![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jēziņ, nekad dzīvē neesmu ticējusi visam šitam sviestam par domu spēku utt., bet šodien dabūju izbaudīt uz sevis - un,ziniet, DOMU SPĒKS IEDARBOJAS.
Nāku es, karoče, jautri smaidīdama no pēcpusdienas pastaigas pa veikaliem, apcerēdama, kas mājās jāizdara, bet ko es tāpat nedarīšu un kas labs pa TV, kā arī par to, ko varētu ierakstīt šitente blogā, bet biki sadrūvējusies saprotu, ka nekas TĀDS šodien nav noticis... kad pēķšņi man tas smaids no sejas pazūd....(šajā brīdī iedarbojas domu spēks, jo pēc tam seko notikumi, no kā es tomēr dabūju blogā rakstāmo materiālu :D)...jo ieraugu, ka mana pirmā stāva dzīvokļa lielās istabas aiskari nav...vienkārši nav! Lai gan es, protams, esmu pilnīgi pārliecināta, ka man promejot, tie vēl bija un dzīvokli neviens cits arī nav un pilnīgi neiespējami, ka varētu manā prombūtnes laikā uzrasties (šeit es domāju kāds, kam būtu tiesības tur uzrasties). Palēninu nedaudz fikso soli, ātri galvā apsvērdama WTF, bet nu saprotu, ka iekšā jāiet, lai gan to brīdi, kad ieiešu mājā un redzēšu, ka tur vairs nav ne aiskaru, ne televizora, nedz arī kā cita, kas varēja būt aizstiepjams, ļoti dikti gribās noildzināt. Tā nu drebošu roku slēdzu vaļā savas duris, slēdzu gaismu un ieraugu sev priekšā zoodārzu. Izrādās, kaut kādā mistiskā veidā dzīvoklī ir ielidojis putns, vai arī kaķis pats atstiepis, bet joki ta tādi, ka šis vēl ir dzīvs un izmanto manu dzīvojamo platību saviem pārlidojumiem. Protams, ka mans koškins mauc pakaļ, neskadīdamies, kur lec un ko gāž, a es stāvu muti atpletusi. Un ta pēc tam sākās - es pakaļ kaķim, kaķis pakaļ putnam, putns knābj kaķim, kaķis kož un skrāpē man...begās dabūju minku ārā pa durvīm, lai varētu štukot tālāk, ko ar to putnu ta darīt. Bet nu šim laikam iestājās kautkāds pirmsnāves šoks, jo, tiklīdz koškins bija ārā pa durvīm, šis ierāvās kaktiņā, neizdvesa vairs ne skaņu un, drošvien, taisījās uz miršanu. Bet nu es jau kā, attiecībā uz dzīvniekiem, jūtīgā dvēsele, viņu nenodīrāju un neizcepu, bet izdabūju ārā pa logu. Lai gan no tā spalvu kvantuma, kas man tagad jāvāc pa visu māju, varētu nāģen' uztaisīt.
Eh, viss labs, kas labi beidzas - māja savā vietā, putns dzīvs un kaķis atrāvies pa kaklu.
Paldies par uzmanību jou!
Nāku es, karoče, jautri smaidīdama no pēcpusdienas pastaigas pa veikaliem, apcerēdama, kas mājās jāizdara, bet ko es tāpat nedarīšu un kas labs pa TV, kā arī par to, ko varētu ierakstīt šitente blogā, bet biki sadrūvējusies saprotu, ka nekas TĀDS šodien nav noticis... kad pēķšņi man tas smaids no sejas pazūd....(šajā brīdī iedarbojas domu spēks, jo pēc tam seko notikumi, no kā es tomēr dabūju blogā rakstāmo materiālu :D)...jo ieraugu, ka mana pirmā stāva dzīvokļa lielās istabas aiskari nav...vienkārši nav! Lai gan es, protams, esmu pilnīgi pārliecināta, ka man promejot, tie vēl bija un dzīvokli neviens cits arī nav un pilnīgi neiespējami, ka varētu manā prombūtnes laikā uzrasties (šeit es domāju kāds, kam būtu tiesības tur uzrasties). Palēninu nedaudz fikso soli, ātri galvā apsvērdama WTF, bet nu saprotu, ka iekšā jāiet, lai gan to brīdi, kad ieiešu mājā un redzēšu, ka tur vairs nav ne aiskaru, ne televizora, nedz arī kā cita, kas varēja būt aizstiepjams, ļoti dikti gribās noildzināt. Tā nu drebošu roku slēdzu vaļā savas duris, slēdzu gaismu un ieraugu sev priekšā zoodārzu. Izrādās, kaut kādā mistiskā veidā dzīvoklī ir ielidojis putns, vai arī kaķis pats atstiepis, bet joki ta tādi, ka šis vēl ir dzīvs un izmanto manu dzīvojamo platību saviem pārlidojumiem. Protams, ka mans koškins mauc pakaļ, neskadīdamies, kur lec un ko gāž, a es stāvu muti atpletusi. Un ta pēc tam sākās - es pakaļ kaķim, kaķis pakaļ putnam, putns knābj kaķim, kaķis kož un skrāpē man...begās dabūju minku ārā pa durvīm, lai varētu štukot tālāk, ko ar to putnu ta darīt. Bet nu šim laikam iestājās kautkāds pirmsnāves šoks, jo, tiklīdz koškins bija ārā pa durvīm, šis ierāvās kaktiņā, neizdvesa vairs ne skaņu un, drošvien, taisījās uz miršanu. Bet nu es jau kā, attiecībā uz dzīvniekiem, jūtīgā dvēsele, viņu nenodīrāju un neizcepu, bet izdabūju ārā pa logu. Lai gan no tā spalvu kvantuma, kas man tagad jāvāc pa visu māju, varētu nāģen' uztaisīt.
Eh, viss labs, kas labi beidzas - māja savā vietā, putns dzīvs un kaķis atrāvies pa kaklu.
Paldies par uzmanību jou!