I speak bullshit

Šodien saērcināju veikalā dīvānu pārdevēju, vinš ļoti sadusmojās teca, lai mēs ejam prom un tad pagriezās pret mani un dusmās galošām acīm paziņoja, ka, ja es gadījumā atrodu kaut kur labāku dīvānu nekā šis, lai atnākot un viņam pasakot :D Jēziņ, tas laikam tāpat kā paziņot bērnam par to zsv veci, kurš neeksistē, tikai pateikt dīvānu pārdevējam, ka viņa dīvāns nav perfekts :D
Un izrādās, ka angļu FAIL itāliski ir fallito hi hi
Pēc tam pēc lielas smiešanās dusmīga paliku arī es un ļoti bļāvu mašīnā, pēc tam mans draugs pagriezās un man pajautāja, vai es esmu normāla, aizgriezās un līdz šim brīdim nav ar mani runājis.
Ā un vēl mans draugs man pateica, ka, ja es nebeigšot dusmoties uz visu pasauli, tad vinš sākšot domāt, ko ar mani darīt. Tātad, ļauži, ietikumus, lūdzu - kas cilvēkam ir jādara, lai beigtu dusmoties uz visu pasauli, bet vinš pats pat to nemana, ka dusmojas uz visu pasauli?
Bet vispār man iet ļoti labi! :D

Vakar pirmo reizi dzīvē lidmašīnā ar mani sāka runāt svešs cilvēks un man tas nebesīja (you know pēc sīpoliem smirdošās tantiņas ar saviem mazbērnu stāstiem vai arī paranoju, ka šitā lidmašīna jau nu noteikti avarēs utt), bet gan likās diezgan sakarīgs skuķis, jo mums jau no pirmā teikuma izrādās bija ĻOTI daudz kas kopīgs, pat biedējoši daudz...enīvejs, pēc 20 minūtēm viņa sāka vemt un lidojuma beigās pusbeigta ar galvu stutēja man cisku.Gluži TIK tuvu saikni es gan nebiju gribējusi,sākotnēji visvēlīgi ielaižoties sarunā. Par to vajadzēja parūpēties viņas nez-kāda-hrena-pēc citā solā sēdošajam bojfrendam, nevis man, es tak nēsmu nekāda lazarete jopcik.
Jebkurā gadījumā šitais J-gada vakars solās būt SUCKS vairāk nekā jebkurš cits manā dzīvē...Tā ka jums visiem novēlu, lai ir 5x labāk, nekā man. Peace!

Ja svētdienas vakariņā ir 11 pudeles šampja, martini, skrūve un 2 ali, tad pirmdienas rītiņā ir wtf?...

Lai kā man tā dzīve šobrīd būtu iekārtojusies, ka pat liekas, ka ir tīri okej un ir apmēram tā, kā man gribās, mani nepamet sajūta, ka mans dzīves aicinājums ir kkura no D-Amerikas nomalēm, kurās esmu bijusi un, ka tieši TUR man ir sava dzīve jābeidz. Tā, vot.

Atcerējos, ka kaut kad ne pārāk sen brāļa draudzene man jautāja, kāpēc mums ar viņu ir 'sirsnīgās sarunas' tikai tad, kad esam pālī. Tad, kad viņa man to jautāja, mēs bijām pālī. Bet labs jautājums tiešām....

Un vispār, cik liela nozīme cilvēka dzīvē ir LABAI gultai. Sen nav bijis, kad es tik labi izguļos! Nu ilgi es guļu vienmēr, bet ne vienmēt laimīga un ar smadu, un, kad pamostos no rīta gribās to gultu apkampt un samīļot. Šorīt tā bija - jaunajai gulta ir akcepts!

