| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 100 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Tuesday, February 15th, 2011 |
|
||
| sakodīju sev lūpu līdz asinīm. vot dura. | ||
|
|
|
||
|
vāks.... visu laiku tik runājju par braukšanu prom, braukšanu prom... bet tagad kad jāpieņem lēmums pēc kura es pat nezinu vai vispār aizbraukšu, es jau sāku stresot :( ajjj... pašai vienmēr kaitinājuši tie cilvēki, kuri tikai daudz runā, bet neko nedara. bet patiesībā ir vēl rūgtāka - laikam arī esmu viens no viņiem. tik daudz, ko gribu, tik daudz runāju, bet nekas vai nu vnk nenotiek vai arī nobīstos.... un arī medicīnai pēkšņi vairs neredzu jēgu. visas slimības ir mūsu galvā. tiešām visus vajag ārstēt tikai ar antidepresantiem un psihoterapiju. ajjj... bet pašai bail ķerties arī pie tiem. no viņiem baigi grūti nokāpt ira nost :( |
||
|
|
|
||
|
Varētu jau domāt, ka tas uz labu. Pēdējā laikā kaut kā pārāk bieži sāku kaut ko rakstīt, bet visu smalki sarakstot vnk paņemu un nospiežu ctrlA + backspace. Pēdējo 10min laikā to izdarīju kādas 3-4 reizes :D sāku rakstīt sms - izdzēsu, sāku rakstīt vēstuli - izdzēsu, sāku rakstīt komentāru cibā - izdzēsu :D nu un gan jau bija vēl kkas..... ahhhhh whatever [topā joprojām ;) ] |
||
|
|
| Monday, February 14th, 2011 |
|
||||
|
"Happiness only real when shared." /Christopher McCandless/ vēlviena pretīga diena. pa galvu šaudās miljons domas, miljons atklāsmes par sevi, savu dzīvi un vispār dzīvi kā tādu. pamostoties atkal uzreiz asaras acīs. šoreiz nebija sapņa, murga vai vienalga kā. nebij arī vairs tā puiša baltajā jakā, kas ved mani ārā no bedres. šodien jūtos totāli savā bedrē. cīnos ar sevi un saviem iekšējiem monstriem. apzinos cik ļoti sevi pati bremzēju jebkādā attīstībā. esmu kā maza 17gadīga meitene joprojām. bet gribu tik daudz. bet ar tādu putru galvā kā šobrīd, ir muļķīgi vēlēties kaut ko no tā, ko man visvairāk gribas. man vajag share'ot to visu.... man vajag to visu sadalīt vismaz uz 2. tad es varbūt izkāpšu. |
||||
|
|
|
||
|
Veiksmīgi esmu aizbaidījusi cilvēkus, kuriem ir rūpējis tas kā man iet... bija superīga diena šodien. Bet ir bail pamosties rīt. |
||
|
|
| Saturday, February 12th, 2011 |
|
||||
| tomēr esmu tikusi līdz kkādam kosmosam. biku jumts arī ir aizbraucis...... vairs nekā nesaprotu. | ||||
|
|
| Thursday, February 10th, 2011 |
|
||||
|
Pēdējā laikā vnk nespēju gulēt. ja pamostos, tad viss. neguļu. grozos. viss neērti. pēdējo nedēļu, it kā neko nedaru, bet esmu tiiiik ļoti neizgulējusies :/ un šodien arī. galu galā aizgāju gulēt kkad pēc 5, ja ne visos pus6. un te nu es esmu jau kādu pusstundu pamodusies. miegs nāk, bet nevaru vairāk pagulēt. lai gan kāds tur brīnums - laikam dabūju 4dienas pohu :D hh. tas gan smieklīgi. un mana galva šodien jūtas tā - http://www.youtube.com/watch?v=hYnz0U2R |
||||
|
|
|
||||
