| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 20 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Friday, April 29th, 2011 |
|
||||
|
Es noteikti neesot no zemes. Es esot no visuma valdniekiem. Un Atis ir Saules dēls, kurš aprecēšot zemes meitu :) Viņa ir fantastisks cilvēks. Kaut visiem pasaule liktos tik skaista un krāsaina kā viņai... Tik ļoti jūt cilvēkus, viņu raksturu un sajūtas.... Viņas jūtīgums viņu gan ir novedis pilnīgā psiho.... Bet kādu dzeju viņa raksta! vienreizēji! goda vārds! Domāju, ka tikšanās ar šo dāmui bija tik tiešām vērtīga mums visiem. |
||||
|
|
| Thursday, April 28th, 2011 |
|
||
|
Nevaru saprast kā es šodien jūtos. ir kaut kā jocīgi. no vienas puses viss ir ļoti ok, bet no otras..... Nupat saraudājos pie bon jovi - i'll be there for you. Joprojām smagi emocionāla. vienīgais, ko varu pateikt. Šobrīd ir tā, ka nesaprotu, ko domāju, ko jūtu, ko runāju. kur beidzas prāts, kur sajūtas un emocijas.... viss svārstās no viena gala uz otru lielā amplitūdā. tad gribu vienu, tad atkal uznāk kkādas bailes vai riebums un negribas neko. Un visu laiku iekšā trauksme un sajūta, ka kaut kas ir jādara. ka kaut ko noteikti esmu aizmirsusi. sajūta, ka netikšu ar visu galā. nu kā no grāmatas. Man pietrūkst Santas. Tāda sajūta pēdējas dienas. Lai nu cik stulbi viss nebūtu sanācis. Tā nu tas ir. nezinu, ko te vairāk komentēt. Un tad vēl visam pa vidu cepos par to, ka joprojām par daudz runāju. lai ar cenšos noizolēties, šodien sanāca par daudz izrunāties skolā grupasbiedriem. nu un kāda velna pēc man vajadzēja to visu runāt? tā vien sanāk atkal, ka izskatos iedomīga un, ka iedomājos nez ko sev piedēvēt.... un tas viss izklausās tik neitcami un izdomāti no malas. man pašai noteikti arī tā liktos no malas. nez. nu tik tas, ka esmu iemācījusies runāt par tām lietām. lielākoties jau tik tāpēc, ka mani tāpat nesaprot un īsti jau tā līdz galam nemaz neklausās. nemaz nerunājot par to, ka mani varētu uztvert nopietni. pēdējā laikā ironija ir mans labs draugs. Bet tā arī ir vieglāk dzīvot. nu ja. Un tā jocīgā sajūta, ka esmu no visa aizbēgusi un iemācījusies nedomāt par atsevišķām lietām. pat sajūta tāda, ka cenšos sevi piespiest par to domāt, bet kaut kā... laikam būšu iemācījusies kaut ko sevī notrulināt. Brīžiem liekas, ka vajadzētu padzert ripiņas. bet no otras puses atkal nē, jo ir sajūta, ka tūliņ, tūliņ es atmodīšos un viss atrisināsies. aj varbūt tiešām man jābeidz sev piedēvēt visādas diagnozes [cik nu realitāte, cik nu izdomājumi]. Galu galā tāpat es joprojām nesaprotu, kas ir īsts un kas ne. kas esmu es pati un kas ir vnk izdomājums. |
||
|
|
| Wednesday, April 27th, 2011 |
|
||
|
whaaaa.... kā lai atslēdzas no tās visas elles mājās :( ir tik smagi. cenšos nedomāt. Bet trauksme paliek. iepriekšējo nakti negulēju. un pēctam šodien sekoja tematiska nodarbība psihiatrijas ciklā. kā vienmēr lieliski. Tagad derētu sarīties trankvilizatorus un vnk aizmigt. vajadzēja tomēr parunāt ar pasniedzēju. varbūt iedotu kko, ko ierīt vismaz uz pāris dienām. nu nu... un arī galvassāpes laikam ir klāt. |
||
|
|
| Wednesday, April 20th, 2011 |