Gribās padalīties iespaidos par šodien redzēto TV.
1) Slipknot klips Dead Memories. Man ir tikai vien frāze par to sakāma - WTF? Biju šito dziesmu pirms tam pāris reizes dzirdējusi bez vizuālā materiāla un likās tīri jauka. Bet, vot, psakaidrojiet man - kas tieši ir tas, kas mudina šitās visas ūber-metāl grupas nēsāt šitās debīlās frankenšteina tipa maskas. Nu nav tas stilīgi,sry!(Pa gultu laksta un ar pēļiem mētājas pusplikas beibes, a fōnā draudīgais džeks ar dzelzs zobiem un caurulēm galvā, super!) Bērnībā mammas neļāva budēļos iet, vai? Nezinu...ja tas mērķis ir izskatīties draudīgiem, tad jāsaka FAIL. Man tas izskatās stulbi un vairāk pretīgi, ne biedējoši. Ok, es tādu klipu negribētu skatīties naktī pirms gulētiešanas, bet kāds ponts radīt cilvēkos bailes? Pie tam, ņemot vērā, kā šitādu "tēlu" (man to pašu nesaprotamo iemeslu dēļ) piekopj lielākā daļā šitāda veida grupu, KĀPĒC TĀ JĀDARA? Man, jei bogu, saistošāk liktos skatīties kā viņi tur tajā klipā griež gabalos savas draudzenes, nevis skatīties uz pāraugušiem džekiem helovīnu maskās. Nākamgad lai brauc uz Eirovīziju LORD'us aizstāt.

2) CSDD reklāmas ar zvēriņiem uz ielām gan ir labas! Kā vispār līdz šitādam var aizdomāties?

3) Šodienas lielākais absurds - MTV reklāma "aizsūti sms uz tādu un tādu huj viņ zin numuru un laimē SUNI!" Vnk sūti sms un dāvanā dabuj suni! Tipa to tagad pārmoderno žurkveidīgo. Nu kuda daļše? Nākamais būs - sūti sms un dāvanā saņem silikona pupu implantus.

Vakar no rīta sapratu, ka es varētu uztaisīt manuāli kā baigākajos pohu rītos sevi atkopt.
Tātad: no rīta tu pamosties, sajūties baigi baigi sūdīgi un atceries, ka vakar esi gājis ballēties. Pirmkārt, vēl esi šmigā, otrkārt, reibst galvā, treškārt, mutē kāds pa nakti ir piekakājis. Tātad,pirmkārt, apēd pie gultas stāvošos 3-4 mandarīnus un mēģini atkal aizmigt, kas, protams, neizdosies, jo tev vienkārši ir sūdīgi. Tad pamokies un pavārties vēl kādu laiku pa gultu un tad mēģini svempties augšā, lai aizvilktos līdz tualatei. Kāpēc un, ko tu tur darīsi, tas vēl pagaidām nav zināms, bet tu vienkārši jūti, ka tev līdz turienei ir jātiek. Ticis tur, atgriez krānu un iztīri zobus, jo tas attiecīgajā brīdī liekas pareizākais. Velcies atpakaļ uz gultu. Vēl kādu laiku mokies pa to gultu, mainīdam pozas un sedzoties un atkal atsedzoties, jo karstuma viļņi mainās - ir karsti, bet tad nākamajā brīdī atkal auksti. Apēd vēl kādu mandarīnu un atkal velcies līdz tualetei, jo atkal liekas, ka tā būs pareizi. Esot tualetē, atkal atgriez krānu un dzer...DZER. Krāna ūdens nav tas labākais šādos rītos, bet, ja nekā cita nav (kā tas ir gandrīz vienmēr), tad jāiztiek. Vakar atklāju sev jaunu metodi kā krāna ūdeni padarīt garšīgāku - aizver acis un iedomājies, ka tas ir avotiņš (nē, es neesmu sajukusi prātā, vienkārši man bija ĻOTI lielas paģiras :D). Nu, lūk. Nu principā vajadzētu būt tā, ka pēc šis darbības vajadzētu arī būt klāt lielajam attīrīšanās brīdim - vemšanai. Šeit lieti būs noderējuši pirms tam apēstie mandarīni, jo labāk pūst ārā mandarīnus, nevis vakardienas (un pa naktī vēderā sastāvejušos) alu-brendiju-šņabi-rumu-n' stuff. Fui......Nu jā, tad vēlreiz iztīri zobus, noskalo seju un nu jau, pēc pieredzes spriežot, tev jābūt tīri akopušamies. Tad uzmundrinošā solītī tipini atpakaļ uz gultu, ieliec galvu pēļos un aizmiedz - kad pamodīsies, viss būs okej.

Today is a perfect day to be a dick!