| Nu traka 3dienas naksniņa. nudien. Pateicoties labiem draugiem esmu mājās :) wiiii. tas ir tiktiešām superīgi. | ||||
|
|
| Tuesday, February 8th, 2011 |
|
||
| pārskatīju savu bankas konta izrakstu šodien.... pēdējā summa, ko veikalā biju samaksājusi bija...... 6.66 ls! :D paķiķināju. | ||
|
|
|
||
|
Vispār šodien sapratu to, ka man trūkst fantāzijas. vai vispār kkādas spējas domāt. lai gan vienmēr lamājos uz saviem tuvākajiem, ka man viss jāizdomā un man viss jādara citu vietā. hmmm... bet kur tas viss īsti? man tagad ir daudz brīva laika. citi taču izdomā kko ar ko sevi nodarbināt? nu labi kādiem 75% tas ir darbs. pārējie drošvien ir mani mīļie studenti. bet ko viņi dara, tad kad nav lekcijās vai nodarbībās? ko dara tad, kad visādas lamsa's utml aktivitātes ir galā? nu ne jau taču visu laiku izklaidējas un ar kādu satiekas. bet varbūt tieši tā arī ir? vai varbūt tikpat bezmērķīgi kā es šobrīd sēž mājās, skatās seriālus un spaida vislaik dr.lv un facebokā refresh??? :D mistika. i need some information guys :D jo nu es zinu, ka ir kkāda daļas, kas tiešām vislaik ar kādu satiekas, vislaik kko dara..... bet es laikam nemaz nevarētu tā visu laiku. lai gan es priecātos, ja man būtu vismaz bariņš dažu cilvēku, kas laiku pa laikam pazvana un kkur paaicina. ko, lai es daru, lai iepatiktos cilvēkiem? btw tā filma... black swan. Kas visiem izraisas diezgan dažādas emocijas. viņa ļoti lielā mērā ir par mani un maniem murgiem. bieži vien esmu bijusi tajā stāvoklī, kad liekas, ka nojūgšos tikpat forši kā viņa. ar tiem visiem saviem personīgajiem cietokšņiem un no tās vēlmes būt tik nenormāli perfektai. man ir jākļūst par to melno gulbi. tikai nenojūdzoties nu re. šis raksts perfekti atspoguļo arī manu haotiskumu :D vai nav jauki :D btw - daži cilvēki ir tiiiik paredzami. un man tikko nesanāca tik garšīga tēja kā no rīta :/ |
||
|
|
|
||||||
|
tāds tukšums iekšā. varbūt vienmēr arī tā ir bijis? tikai visu laiku piemiedzu acis? šodien nav tā pati labākā diena. bet es neļaušos. tikko labs citāts priekš manas šodienas - "ja tu ej cauri ellei, neapstājies" nav jau tā, ka ir elle, bet tomēr - apstāties nevajag. |
||||||
|
|
| Monday, February 7th, 2011 |
|
||||
|
man sāp galva. to, ko gribu to nevaru, un ko varu, to negribu. whatever. |
||||
|
|
| Sunday, February 6th, 2011 |
|
||||
|
Izdomāju, ka man jāuzraksta par manu pēdējo mēnešu iespaidīgākaiem murdziņiem, kurus nu vēl atceros. Viens no viņiem pat bija šonakt. Bet reku kādu mēnesi vai vairāka tpakaļ: Karoč bijām ostā - es, Zž, viņa brālēns un mans tētis un vēl kkādi cilvēki. tjipa ostā, bet ne tomēr ostā..... meži, pļavas.... un visur mēs meklējam sēnes! visur ir vnk milzīgas SĒNES :D cik slimam jābūt, lai sapnī redzētu SĒNES? :D vnk milzīgas bekas un mēs laimīgi viņas lasam :D un tad ZŽ brālēns brauca ar dēli pa milzīgu sarkanu smilšu kalnu.... un tad parādījās vēl