| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 60 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Sunday, March 13th, 2011 |
|
||
|
Viss ir tik sapisti... vakardiena bija skaista diena. un nakts arī bija interesanta. tikai nosalu ļoti. bet iepazinu vēl dažus jaukus cilvēkus. prieks, ka tādi viņi ir. |
||
|
|
| Thursday, March 10th, 2011 |
|
||
|
Bļa tāda kuce vnk viņa ir................................ betnu mēģināšu rīt glābt vēl, kas glābjams. --------------- un te pa citu tēmu - viena lieliska ziņa šodienai ir :) tas ir vnk superīgi!!!!! :) bet sīkāk tagad nedrīkstu par to runāt. :P |
||
|
|
| Tuesday, March 8th, 2011 |
|
||
|
vēlviens :) jūtos slimiņa pavisam šodien. negribu nekur doties. gribu palikt mājās. betnu neko padarīt. |
||
|
|
| Sunday, March 6th, 2011 |
|
||||
| nu jauks vakars beigās sanāca. tik rīt beidzot pa nopietnam vajadzētu pieķerties mācībām. bet nevaru mierīgi gulēt tagad aiziet. kko gribas vēl padīdīties. miegs jau gan nāk un acis līp ciet. | ||||
|
|
| Saturday, March 5th, 2011 |
|
||
|
Es vēl nekad viena vakara gaitā nebiju saņēmusi tik daudz "nē", kā vakar. vnk wtf? tiešām tik vien liek domāt, ka ir zudis jebkāds mans šarms. Ka es sev neliekos pat vnk jauka meitene ar ko varētu parunāt vai tml. katrs pateiktais nē vnk arvien vairāk liek sajusties kā galīgi nevajadzīgam. nafig es sev vispār to nodarīju? beigās sajutos pat kā maza meitene, kas ir atnākusi uz klubiņu un izmisīgi cenšas kādu nokoļīt, lai gan es tiešām pat necentos to izdarīt. kārtējo reizi tik mācījos pastāvēt par sevi, kas man protams neizdodas, bet tomēr.... tagad katru 5dienu teikšu, ka vairāk neiešu uz tādiem pasākumiem? bet beigās tāpat.... nu vajadzēja man vakar vnk palikt mājās. |
||
|
|
|
||
|
ja kāds man varētu pateikt kāda velna pēc es to visu daru... un šoreiz pat tas nepalīdz. šī diena ieiet vēsturē ar to, ka vairākas lietas darīju pirmo reizi. un laikam tomēr ceru, ka arī pēdējo. gribētos arī teikt, ka šī bija pēdējā reize. un pēdējā laikā ļoti bieži lietoju to vārdu salikumu. laikam man tomēr ir vājš raksturs. tik ļoti gribētu tagad teleportēties mājās. |
||
|
|
| Friday, March 4th, 2011 |
|
||||
|
... I hope we both find the place Where maybe some day we will find our strength And hopefully attain to finally escape I'm always amazed how we're so self destructive Does any body know why? Find the light |
||||
|
|
|
||
|
Pieceļos. lai atkal kaut kad nokristu. nu ko - tāda dzīve. mēģinu, mēģinu saņemties. nu vismaz līdz 3dienai jānoturas :) 1dien un 3dien interviju dienas. bišku bail. un nevaru tur ierasties tāda kā tagad. Tur man ir jābūt pārliecinoši starojošai, lai nevienam nebūtu jāšaubās, ka tieši man vajadzētu būt tai, kas brauc. pirmo reizi ziemas laikā mazgāju pati mašīnu. nu biku biku noskaloju. nevar skatīties, cik nenormāli melna viņa. nu visiem jau tādas, bet tomēr. vakar vakarā, kad braucu uz rīgu noķēru šoka mirkli - domāju, ka gaismas galīgi nestrādā :D bet nē - lukturi totāli notašķīti ar dubļiem tā, ka nekas pat cauri nespīd. traki. tad nu šodien visu mazliet nomazgāju. tik smuki kā silts ūdens ārā kūp. nu un tagad jāuzraksta pacienta vēsture priekš 1dienas.... un tad jau redzēs vai būs noskaņojums kaut kur vēl doties šovakar. varbūt nav vērts sevi mocīt un vnk jāpaliek mājās? bet kaut kas jau niez... kaut ko gribās darīt. nez. |
