![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu, lūk, back in LV for a while. Dažādas un pretrunīgas sajūtas. Neskaitot visas kakiņas tomēr ir arī lietas, kas patīkami pārsteidz:
1) izkāpjot no lidmašīnas (protams, sākumā pie sevis kārtīgi nopūšoties, kas esmu galā un nav izgājis sūdaini kā Air France....), virsū kā cirvis uzkrīt karstums! Latvijā! WTF! Man pēdējo reizi jei bogu šitādas sajūtas bija, izkāpjot no lidmašīnas Venecuēlas lidostā..
2) cilvēki, kas bijuši jauki līdz šim, vēl joprojām ir jauki. Šajā gadījumā tas attiecas uz manas a-skolas pasniedzējiem, jo viņi ir tik jauki, ka ar manām runas dotībām vienas telefona sarunas laikā tiek dzēsti visi mani pusgada parādi :D (ceru gan, ka tagad te par ātri neizrunājos).
3) lai nu kā, bet atkal un atkal šeit atgriežoties vienmēr novērtēju to, cik te tomēr ir skaisti (banāli, bet sooooo true).
Un vispār Latvijai ir tas skills sevī iesūkt, jo, pavadot šeit vienu stundu jau vispār vairs nav sajūta, ka esi bijis kaut kur prom.
Vot vienīgais, kas ne par gramu nav mainījies ir manējais pā. Lai arī visvēlīgi atbrauca mani savākt uz lidostu, bez sev raksturīgjaime izgājieniem nu ne kādi. Pirmkārt, neņemot vērā to, ka man oficiāli bija jāielido tikai 11:15, šis jau sāk visus bombardēt 10:30 - sak, laikam ta nav atlidojusi, es te jau lidostā pusstundu, kur ta ir, kas te tagad notiek, plus, skrējis pakaļ citai meitenei, bļaudams manu vārdu, pilnībā pārliecībā, ka tā esmu es, kas viņam pat aci neuzmetot slaiki kātoju garām. Bija izpildījis arī manu telefonisko lūgumu nopirkt man ūdeni padzerties, tikai pats arī izdzēris.
OK, šodien, protams, ka līst, bet man tas kaut kā netraucē izbaudīt māju siltumu.
1) izkāpjot no lidmašīnas (protams, sākumā pie sevis kārtīgi nopūšoties, kas esmu galā un nav izgājis sūdaini kā Air France....), virsū kā cirvis uzkrīt karstums! Latvijā! WTF! Man pēdējo reizi jei bogu šitādas sajūtas bija, izkāpjot no lidmašīnas Venecuēlas lidostā..
2) cilvēki, kas bijuši jauki līdz šim, vēl joprojām ir jauki. Šajā gadījumā tas attiecas uz manas a-skolas pasniedzējiem, jo viņi ir tik jauki, ka ar manām runas dotībām vienas telefona sarunas laikā tiek dzēsti visi mani pusgada parādi :D (ceru gan, ka tagad te par ātri neizrunājos).
3) lai nu kā, bet atkal un atkal šeit atgriežoties vienmēr novērtēju to, cik te tomēr ir skaisti (banāli, bet sooooo true).
Un vispār Latvijai ir tas skills sevī iesūkt, jo, pavadot šeit vienu stundu jau vispār vairs nav sajūta, ka esi bijis kaut kur prom.
Vot vienīgais, kas ne par gramu nav mainījies ir manējais pā. Lai arī visvēlīgi atbrauca mani savākt uz lidostu, bez sev raksturīgjaime izgājieniem nu ne kādi. Pirmkārt, neņemot vērā to, ka man oficiāli bija jāielido tikai 11:15, šis jau sāk visus bombardēt 10:30 - sak, laikam ta nav atlidojusi, es te jau lidostā pusstundu, kur ta ir, kas te tagad notiek, plus, skrējis pakaļ citai meitenei, bļaudams manu vārdu, pilnībā pārliecībā, ka tā esmu es, kas viņam pat aci neuzmetot slaiki kātoju garām. Bija izpildījis arī manu telefonisko lūgumu nopirkt man ūdeni padzerties, tikai pats arī izdzēris.
OK, šodien, protams, ka līst, bet man tas kaut kā netraucē izbaudīt māju siltumu.