|
||
|
nu ja. vecāki šķiras. nezinu kāpēc, bet es nespēju pārvarēt dusmas, kas man ir pret mammu. nezinu kāpēc šobrīd tik ļoti pret viņu vienu. zinu, ka ne viens, ne otrs nav perfekts. un kāda te nu vairs mācīšanās rītdienas eksāmenam. tas viss mani lauž. un beigās sanāk tā, ka es arī aizlaidīšos. septembrī, bet tomēr. sava veida aizbēgšana laikam sanāks. un kāds tur brīnums, ka pati vairs neticu nekam skaistam. un šonedēļ pirmo reizi jūtu, [nevis tikai apzinos, ka tā vajadzētu], ka es pilnīgi noteikti nespēju iesaistīties nekādās attiecībās. jā, es gribētu, lai man būtu kāds blakus. bet galvā ir tāds juceklis, ka laikam ir pienācis laiks man tā pamatīgi to visu salikt pa plauktiņiem, bez glābšanās attiecībās, kurās tāpat es nespēju justies laimīga, jo nespēju justies laimīga pati ar sevi. |
||
|
|
| Tuesday, April 19th, 2011 |
|
||
| PJ Harvey ir mans pēdējā laika labākais atklājums. nice. | ||
|
|
| Saturday, April 16th, 2011 |
|
||||||
|
Bija laiks, kad riebās visas tās ballītes un tik forši bija tikai būt divatā vai kādā mazā bariņā. Tumsa, zvaigznes, tilts pār smuko mazo upīti.... tik daudz viskautkā bija. bez visām tām ballītēm un tamlīdzīgām lietām. bija tik daudz, ko darīt! un nemaz nebija tās domas, ka vienmēr 5dienā kaut kur ir jābūt. kaut kādā stulbā sabiedrībā, kur īstenībā tu nevienu neinteresē. Varēja aiziet uz koncertu, paklausīties un pirms vēl viss bija beidzies aiziet gulēt mīkstā gultiņā, blakus siltam augumam. tāds mieriņš, drošība un rūpes.... Un tad kaut kā tas viss sagāja greizi. un tad atkal nāca kaut kas pozitīvs, likās, ka savukārt tas ir kkas tāds, kas ir sen bijis vajadzīgs. kārtīgas ballītes un rokenrols visas vasaras garumā. Likās, ka beidzot pēkšņi esmu atradusi sev vietu. Līdz tam brīdim itkā nemācējusi ballēties, biju iegriezusies ballīšu virpulī. Līdz atkal vienā dienā es saprotu, ka arī tas bija galīgi greizi. mūžīgi tāds nomaldījies bērniņš. un tagad atkal gribas atgriezties pie tāda mieriņa. Nē, lai gan gribas kaut ko pa vidu starp to visu. Gribas to mieru, stabilitāti, rūpes... un gribas to visu galvu reibinošo. bet visu līdzsvarā. Gribas vēl kādreiz būt spējīgai izjust kaut ko no tām emocijām, bet ir sajūta, ka neļaušu neko labu sev vispār vairs nekad. Tik jocīgi. Šovakar klausījos soundarcade un pār mani pārvēlās tāds sentimenta vilnis.... galvā tik daudz domu. Ir lietas, kas tik ļoti skumdina. Kad pienāks tas brīdis, kad es pieaugšu un zināšu, ko es gribu un kas man ir vajadzīgs? Esmu diezgan izolējusies, bet gribas vēl vairāk..... vēl, vēl, vēl. gandrīz vai komā pagulēt kādu laiku. bet tagad tik visi darbi gāžas pār pleciem un laiku nav iespējams apturēt. To tagad vajadzētu. tā *clickt* un laiks apstājas uz pāris nedēļām, ieva sakārto savas domas, viss pēkšņi ir skaisti un saulaini un ieva pamostas turpat, kur viss atstāts tikai ar tīru prātu un skaidrām domām ko un kā darīt. tik lieliski tā būtu, ne? tikai tā nenotiek. bāc. ilgojos pēc seniem laikiem. jo vairāk gadu paiet, jo sarežģītāk viss kļūst. |
||||||
|
|
|
||
|