||
|
|
| Thursday, March 3rd, 2011 |
|
||
|
Tā. nu tas ir noticis. es nemāku vairāk kontaktēties ar cilvēkiem. Nekad nedomāju, ka ar mani kas tāds varētu notikt. Neko nevaru pateikt svešam cilvēkam. tajā brīdī visa saspringstu, galvā nenāk nekas, ko varētu teikt. jūtos tukša un garlaicīga. es!!!! es, kam nekad nav sagādājis grūtības komunicēt ar svešiem cilvēkiem.... tas ir nākamais šausmīgākais, kas ar mani ir noticis pēdējā laikā. |
||
|
|
|
||||
|
Vakar 5 stundas braukāju apkārt ar mašīnu. šodien tikpat drūmā stāvoklī sēžu mājās. Jau kārtējo dienu pēc kārtas vnk iekšēji asiņoju. Vēl mazliet un tas viss kā realitātē mani nogalinās. lēnām iztecēs viss, kas palicis un es pamazām iznīkšu. Tāda spiedoša sajūta iekšā, kas visu laiku žņaudz. Žņaudz, bez apstājas. Skatos spogulī un tik ļoti gribas paņemt kaut ko asu un ietriekt vnk sev acī. Vakar vismaz pāris reizes centos nobraukt no šosejas. sapratu, ka tas ir tas, ko es varētu izdarīt. Tas, ko es patiešām varētu. Nekam citam man laikam nepietiktu dūšas. Tik ļoti skaistā dzīve, ko mīlu bezgala... Bet joprojām nevaru sadzīvot ar sevi. Bet kāds gan tam varētu būt iemesls, lai es vispār to darītu? nolādēts.... vnk.... No malas tik lieliskā dzīve, bet rētas tik dziļas. Jau sākot no mazas bērnības. Arī tad es īsti nevarēju draugus atrast. Bērnudārzā!!! Kāpēc mana mamma jau toreiz nepamanīja, ka kaut kas nav labi? vai es tiešām neko nestāstīju un visu atstāju sevī? Varbūt tad vismaz šis nebeidzamais karuselis būtu apstājies jau tad. Un skolā.... cik daudz samazgu un riebeklību ir nācis pār mani..... tik tik daudz. un tagad abos darbos.... un turpina tas viss notikt. Lai ar kā es censtos no sevis izspiest to perfekto mani, lai ar kā es censtos tieši pretēji - kādreiz atslābināties un nedomāt tik ļoti par to, ko es saku un kā es daru lietas.... vnm tikai viens liels FAIL. Es tiešām negribu ticēt, ka tā ir man ierakstīts pavadīt visu mūžu. Visu laiku tikai sitoties pret logiem, kā tādam nomaldījušamies naktstauriņam. piecelies - krīti - piecelies - krīti. Zinu, ka to esmu teikusi jau daudz, bet man jau atkal ir sajūta, ka man vairs nav spēka piecelties.... godīgi sakot - pat neredzu vairs jēgu to darīt. jo tāpat - kāds nejaušs vārds vai kāds notikums un es atkal būšu bedrē..... tad kāda jēga? Šodien sapratu, ka varu vervelēt pilnīgi dajebko, manī jau sen vairs neviens neklausās. Bet ko tad es darītu viņu vietā? gan jau, ka to pašu. Būtu kaut viens cilvēks, kam es būtu vajadzīga - es nez kaut vai kā šoferis, kā vnk kāds, kas klausās vai tml.... Vismaz justos kaut nedaudz vajadzīga un būtu kaut neliela, bet tomēr jēga. Bet tagad.... jūtos tā itkā būtu izniekojusi nu jau 23 savas dzīves gadus. Ja būtu iespēja atgriezties.... Teiksiet daudzi gribētu kko mainīt? es negribētu mainīt notikumus. Es gribētu mainīt savu attieksmi tajā visā. Gribētu sajusties labi katrā no situācijām, ko esmu piedzīvojusi. Atkal stulba čīkstēšana? nu jā. joprojām naivi ceru, ka kāds sadzirdēs un izvilks mani no bedres. jo pati es laikam to izdarīt nevaru. Taču kas gan tas varētu būt? kāds no tiem pārgurušajiem cilvēkiem man apkārt? visiem ir savas rūpes, savas problēmas.... Tikai daži cilvēki, kuri saprot cik perfektas sajūtas var gūt, kad tu palūkojies cik daudz apkārt ir skaistu lietu. Vnk pamani tās mazās