmkart, vispār nav ko darīt veikalā, uz turieni vot par spīti velkas un vazājas apkārt ar milzīgiem iepirkumu ratiem, kuros iekšā ir tikai zeķu pāris, siļķe un korvalols. Oj dieniņ, jei bogu man liekas, ka es nopelnīšu daudz naudu, nopirkšu sev vientuļu salu Karību jūrā, paņemšu līdzi vīru, lidžonu un Riču un pārcelšos dzīvot uz turieni.