Jēziņ, nekad dzīvē neesmu ticējusi visam šitam sviestam par domu spēku utt., bet šodien dabūju izbaudīt uz sevis - un,ziniet, DOMU SPĒKS IEDARBOJAS.
Nāku es, karoče, jautri smaidīdama no pēcpusdienas pastaigas pa veikaliem, apcerēdama, kas mājās jāizdara, bet ko es tāpat nedarīšu un kas labs pa TV, kā arī par to, ko varētu ierakstīt šitente blogā, bet biki sadrūvējusies saprotu, ka nekas TĀDS šodien nav noticis... kad pēķšņi man tas smaids no sejas pazūd....(šajā brīdī iedarbojas domu spēks, jo pēc tam seko notikumi, no kā es tomēr dabūju blogā rakstāmo materiālu :D)...jo ieraugu, ka mana pirmā stāva dzīvokļa lielās istabas aiskari nav...vienkārši nav! Lai gan es, protams, esmu pilnīgi pārliecināta, ka man promejot, tie vēl bija un dzīvokli neviens cits arī nav un pilnīgi neiespējami, ka varētu manā prombūtnes laikā uzrasties (šeit es domāju kāds, kam būtu tiesības tur uzrasties). Palēninu nedaudz fikso soli, ātri galvā apsvērdama WTF, bet nu saprotu, ka iekšā jāiet, lai gan to brīdi, kad ieiešu mājā un redzēšu, ka tur vairs nav ne aiskaru, ne televizora, nedz arī kā cita, kas varēja būt aizstiepjams, ļoti dikti gribās noildzināt. Tā nu drebošu roku slēdzu vaļā savas duris, slēdzu gaismu un ieraugu sev priekšā zoodārzu. Izrādās, kaut kādā mistiskā veidā dzīvoklī ir ielidojis putns, vai arī kaķis pats atstiepis, bet joki ta tādi, ka šis vēl ir dzīvs un izmanto manu dzīvojamo platību saviem pārlidojumiem. Protams, ka mans koškins mauc pakaļ, neskadīdamies, kur lec un ko gāž, a es stāvu muti atpletusi. Un ta pēc tam sākās - es pakaļ kaķim, kaķis pakaļ putnam, putns knābj kaķim, kaķis kož un skrāpē man...begās dabūju minku ārā pa durvīm, lai varētu štukot tālāk, ko ar to putnu ta darīt. Bet nu šim laikam iestājās kautkāds pirmsnāves šoks, jo, tiklīdz koškins bija ārā pa durvīm, šis ierāvās kaktiņā, neizdvesa vairs ne skaņu un, drošvien, taisījās uz miršanu. Bet nu es jau kā, attiecībā uz dzīvniekiem, jūtīgā dvēsele, viņu nenodīrāju un neizcepu, bet izdabūju ārā pa logu. Lai gan no tā spalvu kvantuma, kas man tagad jāvāc pa visu māju, varētu nāģen' uztaisīt.
Eh, viss labs, kas labi beidzas - māja savā vietā, putns dzīvs un kaķis atrāvies pa kaklu.
Paldies par uzmanību jou!

Īmo bērnelis raksta MTV ēterā: "Sveika mīļais zirdziņ! Vai Tokio Hotel šodien būs? Tikai pasaki godīgi! Man ļoti vajag zināt!"
LOL vienkārši :D

Vakar no rīta zvana mā un dikti jestrā tonī saka - "iesi kaut kur ārā, uzvelc zemos zābakus, būs jābrien" :D Nu es arī velku zemos zābakus un eju ārā, un toč jābrien! Sētnieku komanda jau pilnā sparā bubinādami rukā, bet tāpat vietām nācās ar nagiem kārpoties līst ārā no sniega kupenas. Tā nu es špariju fiksā solī uz pastu, kad pēkšņi dzirdu aiz muguras - "gospiģi upasji, gģe vaš golovnoi nabor, dama? Holodno že!" Tā "dama" man, protams, baigi neglaimoja, bet kopumā mīļi, ja ņem vērā, ka par mani tā uztraucas stipri jūtamas dvingas pavadīts kungs, ar violeti krāsotiem matiem un rižu dāmu pie rokas - abi pufaikās un normālos vaļeņkos. Pirms tam redzēju kā abi izkāpa no melna bumera, ha ha.
Eh....teikšu godīgi, sen nav gadījies, ka ziema mani tā uzjautrina un priecē :)
Tas, protams, līdz pirmajai reizei, kad pārslausi, slapjām kājām (un gan jau, ka normālā žvingulī) stāvēšu tramvaja pieturā un štukošu, vai es arī rītu sagaidīšu vai arī, tramvaju nesagaidījusi, tepat arī zilu muti atstiepšu kājas.