lietas. Viņu ir tik daudz. Man ir tik ļoti žēl, ka cilvēki ir tik akli un neredz to, ko reizēm redzu es. Nevaru teikt - vienmēr. Tā būtu nepatiesība. Arī es bieži eju tam visam garām un nemaz nepaceļu acis un neredzu... Tas drūmums mūs visus nospiež. Katrā lietā ir kaut kas vismaz maziņš mazītiņš, kas ir ļoti skaisti. Tāpat kā katrā cilvēkā. Nav tādu sliktu vai labu cilvēku. Ir vnk.... cilvēki - dažādi. Un es vēl neesmu satikusi nevienu cilvēku, kam es nebūtu atradusi kaut vienu labu īpašību. Šobrīd ir tā, ka man gribētos atvainoties katram cilvēkam, kam esmu kādreiz pateikusi kaut ko sliktu. Vai aprunājusi aiz muguras un teikusi sliktas lietas. ajj. Baigais sviests jau kā vienmēr. Bet vismaz šoreiz sanāca uzrakstīt kaut mazumiņu no savām murgainajām domām. Gribētu, lai katrs pamana tās mazās lietas un novērtē to, kas viņam ir, pirms viņš ir nonācis tik lielā bezcerībā kā es. Es biju akla un neredzēju. Daudz ko gan jau joprojām neredzu. Bet es šobrīd neredzu ceļu atpakaļ. Lai gan nav jau arī tāda ceļa atpakaļ. Visa dzīve ir kustība uz priekšu. Nu un manam ir pienācis dead ending. Nights in white satin, never reaching the end, Letters I've written, never meaning to send. Beauty I'd always missed with these eyes before. Just what the truth is, I can't say anymore. 'Cos I love you, yes I love you, oh how I love you. Gazing at people, some hand in hand, Just what I'm going through they can't understand. Some try to tell me, thoughts they cannot defend, Just what you want to be, you will be in the end. perfekti. PALDIES |
||||
|
|
|
||||
|
Iet dienas un šķiet es arvien mazāk spēju būt priecīga. Lai gan apkārtējie šito nedēļu bieži jautā - ko es tāda priecīga? laba izlikšanās? ja man nebūtu iespēja kaut kur, kaut ko rakstīt, tad drošvien neviens tā arī nezinātu, kas notiek manā galvā. tjipa risinājums? nogriezt sev iespējas kko rakstīt? nu jā tas aiztaupītu veselu lērumu nevajadzīgu sms un vēstuļu dažādiem cilvēkiem. Nu jā - un joprojām jau nevienam nepatīk pesimistiski, čīkstīgi cilvēki. Jāatsāk terapija. bet ir tik grūti saņemties. bet šoreiz, ne pie vecā. šoreiz mamma grib, lai eju pie cita kolēģa. šoreiz pa riktīgam - uz psihiatriju. Dies vien zin, moš čist atklās, ka man šizofrēnija tuvojas. Un tad tagad tā pa riktīgam. Ar visām ripiņām varētu. un kādas 3 reizes nedēļā. turbo. |
||||
|
|
|
||
|
man liekas, ka es vēl nekad neesmu bijusi tik izmisusi un nožēlojama. gotta work on that too. nu vismaz, lai citi par to neuzzin. |
||
|
|
| Wednesday, March 2nd, 2011 |
|
||||
|
Nekādi nevaru saprast, kur palika tā foršā Ieva, kurai nemaz tik slikti neveicās dzīvē. visiem jau patikt nevar nekad... bet bija vismaz savs bariņš. bet no visiem aizbēgu. un joprojām to arī daru. Bailes no tā, ka kādam patikšu tāda kāda esmu? pārāk jūtīgi viss joprojām. tik pāris vārdi un man ir globāla katastrofa. varbūt man vnk tikpat forši kā es sev kādreiz iestāstīju to, ka nekam nederu, ir jāiestāsta viss labais? ak, ja būtu tik vienkārši.... un es laikam tiešām izstaroju kko negatīvu. pat tad, kad smaidu. un tie mani mīļie jūtīgie cilvēki jau to sajūt tikpat labi kā es. bet to gan nezinu kā varētu mainīt. aj es atkal par sevi. manliekas, ka es pārāk daudz par sevi domāju. kaut varētu saņemties un kaut ko sākt darīt. vai arī tieši otrādi - nosolīties sev vismaz kādu