I speak bullshit

Tikpat vienkārši, kā saulainā svētdienas rītā pamosties ar jauku omu, ir to omu ibio momentā sabojāt, ieraugot, ko foršu pa nakti sastrādājis trusis.
Stāsts no sākuma: paklausot padomam, izlasītam kkādā dzīvnieku žurnālā, kur cēli rakstīts, ka laimīgs trusis esot brīvs trusis, tb - jo vairāk no būra ārā, jo foršāk esot, izdomājām, ka lai jau dzīvo pa māju pa nakti arī, ar domu, ka tāpat jau ēd un d**š tikai būrī. Prātā ta neienāca, ka šitas sūdiņš izdomās, ka tagad viņa būris ir šķirba starp dīvānu un sienu, resp., tā dīvāna daļa/atzveltne, kas ir tajā starpā. Tā nu šorīt pirmā lieta, ko ieraudzīja manas acis, bija laimīgs mēslu kaudzē guļošs trusis....uz dīvāna. Ar sūdiem viss: siena, dīvāna atzveltne visā garumā, grīda. Acīmredzot, bija to čupu pielicis, tad laimīgs izmīcijies un ar tām pašām sūdainajām ķepām koksējis pa to dīvāna malu kā pa trasi. Tā, ka man ir very nice sunday ar lupatu un ūdens spaini rokā :D