visādi cilvēki, kas brauca pa to pašu kalnu ar dēļiem...... Nu un tad otrs murdziņš: Neatceros personāžus. Zinu, ka viss sākās tā baigi pozitīvi. zinu, ka tur bija mana mamma. staigājām pa kkādu pilsētu, kkādu tirgu. Un es iegāju kkādā bodītē, kur man vajadzēja kko uzmērīt. mani ieveda tādā telpā, kur visas sienas ar nolupušu krāsu, viss netīrs un tur nebija pat spoguļa. palūrēju pa durvīm ārā un tur ieraudzīju milzīgu bedri, kur bars ar kkādiem nozombētiem večiem rok arvien dziļāk to bedri zem tās mājas. viss smirdēja pēc benzīna un eļļas. Tad palika biedējoši. tad es tā skatījos un pēkšņi no mugurpuses pienāca kkāds puisis baltā jakā [to nezinkāpēc atceros, jo viss bija tik tumšs] un sauca mani vārdā un teica, ka jāiet laukā. un tad es ieraudzīju, ka ir parādījies vēl viens caurums no tās istabas, kurā biju, bet iet uz augšu takā ārā. Un tas puisis mani izveda ārā pirms tur iegāja iekšā vesela armija arī ar tādiem pašiem nozombētiem večiem, kuriem visiem uz galvas milzīgas gāzmaskas [izskatījās takā kkādi svešie :D] Nu un tad es pamodos. Un kamēr kāpu..... tas protams bija grūti, pamanīju, ka man visas kājas arī satītas kkādās tādās takā trubās, kas traucēja iet un piecelties. Šis laikam vislabāk atspoguļoja manu dvēseles stāvokli šobrīd. visus manus šībrīža errorus un izmisumu. ahhh. bet slimīgi man tie murdziņi. labi vismaz, ka šitajos nemiru. vispār sen neesmu nevienā sapnī nomirusi. daudzreiz tā ir bijis. bet tagad jau kāds laiciņš, kad sapņos vairāk cīnos, nevis vnk padodos. |
||||
|
|
| Saturday, February 5th, 2011 |
|
||
| un es vismaz 2 dienas jau nevaru neko ieēst.... | ||
|
|
|
||
|
Nevienam nepatīk čīkstuļi, nevienam nepatīk, ka raud. nevienam nepatīk pesimisti. un pat tad, kad viss bija savādāk..... nekas nebija savādāk. kāpēc gan es vēl esmu šeit? |
||
|
|
|
||||
| I've had enough | ||||
|
|
| Thursday, February 3rd, 2011 |
|
||
|
pie katra teikuma, ko es saku, pie katras kustības, ko izdaru man ir jāpiedomā, lai izdarītu "pareizi". tā lai būtu tā kā to sagaida citi, tā lai būtu tā kā sabiedrībā pieņemts. kas tad īsti ir tas īstais? kas tad īsti esmu es? kas no tā, ko domāju ir tas, ko tiešām domāju es un kas - tas, ko sabiedrība ir uzspiedusi man domāt? KAS ES ESMU? es vispār esmu īsta? varbūt mēs vnk dzīvojam kkādā matriksā. un es drīz pamodīšos un visas šitās sajūta pagaisīs. |
||
|
|
|
||
|
pirmā doma šorīt bija - kāda velna pēc es vispār šodien esmu pamodusies? ir pagājušas 20min kopš atvēru acis un nevaru beigt domāt par to, ko iesākt ar sevi. ir vesela diena brīvā laika. un man nav nekādu plānu. mājās esmu viena un viss šobrīd liekas briesmīgi. un nezinu kurā brīdī es kļuvu par tik ļaunu cilvēku. kādreiz es tāda nebiju. bet tad arī es domāju tikai par citiem un par sevi ne. |
||
|
|
| Monday, January 31st, 2011 |
|
||||||
|