laiciņu padzīvoties vairāk vai mazāk vienai pašai. pavisam, pavisam noizolēties uz brītiņu. kaut kā galīgi man nesanāk tas. šodien biju pie jūras. traki skaisti arī šitajā pelēkajā dienā. tētis lejā ir uzlicis uz lielā ekrāna un foršajām tumbām pink floyd konci. tas arī ir traki skaisti. tā mūzika kaut kur iekšā baigi sāp. bet tas ir tik ļoti skaisti. Arī es esmu cilvēks-traģēdija. Mana emocionalitāte, mans raksturs un personības tips kopā ar to visu čerņu, kas ir manā galvā.... tik ļoti iedzīta zemē. slikts komplektiņš. tas ir drausmīgi traģiski un postoši. jātiek no tā vaļā. Visur, kur vien skatos, man vajadzētu būt ļoti pašpārliecinātai un visur rakstīts, lai beidzu tik jūtīgi reaģēt uz citu piezīmēm utml lietām. gluži tas, ko man vajag..... tik precīzi. reku vēlviens haotiskais posts no manis. |
||||
|
|
| Tuesday, March 1st, 2011 |
|
||
| man lūdzu vienu ....... | ||
|
|
| Monday, February 28th, 2011 |
|
||
| es šodien ne par ko nesatraucos. dīvaini priekš manis. bet man tas patīk. | ||
|
|
|
||||
|
ir tik sasodīti skaista diena. katru gadu mēs gaidam, kad uzsnigs pirmais sniegs. un tad priecājamies. un tad atkal gaidam kad viņš ātrāk nokusīs... un kaut ātrāk pienāktu pavasara saulīte. kad pienāk pavasara saulīte, mēs gaidam kaut ātrāk būtu vasaras siltums, lai var doties peldēties un vakaros nevilkt jaku un zeķes. Pienāk vasaras karstums un mēs mirstam no karstuma un gaidam, kad beidzot atkal kļūs vēsāks. kad atnāks rudens ar savām lapām un uzlīs smuks rudens lietutiņš. kad pienāk rudens drēgnums, mēs priecājamies par lapām, bet tad atkal gaidam kaut ātrāk pārietu tas pelēkums un uzsnigtu balts, skaists sniedziņš. cilvēks nekad nav apmierināts. Bet tas viss taču ir TIK sasodīti skaisti! |
||||
|
|
| Sunday, February 27th, 2011 |
|
||||
|
Negribu vairs redzēt sev apkārt cilvēkus, kas nav spējīgi ieraudzīt vairāk.... šodien esmu radījusi sev apkārt perfektu pasauli. pat duša šodien bija 100x baudāmāka kā parasti. un tas viss manā galvā. tā itkā būtu atvērušās kādas durvis. es zinu, man varbūt būtu jāatgriežas realitātē, bet... fuck. mana pasaule ir daudz skaistāka. gribu, lai citi arī ierauga to visu, ko šobrīd redzu es. Var jau būt, ka es vēljoprojām tripoju, bet godīgi sakot nemaz negribu beigt. |
||||
|
|
|
||||
|
šitādas naktis kā šī iepriekšējā tiktiešām ir tas kāpēc es dzīvoju. ieguvu tās sajūtas, ko jau sen biju gaidījusi. viena nakts. skaista kā sapnis. biju kā milzīgs trauks, kam līst pāri malām. es gribētu, lai tā būtu vienmēr. tik perfekti. bet kas tāds vienkārši nevar pastāvēt. un tam visam klāt šitā dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=wWC_WZ7g |
||||
|
|
|
||
| kaut kas tāds vnk nevar pastāvēt. | ||
|
|
| Saturday, February 26th, 2011 |
|
||
|
baigi baigi stulba šitā diena. visu dienu trūkst elpas. un lēkmīte arī. vnk wtf. bet teātris bija labs. |
||
|
|
|
||||
|
itkā visu nedēļu biju nolēmusi pavadīt tik pa mājām... nu un no vienas puses tā ar bija. tikai izņemot naktis. kurās mājās nebiju gandrīz nemaz. nu un šitā iepriekšējā nebija mazāk traka. un vēl pēctam kārtīgs mindfucks pēc kura nevarēju aizmigt. varbūt tagad jāmēģina. vēl domāju. jā jā par tevi. bet varbūt drīz tas pāries. |
||||
|
|
| Friday, February 25th, 2011 |
|
||
|