Bļa es vnk nevaru to visu vairāk izturēt. kā, lai es koncentrējos mācībām, kad ģimenē ir tāds haoss? nu atkal. beidzot atkal neizturēju. ir histērija. Un esmu galīgi bez elpas. vēl mazliet un liekas, ka sāksies tik smaga lēkme, ka palikšu vispār bez elpas. šodien radās doma, ka visi tie aparāti slimnīcā patiesībā melo un man nav nekādas astmas, bet vnk panikas lēkmes. kas varētu būt patiesība. viss ir manā galvā. perfektas ģimenes arī izjūk. būtu vismaz man pašai pie kā pieķerties. ajj bet man jau bail. neesmu gatava vairs kādu pielaist sev klāt. gribu, bet nevaru. esmu pilnīgi broken iekšēji. bet vismaz ārēji pēdējā laikā izdodas turēties diezgan labi. zinu, ka ja atļaušu pienākt sev tuvāk, tad tāpat aizbēgšu.... ajjj. murgs. |
||
|
|
| Tuesday, April 12th, 2011 |
|
||
|
ziniet.... sports ārstē visas psihosomatiskās saslimšanas :) nu varbūt ne visas, bet lielu daļu gan. bāc. tik forši šodien mežiņā bija :) jūtos lieliski. |
||
|
|
| Monday, April 11th, 2011 |
|
||||
| "To lose balance sometimes for love is part of living a balanced life." | ||||
|
|
| Friday, April 8th, 2011 |
|
||||
|
Esmu nenormālā šokā par visu notiekošo šodien. Bet neskatoties uz to, gribu, lai visi, kam tas ir svarīgi, zinātu, ka es nekad neesmu vēlējusi nevienam neko sliktu. Un, ja jau šie visi pārbaudījumi tiek likti manā priekšā, tas laikam ir kas tāds, ko man ir paredzēts izturēt. vismaz viena laba ziņa šodien arī ir. vēl turos. |
||||
|
|
|
||
|
vajadzētu restartēt daļu dzīves. nevaru saņemt nospiest tās pāris pogas. |
||
|
|
| Thursday, April 7th, 2011 |
|
||
| Es pavisam nopietni nesaprotu vienu lietu.... tāds nelāgs novērojums pēdējā laikā... ar mani tīri virtuālajā vidē nekontaktējas vairs cilvēki, kuri vienmēr ir vismaz man atbildējuši... bet tagad - kā uzrakstu, tā klusums.... un tādi ne viens vien. nesaprotu. kas notiek? tiešām es kaut ko ne tā? | ||
|
|
| Tuesday, April 5th, 2011 |
|
||
| skriešana šobrīd ir vienīgais, kas liek man nedomāt par huiņu. ja varētu, tad es laikam visu dienu pavadītu skrienot. | ||
|
|
|
||
|
tomēr nenoturējos un izgāju paskriet. iekšā bij kkāds nemiers un iekšās viss griezās... mazliet labāk palika. bet nesaprotu no kurienes tāds uztraukums par visu.... un īsti par ko? laikam jau īsti neesmu gatava tam uz ko šobrīd eju. bet nu tad tā lēnītēm.... kā būs tā būs. stāvēju uz baltezera tilta. tagad saulriets... saule un vējš tik silts..... dievīgi. |
||
|
|
| Monday, April 4th, 2011 |
|
||||
|
aptuveni divas nedēļas izdevās noturēties. kā vienmēr. un tagad atkal salūzu. rīt no rīta celšos un aizmirsīšu šodienas sāpes. rīt ir atkal jauna diena, kad mēģināt. apņēmība ir kā nekad. tjipa. |
||||
|
|
|
||
|
aaaa. fck. saraudājos pie filmas un tagad saraudājos arī par visu pārējo. šodien ir tā diena, kad tik ļoti gribētos aizmigt blakus siltam augumam... tādu mierinošu apskāvienu un stiltumu blakām un viss.... |
||
|
|
|
||
|