Šodien dzīvojos pa pusei pa slimnīcām. Beidzot varbūt zināšu vai miršu vai nē :P :D un rītā un parītā iespējams ar. Un mani tikko atlaida ar sms starpniecību. :) but thats cool too. |
||||||
|
|
| Tuesday, January 25th, 2011 |
|
||||||
| exhausted. | ||||||
|
|
| Sunday, January 23rd, 2011 |
|
||
|
bāc! :D man tik ļoti riebjas cilvēki šeit Latvijā!!!!! tik tik tik ļoti :D un vēl es viņus taisos ārstēt..... pfff... :D bet es centīšos laikam domāt citā virzienā - nevis palīdzēt cilvēkiem, bet - pārdošu savas zināšanas. |
||
|
|
|
||
|
mmmmm tik ļoti gribas uz kalniņu....... bet pati jau vien izvēlējos sēdēt mājās un mācīties. nu nekas.... varbūt šonedēļ uz beigām vēl sanāks aizbraukt. Bet ārā ir tik skaists laiciņš!!!!!!! nu un par to arī jāsarauj. rīt ideāli eksāmenu nokārtot, 2dien nokārtot visu infekcijās un 3dien vēl aizčāpot pie profesora ķirurģijā un skaisti smaidot un uztaisot žēlu seju jāmēģina pierunāt, lai ieskaita uzreiz tās dumās vēstures...... :P tad jau 3dien vakarā varētu laist uz kalniņu. wiiii :) esmu noilgojusies. nu jau atkal drošvien būs pazudusi tā labā sajūta, kas bija pēc alpiem, ka liekas, ka vari visu :D |
||
|
|
| Saturday, January 22nd, 2011 |
|
||
| mērķis - uzrakstīt 100 lietas, kas noteikti ir jāizdara pirms es nomirstu [un tomēr ceru, ka dzīvošu vēl ilgi :D]. zinu, ka daļa no tādām ir jau bijusi :) ir patīkami apzināties, ka ir bijis tik daudz viskautkā jauka. | ||
|
|
|
||||
|
Be - what you want to be Do - what you want to do Have - what you want to have |
||||
|
|
|
||
|
Tik cik iepriekšējās dienas bija labas, tik ļoti es uz sevi šodien dusmojos. par visu ko. nu nav man ne jausmas kā man izdarīt tā, lai es nepaliktu mūžam viena.... un lai man būtu arī darbs. tas pats viss, kas bija reanimācijā mani piemeklē arī šajā darbā..... nu un tijpa mana profesija būs tikai un vienīgi darbs ar cilvēkiem.... bet pieredze rāda, ka nemāku es strādāt ar viņiem. nu velns. bet es vēl nekad nevienam neko sliktu neesmu vēlējusi. tik vien kā nemāku paturēt savu muti ciet.... priekš manis un citiem tik nevainīgas frāzes ar mazu nozīmi, kādam ir kas tāds, ka vnk.... nu jā jā. esmu tomēr visu vainu uz sevi nogrūdusi. lai ar nemaz jau arī neesmu šīs visas epopejas iesācēja. bet vainīga tāpat esmu es. jo es jau esmu pašā apakšā un kāds vainīgais jau ir jāatrod. tjipa ķēdes vājais posms. Bet man tik 50% vainas. to zinu droši. aj nu kāda nu starpība. cenšos uzturēt sevī joprojām to pēdējā laika pozitīvismu, bet šodien kaut kā gribas atgriezties pie visa vecā - viss ir slikti un gribas nomirt. Bet nē kaut kā šoreiz ir sajūta, ka pietiktu vien ar to, ka kādu stundu vnk pavadītu kaucot. un tad kā ar nazi.... nomierinātos, aizmigtu un rīt atkal viss būtu diezgan ok. gribētos cerēt, ka tā nebūs vienmēr, ka būs tik daudz cilvēku, kam es neiepatikšos un kuri mani nevarēs ciest.... redz loru eksī ar neveicās tik labi kā gribējās. un tas ar tik tāpēc, ka pasniedzējai bij slikts noskaņojums un viņa esot garastāvokļa cilvēks..... betnu jā - arī viņai es neiepatikos dikti. ja jau šitā mani gāza iekšā. atzīme jau ir. tikai tāda man neder. takā šitās brīvdienas atkal nonstopā mācības un 1dien eju vēlreiz kārtot eksāmenu. punkts. eju gulēt. |