Aizgaju uz konci un pazaudejos. Un beidzot atzinos sev par to, kas man patiesiba patik. Man patik skatities pa logu, man patik verot cilvekus. Visur. rokenrols nav mans. Jutos te tik svesha. Man patik muzika, cilveki, viss...... Bet tas vnk nav mans. doshos majas. |
||
|
|
| Wednesday, February 23rd, 2011 |
|
||||
|
... un piedzīvoju savu pirmo astmas lēkmi mūžā. kaut kā jocīgi ne? cilvēka prāts ir tik vienreizējs. vakar atkal bija iespēja par to pārliecināties. šodien miegainums. kaudze ar komiksiem, kuriem nosaukumā mans mīļākais vārdiņš "kuš" un vēl viena kaudze ar national geographic. tāda būs mana šodiena. jūtos atkal uz brīdi mierīga. ļaunā ārpasaule šodien mani neapdraud. varbūt man tā vajadzētu biežāk? |
||||
|
|
| Tuesday, February 22nd, 2011 |
|
||
| kauns | ||
|
|
|
||||
|
šodien jūtos vēl vairāk cietumā, nekā parasti. sēžu gultā. man 15 būtu jābūt rīgā. bet es vnk nespēju saņemties. ir tik daudz cilvēku, kam man šobrīd gribētos uzrakstīt/pazvanīt. bet iekšā vnk viss kā paralizēts. kkāda balss bļauj "ne jau atkal viņa". cenšos sevi piespiest. pa 4 nomoda stundām man izdevās sevi piespiest ieiet dušā un pazvanīt vecmammai, kura tāpat nevarēja tai brīdī runāt. es domāju par tevi vislaik. un tā tas tagad kādu brīdi būs. kamēr neatradīšu ko citu vietā. |
||||
|
|
|
||
| labrīt. nevaru saņemties, lai kaut ko darītu. Gulēts ir maz un slikti. joprojām trūkst elpas, bet teorētiski šodien ir lietas, ko darīt. Bet, ja godīgi, gribas vnk ierakties sevī un savās filmās, palikt mājās un neko nedarīt... pat nevaru saņemties pazvanīt vecmāmiņai. man tas būtu šodien jāizdara. Bet negribas klausīties par to, cik nepareizi viņasprāt es dzīvoju savu dzīvi un cik slikta mazmeita esmu, ka nekad nepazvanu. negribu dzirdēt neko sliktu. gribu no tā visa norobežoties. ierauties savā čaulā un nelīst ārā. ha ha. un uzreiz prātā ienācā Alice in Chains - nutshell. | ||
|
|
|
||||
| nevaru gulēt. pat pēc zālītēm un baldriāņiem. un astma arī dod par sevi ziņu. nez kas šodien noticis. tas arī mazliet baida no iemigšanas. jau stundu vārtos pa gultu. nekā. | ||||
|
|
| Monday, February 21st, 2011 |
|
||
| un telefonam arī ļaušu izlādēties.... kas gan man varētu zvanīt? | ||
|
|
|
||
| šovakar manis nav. man ir slikti. bet es pārmaiņas pēc izvēlos nerunāt. mazliet jau paspruka, bet tas arī būs viss šovakaram. | ||
|
|
|
||||
|
Cilvēki mūsdienās vnk vairs nedara jaukas lietas. Gribu, lai man kāds uzdāvina puķes. Gribu, lai kāds kaut kur aizved. nekā. Kaut kā vairāk nav nekā skaista. viss tik pelēki un visādi teksti, kas tik vien atspoguļo mūsu bailes un milzīgos cietokšņus, ko apkārt sev ceļam. "es šobrīd nevaru", "nepinies ar mani", "nezinu vai tev patikšu"... tik dažādi cilvēki, bet visiem sāpe iekšā tik līdzīga. Nu un, ka vēlāk sāpēs? vai tad tāpēc mēs nedzīvojam, lai izjustu katru sajūtu no emociju gammas, lai sajustos tik ļoti fucking dzīvi! Cik aplami izklausās, kad es pie sevis domāju - tās visas reizes, kad esmu jutusies tiktiešām dzīva un, ka dzīvoju šo dzīvi, ir bijuši mirkļi, kad ir bijusi sajūta, ka šis būs tas brīdis, kad nomiršu. justies dzīvai brīdi, kad liekas, ka nomiršu? o jā, cilvēciņi. tik garlaicīga dzīve, nelaižot sevi ārā no paša cietumiem. Gribu arī sevi atbrīvot. bet ir tik grūti, kad apkārt ir tik ļoti sevī ierakušies cilvēki. kaut kur pazaudējos atkal savā domās, kamēr rakstīju.... žēl, ka smadzenēs nevar piespiest tādu podziņu, kas vnk ieraksta visu, ko tu domā konkrētajā brīdī un tad vnk ņem un patin atpakaļ. man domas pārāk ātri lido. |