P.S. Eh un jā, dubults prieks par kā-no-debesīm-nokritušo darba līgumu, ko šodien atradu savā pastkastē. Vai tiešām man ir darbs?

My dear,
We're slow dancing in a burning room...

Tātad, kā jau principā katru 5dienas rītu kratamies autobusā ar lidzhons uz Vēpili. Sākas jau viss ar tramvaju, kurš,protams, ļoti mīļi mēdz aizbraukt tieši aizmigloto acu priekšā tālēs zilajās (jā, es sev apsolīju vairs šito vārdu nerakstīt, bet tomēr-SUKA!). Dipinājām uz troli - vienu no tiem, kuri tb visi iet uz centru. Protams, ka nonākot GANDRĪZ centrā arī tas nogriežas pa kreisi un aizmauc tālēs zilajās (SUKA). Ok, pēc dusmošanās (nu man tak vajadzēja uz kādu pabubināt par to, ka dzīve ir SUKA) uz lidzhonu par manis iesēdināšanu nepareizajā trolī nonācām veiksmīgi auto-ostā. Bla bla bla.....pie Ventspils tas sāka dīkt, kaukt, smirdēt un kūpēt. Mēs operatīvi izlēcām autenē no elles rata ārā un ar taksi aizbraucām, protams, ka tālēs zilajās. Nu es ceru, ka šobrīd autoosta nav sprādziena izdemolēts lauks vai kkaā tā, jo nu tā kūpoņa bija krimināla. Uz ieskaiti paspējām, bet stāsts par to, ka tā sūkāja nebūs, jo nu tajā, ka es vnk principā un bezkaunīgi nemācos, laikam nevienu citu tomēr nevarēs vainot (ja nu vienīgi kaut kādu SUKU he he).
Un ārā foršs sniedziņš, tas arī šodien jānosvin.

Cilvēki tomēr ir sukas. Tu viņiem samaksā miljonu par 1,5 istabas dzīvokli, bet tāpēc, ka atsakies maksāt vēl pus-miljonu par sūda virtuves iekārtu, viņi izvāc arī vannasistabu ārā. Nu i lai aizrijas, jei bogu ceru, ka pēc 3 gadiem viņiem aiz šitā skopuma nāksies dzīvot tajā pašā virtuves skapī.
Un visp kas wtf notiek ar laiku? No rīta ziema, pusdienās pavasaris, tagad rudens....un, protams, kā jums šķiet - kuram, nākot no veikala, uz galvas tika nafig viss iespējamais pasaules lietus? Varat minēt 50x, dāvanu nebūs.

Skatos, ka laikam pirmais, kas dabūjis izbaudīt ziemas priekus, ir mans koškins, kurš acīmredzot ir paslīdējis un salauzis kāju, jo šodien klibs. Bet vispār jau tas fīlings, atverot aiskarus un ieraugot šito sniega blāķi priekšā, nav slikts. Uzreiz atceros šitās bez-maz-Sibīrijas-ziemas, kas mums te bij pirms gadiem 5-10 un līdz ar to arī nostalģija'n'stuff.

Vakar ļoti piedzēros un par to sevi tagad sodīšu ar nepiedzeršanos otrdien. Un lidzhons ar richi varēs nemaz nedirst :p Bet vispār ziniet, bērni, dzert nav labi, mļe...

1. "Galvenais pret Lisabonas līgumu balsojušo arguments — "es to nesaprotu". Nu, ja jau nesaproti, tad netraucē tam, kas saprot!"
teicis Boriss Cilevičs, Saeimas deputāts, par Īrijas "nē" referendumā par Lisabonas līgumu.

2. "Ja nebūtu man hobijs zirgi, tad atrastu citur, kur piekasīties."
teicis Vinets Veldre, aizsardzības ministrs, par to, vai budžeta taupības nolūkos nevajadzētu atteikties no idejas par zirgu kavalērijas izveidi.

3. "Un ja jums liekas, ka jums dzīvē iet grūti, tad atcerieties, kādas grūtības šad tad iznāk pārvarēt Lembergam, un jums paliks vieglāk."
Aivara Lemberga, kriminālos noziegumos apsūdzētā Ventspils domes priekšsēdētāja, novēlējums žurnālistiem preses konferences nobeigumā.