esmu mazliet pārcentusies ar skriešanu. nu jau šodien ir grūti uzkāpt pa trepēm. njā... varbūt būs jāizlaiž rītdiena :) baigi žēl :D par to vien domāju - kad atkal iešu skriet :D laime pilnīga :D galīgi sajukusi esmu ar to skriešanu :) bet jaunas botas! pavisam cita skriešana, ja ir tam paredzēti apavi. nu jā. 3dien eksāmens, bet es atkal tā slinki, slinki.... :) nu gan jau saņemšos šovakar un pa rītdienu. būs labi. kaut kā nebaida galīgi tas eksāmens. un tas pat īstenībā ir slikti. njā... šodien nomainīju prioritātes uz erasmus. ja veiksies, tad braukšu uz Slovēniju. Ungārija tagad palika otrā. un atkal ir uznācis tas vilnis, ka īsti nevar saprast gribas vai nē.... Negribas itkā dēļ māsas. un īsti pat nav šobrīd ar ko padalīties šajās raizēs :D bet no otras puses - es taču nedrīkstu turpināt savu dzīvi pakārtot kādam citam. mazliet par sevi jāsāk domāt :) nu tad jau redzēs. šonedēļ būs rezultāti un tad jau redzēs, ko piedāvās. ja būs iespēja, un iespēja būs uz slovēniju, tad arī būs par ko iespringt :) |
||
|
|
| Saturday, April 2nd, 2011 |
|
||||
|
fck. es esmu tik negatīva. es tik ļoti ļoti cenšos nebūt. ceru, ka tas kādreiz atmaksāsies. atkal kkāds depresņaks. ļoti gribas kko skaistu. gribas iemīlēties. gribās kko romantisku. bet apkārt tik kkādi ņuņņas. nu pasakiet kā var tā vnk nomainīt sabiedrību. KĀ??? |
||||
|
|
|
||
|
Aizmuku pirms mani panāca kārtējais depresijas vilnis Tik smuks ceļš mājup bija. tā migla.... vnk fascinējoši. žēl, ka nebiju high. tad būtu bijis vēl vienreizīgāk. Bet tagad arī... tādā pusmiegā braucot. pa šoseju tās gaismiņas.... likās, ka brauktu pa tādu tuneli, kur tu neredzi neko uz priekšu. likās, ka uz ielas ir uzlikts jumts. vooot. tagad gulēt. nedomāt par huiņu. un miers. |
||
|
|
| Thursday, March 31st, 2011 |
|
||
| vispār šodien jūtos ļoti vientuļi. :/ | ||
|
|
|
||
|
Šodien bija tāda darbīga diena. bet nu jau kādu stundu vismaz cenšos pamosties. kafija ar nepalīdz. laikam pavasaris beidzot ir pienācis. un pavasara miegs arī. tik jocīgi vispār. no vienas puses pavasaris tā iedvesmo, bet no otras - tik ļoti nogurdina un uzdzen miegu. nevaru saņemties paņemt grāmatu. nevaru saņemties sākt mācīties eksāmenam. nevaru saņemties iet ārā paskriet. šodien to vajadzētu. jo rīt sola lietu. un parīt laikam arī. un 7dien mežonīgi siltu. lieliski :) šodien biju operācijā. kaut kā tā veiksmīgi sanāca noķert to brīdi. bet tas nebija sevišķi interesanti. un aizlaidos pirms beigām. un tas skriešus uz bērnu slimnīcu, kur mani gaidīja jau neonatologi. un tad vēsturēs un mācību materiālos iekšā. traki. un tagad vēl tik daudz būtu jāizdara.... ehhh. |
||
|
|
| Wednesday, March 30th, 2011 |
|
||||
|
haaa. pagaidām veiksmīgi esmu nolīdusi stipri nost no visiem.... tik vien nomāc tā doma, ka gribētos iemīlēties tākā senos laikos...... pavasaris taču. vakar uznāca pilnīgi traks iedvesma brīdis. atkal saražoju foršas kartiņas :)) pašai baigais prieks. un zinu, ka tiešām smukas. brīvdienas tā arī smuki nosēdēju pa mājām, vakaros dzerot baileys.... pa smuko :D telefonu ieslēdzu 7dien vakarā :D un šeku reku brīnumi - jau 3dien un man pat vecāki uz viņu nav zvanījuši. vispār laikam manam telefonam ir tik vien kā pulksteņa funkcija. ū jē. populārā es.... bet es neļauju sev gruzīties. jau kopš 5dienas jūtos diezgan forši. tik šodien mazliet tāds piezemētāks noskaņojums.... bet neļauju sev skumt. ir daudz darbu pie kā pieķerties. nu ja. nākamnedēļ eksāmens, bet šodien man jāpalasās par mazajiem zīdainīšiem :) rīt jau otro dienu iešu voluntēt. es jūtos tik labi pie tiem mazajiem. šodien skolā pie vecīšiem gan ne. bet kas jādara, jādara.... pavisam zudusi gan ir ilūzija, ka nonākšu praktiskajā medicīnā. bet neviens jau to nezin. gan jau atradīšu savu vietiņu :) |