||||
|
|
|
||||
| un ne no šā, ne no tā, man uznāca raudiens :D un par to es tagad sāku smieties :D | ||||
|
|
| Sunday, February 20th, 2011 |
|
||
|
Jūtos kā sieviete-hārdkooors pēc šīm brīvdienām un jo sevišķi šodienas :D Braucot uz kalnu pat nezinu - pārdūru, pāgriezu, pārsitu- savai mašīnai riepu...... nu un pirmo reizi pati viņu arī pilnībā nomainīju :D jūutos cool. un vēl piedevām arī nevis tā kaut kā - bet tā kā pareizi jādara :D pfff... drošvien izskatījās forši, ka divi džeki stāv un skatās, bet es mainu riepu.... :D |
||
|
|
| Saturday, February 19th, 2011 |
|
||||
| Paļaujies tikai uz saviem tuvākajiem. | ||||
|
|
| Friday, February 18th, 2011 |
|
||
| man jau nevajag 100% jā. man vismaz vajag zināt, ka ja nu.... tad..... kaut ko uz ko paļauties. | ||
|
|
|
||
| vai nu es tieku prom no šejienes vai arī nojūdzos. | ||
|
|
| Thursday, February 17th, 2011 |
|
||||
šitas nācis no  neviens tiešām labāk nebūtu pateikusi. # Nomirt skaisti # 1/8/10 02:21 pm # Vēlā nakts nomodā radās skaista ideja, kā veicināt pasaules attīstību, kā risināt pārapdzīvotības problēmu. Tas varētu būt labs mārketings ļaut izvēlēties cilvēkiem savu nāvi. Šobrīd dažās valstīs ir atļauta eitanāzija, bet tas ir tad, kad vairs nefunkcionē dzīvībai svarīgie orgāni un cilvēks tiek mākslīgi uzturēts pie dzīvības. Bet ko darīt dziļi nelaimīgiem cilvēkiem, kas labrāt, neatražodami sevi, ļautu ieņemt savu vietu kādam citam. Uz pašnavību viņi ir pārāk gļēvi, vai arī varbūt kāds teiks pārāk drosmīgi. Līdz noteiktam vecumam cilvēks dzīvo ģimenē, taču uzskatu, ka kaut vai ņemot par atskaites punktu pilngadību, indivīds ir pats tiesīgs izvēlēties dzīvot vai mirt. Nevajag piesaukt Dievu, jo ne visiem tas nozīmē, ko svētu. Ja es pēc desmit gadu mocībām, katru nakti ejot gulēt ar domu, ka nevēlos no rīta celties, būdams pie skaidras apziņas vienīgais, ko vēlos ir nomirt, bet nomirt skaisti, vai šādu prieku nevarētu man atvēlēt. Pie tam tas varētu būt, kā maksas pakalpojums. Piemēram, es vēlētos nolēkt no skaistākā tilta pasaulē - tas būtu, kā projekts - tiltu atlase kopīgās konsultācijās, lidmašīnas biļetes, ekipējums. Pēc tam nodrošinot pienācīgu apbedīšanu vai pelnu izkaisīšanu okeānā. Es pieļauju, ka es neesmu tāds vienīgais. Jo es nevaru iedomāties, kā es varētu turpināt pilnvērtīgi dzīvot, ja vien man netiek pārstādītas smadzenes un izdzēsta mana atmiņa/ apziņa. |
||||
|
|
|
||
|
smaidīt/klusēt/izlikties/smaidīt/klusēt/i |
||
|
|
|
||||
|
2 labas dienas. šī diena tuvojas beigām un jau sāk atkal iezagties kaut kas negatīvs..... pamazām pārņem sajūta, ka jo mazāk es runāju, jo labāk. Lauva Domā – tieši. Runā – dažreiz ko lieku. [gribēju izcelt šo te - un ne tikai dažreiz, varētu teikt pat, ka vienmēr...] Rīkojas – darīs to, no kā nebija iespējams izvairīties. ārpus konteksta - braukt prom. jo ātrāk, jo labāk. |
||||
|
|
| Wednesday, February 16th, 2011 |
|
||||
|
yo! pietiks nīkt :) es šodien jūtos labi. un ir pat bail kko kustināt. daudz viskkā tāda iedvesmojoša šodien. atkal uz brīdi esmu piecēlusies :) |
||||
|
|
|
||
|
nu tā. ilgi nebiju fočējusies. ilgi nebiju redzējusi kā izskatos no malas. secinājums - man ir jāmaina frizūra. |
||
|
|