I speak bullshit

Šodien saērcināju veikalā dīvānu pārdevēju, vinš ļoti sadusmojās teca, lai mēs ejam prom un tad pagriezās pret mani un dusmās galošām acīm paziņoja, ka, ja es gadījumā atrodu kaut kur labāku dīvānu nekā šis, lai atnākot un viņam pasakot :D Jēziņ, tas laikam tāpat kā paziņot bērnam par to zsv veci, kurš neeksistē, tikai pateikt dīvānu pārdevējam, ka viņa dīvāns nav perfekts :D
Un izrādās, ka angļu FAIL itāliski ir fallito hi hi
Pēc tam pēc lielas smiešanās dusmīga paliku arī es un ļoti bļāvu mašīnā, pēc tam mans draugs pagriezās un man pajautāja, vai es esmu normāla, aizgriezās un līdz šim brīdim nav ar mani runājis.
Ā un vēl mans draugs man pateica, ka, ja es nebeigšot dusmoties uz visu pasauli, tad vinš sākšot domāt, ko ar mani darīt. Tātad, ļauži, ietikumus, lūdzu - kas cilvēkam ir jādara, lai beigtu dusmoties uz visu pasauli, bet vinš pats pat to nemana, ka dusmojas uz visu pasauli?
Bet vispār man iet ļoti labi! :D