||||
|
|
| Sunday, March 27th, 2011 |
|
||
|
es nezinu, kurā brīdī es kļuvu par "vienu no tām". jo nekad tāda neesmu bijusi. un man vnm ir riebušās tādas meitenes. un kādreiz izcēlos tieši ar to, ka biju savādāka. nu nesaku jau, ka tagad arī neesmu. bet tomēr kkā.... no ārpuses esmu mērķtiecīgi kkā izveidojusi sev tēlu tādu pašu. laiks atgūt to, kas esmu es :) es sev šodien patīku. man liekas, ka es gan vakar, gan šodien izskatos ļoti smuki. ā un 5dien arī. un kā par brīnumu šīs ir dienas, kad nevienu neesmu satikusi. :D nu un tieši tā jau laikam arī vajag. man vajadzētu tā vnm. ka nevajag citus, lai justos labi. galvenais justies labi pašai ar sevi. mjau :) |
||
|
|
|
||
|
Gribēju uzprasīt vienu lieku jautājumu socportālos. Bet nē. sapratu jau, ka nav jēgas. iekšā tāds rūgtums. bet cenšos tam neļauties. saņemos un cenšos pieņemt to, ka es vnk esmu viena. un man tagad gribas uz jūru. sēžu domāju - nav neviena, ko varētu uzaicināt un kurš nepateiktu nē. tad nu - ja jau man gribas līdz jūrai, tad ieskriešu dušiņā, un braukšu ar. un fonā Brand new - me vs maradona vs elvis pārslēdzās uz the cranberries - ode to my family skaisti. |
||
|
|
| Saturday, March 26th, 2011 |
|
||||
|
mans šīsdienas horoskops :D "Grūtības saprast, ko vēlies un kur ir tava vieta, nedos mieru un veicinās spontānas emociju izpausmes. No vienas puses - vēlme kaut ko mainīt, no otras – bailes iziet no ierastā dzīves ritma. Nopietna izvēle." bailes ir un vēlmes arī. nu bet es par pārmaiņām. ak, Visum, dod man spēku! |
||||
|
|
|
||
|
Tā nu es tā smuki saģērbos šovakar.... izbraucu no mājas, netiku līdz rīgai, pasēdēju pāris jaukas stundas ar Janci un... tikpat smuka atbraucu atpakaļ :D nu un godīgi sakot jūtos diezgan ok. šķiet, ka aiztaupīju sev vēl kādu lieku vilšanos šovakar. lūk. no rīta piecēlos, jutos briesmīgi. bet pēc skolas gadījās slimnīcā uzskriet virsū Armandam! bāc! Nopietni tāds prieks! Viņš ir cilvēks, kurš kaut kā vienmēr mani pozitīvi uzlādē. tas ir ļoti dīvaini. viņš ir interesants cilvēks. Nu un pa visu šo dienu laikam sapratu arī kāpēc ar vinu ir tik forši parunāt. Ir tā, ka.... pat, ja viņš nesaprot līdz sīkākajām detaļām to, ko es stāstu un kā es jūtos, viņš vnk neliek man justies vainīgai par to, ko runāju un kā jūtos. jo ar citiem vienmēr ir tā.... ka vnm ir tā sajūta, ka par kko būtu vainīga, kko sagrēkojusies, kko daru nepareizi. Bet viņš ir vienīgais ar kuru tā nejūtos. kaut būtu vairāk tādu cilvēku. Visu laiku vajadzētu starp tādiem atrasties. lai gan tādu jau nav daudz. un tik žēl, ka viņš jau 2dien aizbrauc atkal prom līdz pat vasarai...... tagad ļoti noderētu, ja viņš paliktu. egoistiski? nu jā mazliet. bet ko padarīt. nu tā.... šī diena arī atšķirībā no citām šonedēļ pagāja kkā mistiski ātri. un gandrīz visu nedēļu esmu pavadījusi pa mājām. vnk bezpriģels. aj jāiet gulēt. nu un no vismaz 8 cilvēkiem, kas visi atrodas dažādās kompānijā un pasākumos.... neviens tā arī nav uzzvanījis... un ar visiem tika runāts - nu tad jau sazvanās. nu tāda mana jaukā dzīvīte. labunakti. |