4. "Es šausmīgi negribēju pats iet par Valsts prezidentu, tāpēc man nācās meklēt citu."
Aigars Kalvītis, bijušais premjerministrs, par to, kādēļ prezidenta amatam tika izvirzīts Valdis Zatlers.

5. "Esmu vienmēr teicis: krievi Latvijā — tie ir vislabākie krievi pasaulē! (..)
(..) Lai neapvainojas lielā Krievija, bet mūsu krievi man ir daudz tuvāki.”
Valdis Zatlers, Valsts prezidents, par krievu kopienu Latvijā


6. “Esiet mierīgi, valstī nevalda ne Soross, ne Eross.”
Aigars Štokenbergs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, par to, kas saimnieko Latvijā.

7."Es joprojām esmu gatavs rīkoties tā, kā labāk būtu valstij, tikai nezinu, kā labāk."
Indulis Emsis, Saeimas priekšsēdētājs, par savu iespējamo atkāpšanos no amata.

8. "Policija pēdējos mēnešos ir noķērusi visus, kas bija jānoķer."
Ivars Godmanis, iekšlietu ministrs, par policijas darbu.

9. "Arī taupības laikmetā, ja ir iespējams, griestus balsināt vajag. Tas ir vispār veselīgi."
Atis Slakteris, finanšu ministrs, par to, kā Finanšu ministrija taupības režīmā pērk remontē telpas un iegādājas dārgus dīvānus.

10. "Ir lielās Ziemeļamerikas valstis, kur ir teiciens — to be a Latvian — that’s cool!"
Valdis Zatlers, Valsts prezidents, par ārzemēs dzīvojošo latviešu identitātes apziņu.

Vot, teikšu jums tā - Latvijā, lai arī viņi dzer, nestrādā utt, vismaz tie ir vīrieši. Nevis lupatas, kas mūža otrajā nogalē joprojām atkarīgi no vecākiem un vienīgā sieviete viņu mūžā ir māte, jo citas vnk to nevar izturēt.
Vakar kancelejas preču veikalā redzēju šitādu te ainu: priekšā man rindā stāv dēls ar māti, nu sīkajam apm gadi 10, ja. Pienāk viņu kārta, māte saka dēliņam, lai šis pats saka, ko viņam vajag - ble, ziniet, ko viņa vajag? Rozā mapi un pildspalvu ar Bārbijas poniju, be, tpfu, nē - labāk ar Bārbiju tomēr. Un māte smaidīga un laimīga, ka dēlinš pats māk runāt (muļķe, viņam ir 10 gadi, būtu labāk iemācījusi atšķirību starp peni un vagīnu), protams, ka pērk rozā mapi un pildspalvu ar Bārbiju. Pēc tam tik, daune, nesūdzies un nečīksti, kad pēc 10 gadiem vinš tev paziņos, ka ir gejs, jo ar galvu jau tu nedomā.

Eu, kaadam nevajag kaut kaadu gramatu iztulkot, vai kaadu magjistra darbu vai kko tamliidziigu? :D Man ljoti daudz briiva laika un veelme nopelniit :)
Gan jau, protams, sagaidiishu tieshi nulle komentaarus un piedaavaajumus shajaa sakaraa :D

1. Roberts lepni atnes uz skolu savu jauno kabatas nazi.

1973.:
Bioloģijas skolotājs izvelk savu Šveices nazi, un visa klase salīdzina abu nažu kvalitāti.
2008.:
Policija saņem signālu par maniaka-psihopāta iebrukumu skolā.Skolu bloķē policijas specvienības, Robertu apšauda ar iemidzinošām lodēm un bezsamaņā nogādā slēgtā ārstniecības iestādē.Psihologu grupa veic šokēto skolnieku un skolotāju terapiju.Drīz vien skolu slēdz, bet pēc pusgada, pilnībā pārbūvētu, to ar lielu pompu atklāj iekšlietu ministra klātbūtnē.

2. Roberts un Markuss pēc stundām sakaujas.

1973.:
Skolnieki sadalās divās līdzjutēju grupās.Markuss uzvar, Robertam no deguna nāk asinis.Abi paspiež viens otram roku un problēma ir atrisināta.
2008.:
Tiek izsaukta policija un arestēti abi.Roberta māte ierosina kriminālprocesu par smagiem fiziskiem bojājumiem.Abus izslēdz no skolas, viņi nesaņem skolas beigšanas atestātu un nevar turpināt mācības.
Roberts iekārtojas par krāvēju, Markuss par pārdevēju Makdonaldā.