||
|
|
| Tuesday, January 18th, 2011 |
|
||||
| Mani tikko tik ļoti saiepriecināja :))))) Manā kursā tiešām ir daži pavisam lieliski cilvēki :) tik ļoti var pozitīvi iedvesmot! viss būs! viss būs! un dzīve drīz nostāsies savās vietās :) | ||||
|
|
|
||
|
Cik patikāmi pēc mēneša pārtraukuma atkal dzirdēt apkārt notiekošo! Tās aizkritušās ausis jau bija apnikušas. Un nepārtrauktā autofonija...... fuuuujjjjj. jā. šodien beidzot izdevās izpūst. un jācer, ka neaizies atkal ciet. haha. un rīt kā reiz loru eksāmens. esmu secinājusi, ka spēju mācīties produktīvi katru otro dienu :D jo no 4 dienām, kuras es veltīju šim eksāmenam, tā pa īstam produktīvas ir bijušas tikai 2 - šodiena un aizvakardiena :D vakar vairāk spaidīju kompi, nekā mācījos. un 6dien vnk pagāja kaut kā.... baigi ātri :) |
||
|
|
| Sunday, January 16th, 2011 |
|
||
| ... un man pēkšņi sagribējās uzpīpēt :D | ||
|
|
| Wednesday, January 12th, 2011 |
|
||
| Gribas, lai kāds atbrauc ciemos :/ | ||
|
|
| Tuesday, January 11th, 2011 |
|
||||
|
gribu būt vesela un gribu, lai mani aizved uz jūru. baigi sailgojos atkal pēc tās romantjikas...... mmmm |
||||
|
|
| Monday, January 10th, 2011 |
|
||
|
sadusmojos uz visu pasauli. un baigo ļaunumu izdarīju - izdzēsu visādus cilvēkus no dr.lv :D tāds tas ļaunums mūsdienās izskatās :D dzīvojam virtuālā pasaulē. bet vispār - šitas ir rēcīgi bez gala. Bet kaut kā tomēr aizķer, ne? :D |
||
|
|
|
||
|
Es tomēr laikam esmu pretīgs cilvēks. un man jau otro dienu raustās kreisais plakstiņš. nemaz nerunājot par pārējām veselības huiņām. tiešām gribas iegulties slimnīcā, lai beidzot mani izārstē. nāk raudiens. bet varbūt nevajadzētu. vnk nav vērts dēļ cilvēkiem, kuri nav manis vērti tjipa? aj whatever. kas ir manis vērts? vēlviens whatever. kaut es varētu nekad nekad nekad vairs nerunāt un neko nerakstīt. |
||
|
|
| Saturday, January 8th, 2011 |
|
||
|
vnk psc. Pēc tā kāda ir bijusi šī pirmā [akdievs, tiešām tikai pirmā?] nedēļa jaunajā gadā.... man rodas secinājumi, ka pakārties tiktiešām vajadzēja jau pirms šis viss bija pienācis. nu jau takā pietiktu. Gribētu ticēt tomēr horoskopam, ka šis gads ir mans veiksmes gads. ha ha. Bet pagaidām vnk tik daudz sūdu.......... |
||
|
|
|
||
| nav man nav man nav man | ||
|
|
| Thursday, January 6th, 2011 |
|
||||
|
kompis ir auksts. man salst pirksti. šī gada pirmā nedēļa nebeidz mani pārsteigt...... |
||||
|
|
| Monday, January 3rd, 2011 |
| Sunday, January 2nd, 2011 |
|
||
|