||
|
|
| Friday, March 25th, 2011 |
|
||
|
Ja es drīz neatradīšu kaut ko, kas man liek kaut nedaudz labāk justies, tad šķiet būs ļoti slikti. jau tagad ir tāda sajūta, itkā būtu iekritusi dziļā upē un vnk plūstu, kur mani nes...... Tā itkā būtu padevusies. Sēžu skolā, grupasbiedri kaut ko runā, bet man ir mūzika uz ausīm. Visa pasaule itkā iet garām... gribētos šajās brīvdienās izlaist to lietu, bet man ir sajūta, ka nenoturēšos. Un galu galā tik viegli aizsniedzams. Un vismaz ļauj nedomāt... visu laiku domāju, ko darīt. Un teorētiski pat izdomāju ko. Daudz kā tāda, ko gribētu. Bet bailes. Iekšā jūtos tik vāja un ir bail, ka atkal vilšos un sāpēs. ajjj. |
||
|
|
| Thursday, March 24th, 2011 |
|
||
|
kaut būtu kāds ar ko parunāties. bet kaut kā.... pirmo reizi tā pa īstam jūtos, ka nevaru nevienam uzticēties. kārtējo reizi vnk sēžu gultā pie kompja un kaucu. bļa. un tā jau ir periodiski vairākus gadus. šodien pie sevis vienīgais, ko spēju atkārtot ir - šī diena paies, varbūt rīt bus kas labs. izturi vēl šo dienu. vēl šo vienu. un tā katru reizi. vēl mazliet...... |
||
|
|
|
||
| godīgi sakot tas sāp pat vairāk, nekā tad, kad........ blja. vnk. nezinu kur sevi likt. | ||
|
|
|
||||
|
psc. atveru draugu lapu un tur vesela kaudze ar ierakstiem, kur pieminēti hipsteri. es gan tā nemaz ar neesmu sapratusi par ko īsti ir runa :D es tikai ļoti ceru, ka tas nav tāpēc, ka kļūstu veca. tāpat jau jūtos. btw šodien nav diezko laba diena. nu bet nekas. kaut kad taču kļūs labāk. kkas notiks. kkādi brīnumi. es vēl mazliet ticu. tāpat kā es ticu, ka cilvēki ir labi. pat tad, kad mani pieviļ. man tevis pietrūkst. nedomāju, ka tā būs. betnu.... uz austiņām bij tās dažas dziesmas.... nu un šodien ieraudzīju to tējas paciņu. khe. un uzreiz sagribējās uztaisīt tā, kā tu taisi. ehh.... nu jā un vēl tā sajūta, kad vari kādu apskaut un nejusties viens. tā laikam pietrūkst visvairāk. vispār jau kas tāds ir bijis. nu tāda situācija. un joprojām atceros kā lielu sāpi. nu šitā bija otrā tāda. sāpīgi divreiz. |
||||
|
|
| Tuesday, March 22nd, 2011 |
|
||
| Tā laikam ir kāda īpaša cilvēku iezīme... Ja es kādam stāstu par to kā mani ir pievīlis kāds cilvēks, tad šim cilvēkam arī mani ir jāpieviļ. Double pievīliens. Tagad vispār gribas nolīst stipri tālu no visiem. Fck. | ||
|
|
| Sunday, March 20th, 2011 |
|
||
|
šodien kārtējo reizi esmu ļoti vīlusies cilvēkos. man tik ļoti gribas aizbēgt no visas šitās publikas, kas tik ļoti baidās tapt sāpinātiem. tik ļoti, ka vnk ieņem to nenormāli pretīgo pozu "es esmu pimpis, samierinies ar to vai arī liec man mieru". Nu tiešām lieliski. nu un vai kaut viens no jums ir aizdomājies kas būs pēctam? tad kad beidzot sagribēsies, lai tomēr ir kāds? ajjj. vnk fuck. vajag kaut ko jaunu dzīvē. |
||
|
|
| Saturday, March 19th, 2011 |
|
||
|