3. Roberts ir nemierīgs stundās, traucē citiem ar savu pļāpāšanu.

1973.:
Robertu atstāj pēc stundām, nākamreiz viņš ārpus grafika tīra klases telpu.Tagad stundās viņš ir mierīgs un nevienam netraucē.
2008.:
ārstu grupa diagnosticē Robertam "pavājinātas uzmanības sindromu" smagā formā.Robertam no rītiem un vakaros injicē lielās dozās bremzējošus preparātus, viņš kļūst preparātatkarīgs.Stundās viņš ir kļuvis apātisks, toties nevienam netraucē.Skola iegūst papildus psihologa vakanci un paaugstinātu finansējumu darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

4. Roberts spēlējot futbolu izsit logu un dabuj no tēva pērienu.

1973.:
Apdrošināšanas kompānija apmaksācietušajam zaudējumus,Roberta kabatas nauda tiek samazināta uz pusi.Nākamreiz futbolu spēlējot viņš ir uzmanīgāks.
2008.:
Kaimiņiene ziņo par tēva cietsirdīgu attieksmi pret bērnu.Roberta māte liecina par analogu gadījumu apmēram gadu atpakaļ.
Roberta tēvam aizliegts 10 dienu laikā tuvoties mājai.Psihologs parunā ar mazāko māsu un konstatē ka arī viņa pārcietusi varmācīgu apiešanos.Roberta māte šķiras no vīra, Robertu turpmākos dažus gadus regulāri apseko psihologi.

5. Ahmeds slikti zin vācu valodu un paliek 8. klasē uz otru gadu.

1973.:
Vasarā Ahmeds ņem privātstundas, biežāk pavada laiku ar vāciski runājošiem bērniem un saņem sekmīgu atestātu gadu vēlāk.
2008.:
Ahmeda lietu nosūta cilvēku līdztiesību komisijai.Prese sašutusi par skolas administrācijas rīcību: "Vācu valoda nav Pasaules Galvenā valoda, un nav nepieciešams visiem to zināt!"Ahmeda lieta - tipisks rasu diskriminācijas piemērs.Sabiedrības spiediena ietekmē, Ahmedu pāreksaminē pēc 3. klases līmeņa testiem, kurus viņš kautkā-nebūt nokārto.
Izlaiduma eksāmenus Ahmends nokārtot nespēj, atestātu nesaņem,vācu valodu joprojām neprot un iztiek no bezdarbnieku pabalsta.

6. Roberts iemet skudru pūznī petardi.

1973.:
Daži desmiti no 4. 376. 295 skudru iet bojā.
2008.:
Par to uzzina GreenPeace aktīvisti.Pievienojas vietēja dabas aizsardzības komiteja,zaļo partijas nodaļa, bāriņtiesa un kriminālpolicija.Robertam diagnosticē antisociālu uzvedību, piromāniskas noslieces un tendenci uz vardarbību.Roberta vecākiem, brālim un māsai jāiziet ģimenes psihiatrijas kurss.Roberta vecāku dzīvoklī notiek kratīšana, tiek meklēti varmācību propagandējoši materiāli.Roberta dators arestēts, jo tajā instalēta spēle Counter Strike.Lieta nonāk terorisma apkarošanas nodaļā, un Roberta tēvam, pilotam pēc profesijas, līdz dzīves beigām aizliedz lidot.

7. Volejbola spēles laikā Roberts nokrīt un nobrāž ceļgalu.Skolotājs piesteidzas klāt, palīdz piecelties, aizved uz sekretariātu, kur uzlīmē plāksteri, un kādu laiku sēž blakus, mierinot viņu.

1973.:
Pēc pāris minūtēm Roberts skrien turpināt spēli.
2008.:
Skolotāju atstādina no darba par seksuālu uzmākšanos nepilngadīgajiemTiek uzsākts kriminālprocess, kurš ilgst 3 gadus.Šo trīs gadu laikā skolotājam aizliegts veikt pedagoģisku darbu un viņš strādā par taksistu.


P.S. 1973: blogs nepastav
2008: blogs pastaav, bet par rakstiishanu tajaa tevi var nosaukt par sociopaatu un draudu sabiedriibai.