Tagad pēkšņi pusnaktī, kad man nenāk miegs, lai gan sen vajadzētu, iešāvās prātā doma, ka varētu būt baigi interesanti dažādiem cilvēkiem aizsūtīt kaut kādas garas un murgainas vēstules par tēmu - kas mēs esam, kāpēc un vispār mana mamma reiz teica.... :D diez kāda būtu reakcija katram? :D aj jocīga es esmu. un dogs man mūžīgi pārmet manu haotiskumu :D diez kur viņš radās. jo mana mamma joprojām uzskata, ka tad, kad man būs pašai sava virtuve, man garšvielas pēc alfabēta būs sakārtotas :D vooot. viskaut kas neliek man mieru. un vispār visu manu slimību cēlonis šobrīd ir pārslodze un stress [šitas laikam vairāk] nu cik var! bet nesanāk savādāk. visu laiku ir tā sajūta, ka cilvēka mūžš ir tik īss, ka jāpaspēj un jāgrābj visu kamēr var un ka visu jau nevar nemaz paspēt un cik tas viss ir šausmīgi! man tik daudz ko gribās! ja vien es saprastu, ko visvairāk un, kas ir reāli vispār! mazā dumiķīte. nu jā atkal jau kkāda debīla slimība ir pieklauvējusi pie manām durvīm, līdz ar Jaunā gada iestāšanos [ak, laimīgais Jaunais gads!] Visu dienu šodien sāp auss. negribas jau ticēt, ka būs jau otrā nopietnā saslimšana šogad. negribu antibiotikas vairāk! nu lūdzu nē! :( bet auss sāp... un drošvien arī tas ir papildu iemsls, kāpēc nevaru aizmigt un izgulēties pēdējas pāris naktis. un sapņi arī tādi dīvaini pēdējās dienas. šonakt tiku pamesta kaut kādā mežā. viena. uznāca šausmīgs izmisums sapnī un baigais raudiens. Bet tad pēkšņi pamodos. un ar domu - es taču ļoti labi visu viena varu. un pēdējā laikā arī ir tā sajūta. tā sajūta, ka kaut ko varu arī viena pati. tikai grūti. šodien ar te rakos internetā, pacietība iztecēja, uznāca izmisums un biku apraudājos. bet tad atkal saņēmos. nu nevar būt, ka tā tas man visu mūžu būs. pie katras neveiksmes panikot un raudāt. tik ļoti bezpalīdzīga jau es arī neesmu. aj nu ko es te atkal. labi. saldus murdziņus! |
||
|
|
| Thursday, December 30th, 2010 |
|
||
|
Kā var viss tik ļoti riebties kā man pēdējo dienu laikā. Aklimatizācijai takā vajadzēja jau beigties. Būtu pienācis nomierināties un atkal ieslēgt sevī to - samierinies ar visu - un vsjo. Atgriezties reālā pasaulē, nevis sapņos par kaut ko. Lai gan tie sapņi jau ir tie, kas dzen uz priekšu. Bet esmu tāda emo, ka pašai jau sen kā šķebina. Un protams tad, kad uznāk melnie, tad ievai vajag izpausties tā līdz galam. Pa kruto. Un galvenais - varētu vismaz kāds man telefonu atņemt tādos brīžos. Kalns ar debīlām sms un dažuz nr šķiet drīz varēšu vnk izdzēst no mobīlā. Vienu jau paspēju. Ak tik nelaime - šito es,u pamanījusies no galvas iemācīties! Aj. Pietiks sūdus te rakstīt. |
||
|
|
| Monday, December 27th, 2010 |
|
||
|
Zinājāt, ka ir diezgan daudz dziesmu ar nosaukumu - wish you were here? kaut kā tā sanāca, ka noklausījos visas ar šito nosaukumu, kas man kompī bija :D nē lai gan nav daudz. ir dažādas versijas. un tikai dažas atšķirīgas dziesmas. aj. jāiet uz darbu. baigi jau negribās. bet nu neko! vismaz naudiņa būs! :) |
||
|
|