vajag kaut kādu ceļu atpakaļ. nu vai vismaz uz sāniem kaut kur. pa labi vai pa kreisi. šonakt tādi jauki murdziņi bija. joprojām nespēju aizmirsti. īsta apokalipse. ar viesuļvētrām, cunami un tml. un tam visam pa vidu es. ka šodien baigi noderētu, ja tas horoskops būtu pa īstam. bij rakstīts, ka būs kaut kādas pārmaiņas krasas dzīvē.... gaidu brīnumu. |
||
|
|
|
||
|
tāda sajūta, ka esmu nonākusi līdz stadijai, kad vnk pat jau vairs negribas tapt izglābtai. visu nakti murgoju. cietumi, cietumi, cietumi...... |
||
|
|
|
||
|
esmu nonākusi pie secinājuma, ka man nekad nebūs labi. vnk nekad nebūs tā, ka es jūtos labi. vairs nekad. es vairs nespēju tā mocīties. un pat vairs nesaprotu neko. vnk nesaskatu jēgu nevienā no lietām, ko daru. ajj. atvados. jā es nenovērtēju to, kas man tjip ir.... |
||
|
|
|
||
| šitas viss ir jāizbeidz. | ||
|
|
| Thursday, March 17th, 2011 |
|
||
|
kārtējā dīvainā diena vakar bija. Bet bija laba sajūta, ka tagad ir kāda vieta, [pat, ja ne mana un ne uz ilgu laiku] bet tomēr savējā, kur palikt pa nakti. Bet šodien gruzis bik par vakardienas un vispār pēdējo dienu sastrādātajām muļķībām. mazliet dusmojos uz sevi. bet nu neko.... un vispār bija nenormāli forša nodarbība šodien skolā. vispār šodien kā par brīnumu esmu izdarījusi dažas vērtīgas lietas, ko vajadzēja jau sen. mazliet pārvarēts slinkums tā teikt. bet nevaru izmest no prāta, ka man likās, ka visas 3h nodarbībā pasniedzējs blenza uz manām krūtīm :D betnu ko tur par to..... tādi tie reanimatologi ir :D nomazgāju mašīnu. atkal smuka, tīra. bet tagad uznācis kaut kāds dīvains bezspēks... nu tā, ka pilnīgi knapi kājas velku pa zemi........ nesaprotu, kas notiek. tjipa pavasaris atnācis? |
||
|
|
| Tuesday, March 15th, 2011 |
|
||
|
šodien jūtos bēdīgi. "tā parasti notiek pēc tādām situācijām"... nu nē tas nedrīkst tā vnk būt. ir lietas, ko es nedrīkstu ļaut sev pazaudēt. bet es vnm daru visu, lai tā tomēr notiktu.... fck. |
||
|
|
| Monday, March 14th, 2011 |
|
||||
|
šodiena lēnām paiet, bet es joprojām neesmu spējīga domāt. rīts sākās traģiski. izgāzos skolā nodarbībā. bet pati biju vainīga. un neizdevās uzlikt lielo pofig. visu nodarbību tā arī nosēdēju atkal domās sevi nolamājot. un varbūt ne tikai domās. tagad ir labāk. mājās ir labi šobrīd. man īstenībā patīk, kad esmu te viena. savādāk vakardiena.... mani vecāki ir pārgājuši uz briesmīgāko nesaskaņu veidu - nerunāšanu un plecu raustīšanu, acu bolīšanu. man liekas, ka tālāk nekas briesmīgāks nav starp diviem cilvēkiem. Tagad man ir skaista mūzika. biju ārā. kopā ar minci, kuram ļoti patika svaigais gaiss. kanālā ir 2 gulbīši :) un ceriņš ir pumpuros. pie reizes šajās noskaņās mazliet palasījos vectēva haiku. tik ļoti paņēma līdz sirds dziļumiem. skaisti. nu un šodien esmu tik pa sapņiem vien.... kaut kāds pavasaris galvā un vēderā arī :D tikai nevaru saprast kas tam par iemeslu. itkā jau nav. nu baigās spēlītes tas mans prāts spēlē. |
||||
|
|
|
||||||
|
Do you trip on love? Do you run from magic? When you kiss someone, do you make it tragic? If you feel too much, do you start to panic? When the word comes up, do you trip on love? |
||||||
|
|