| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at the latest 40 entries. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Sunday, May 6th, 2012 |
|
||
|
man ir kauns atzīties, ka man tieši šobrīd tik ļoti gribētos ieritināties mammai klēpī un vnk paraudāt, jo jūtos tik vientuļi un noilgojusies pēc mājām un ir arī bail par dažām muļķībām..... lielā dzīve, huh. ko tik neteiksi.... |
||
|
|
| Monday, April 2nd, 2012 |
|
||
|
jūtos nokļuvusi ļoti sliktā punktā savā dzīvē. šodien galīgi galvā viss nav labi. brrr |
||
|
|
| Sunday, January 22nd, 2012 |
|
||
|
nupat sakāpa atkal asariņa. es ceru, ka neesmu tāda vienīgā, kurai tik bieži liekas, ka lielākā daļa foršo lietu notiek ar citiem. ne ar mani. un brīžiem dzīve tik ļoti steidzas, ka bail paliek. tā itkā tu stāvētu uz vietas, bet viss cits vnk trauktos tev garām. bet es gribu būt tā, kas traucas visam pāri! nezinu aiz bailēm vai kā. vispār sapratu, ka daudzas lietas dzīvē, cilvēks vnk dara aiz kaut kādam bailēm. bailēm nebūt laimīgam, bailēm būt bez mājas, ģimenes, draugiem, naudas.... bailes bīda to pasauli uz priekšu. vai arī tieši otrādi - paniski centieni saglabāt to relatīvo līdzsvaru. a da figviņzin. bet cik daudz tad mēs vispār daram no tām lietām, ko mums tiešām gribas? vai mums vispār atliek tam laika? |
||
|
|
| Tuesday, December 27th, 2011 |
|
||
| sen te nebiju ierakstīju neko. un sen arī nebija vajadzības. bet tagad sastresojos. aaaa kāpēc kāpēc kāpēc es uzrakstīju to vēstuli. aaaaaaaaaaaaaa | ||
|
|
| Monday, September 5th, 2011 |
|
||
| nekad nebūtu iedomājusies, ka mūzika un seriāli [ ! ] man liks justies kā mājās :D | ||
|
|
| Tuesday, August 30th, 2011 |
|
||
|
zināju, bet tomēr nebiju sagatavojusies, ka būs tik grūti. nekad vēl dzīvē neesmu centusies tik ļoti kaut ko izturēt. no vienas puses tas ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs. |
||
|
|
| Monday, August 1st, 2011 |
|
||
| Vajadzēja paiet visiem šiem gadiem, lai es beidzot saprastu, ka vēl nekad tā īsti neesmu bijusi gatava attiecībām. nu ja nu vienīgi to vienu reizīti...... bet arī. velns viņu zina. | ||
|
|
| Friday, July 29th, 2011 |
|
||
|
sen neko neesmu te ierakstījusi. tik tāpēc, ka vismaz mēnešu 2 viss ir bijis kaut cik mierīgi. nu tas tā - salīdzinoši. aj bet tagad jau viss pa vecam. pat nav vērts pieminēt. ir dažas lietas, kas nekad nemainās manī. |
||
|
|
| Tuesday, June 21st, 2011 |
| Monday, June 20th, 2011 |
|
||
| Tik daudz domu šodien galvā.... nemiers, nemiers, NEMIERS atkal! heeeeelllppp!!!!! | ||
|
|
| Monday, June 13th, 2011 |
|
||
|
nekā jauna, bet.... gribas jau atzīmēt atkal tādas lietas. cik dīvaini ātri kādreiz tuvi cilvēki kļūst tik ļoti sveši.... bet citādi... kā būtu, ja es tagad tā vnk apprecētos? :) |
||
|
|
| Monday, May 30th, 2011 |
|
||
|
visus ārstus būšu izstaigājusi :D un sāk likties, ka būšu vnk jukusi :D nēnu šis tas jau tajās analīzēs ir. bet saliekot kopā manas zināšanas, man sanāk, ka viss ir daudzmaz normāli :D tad jau redzēs kā daktere to interpretēs. Bet mani māc aizdomas, ka tik vien varēšu kā tikai savu smadzeni ārstēt un nekādas astmas man nav. sviests. :D |
||
|
|
| Sunday, May 15th, 2011 |
|
||
|
izbļāvos uz mammu un mani beidza žņaugt. burvīgi. ja tik vien klepus no tā arī pārietu. vai tad, ja es vienu reizi esmu tā izdusmojusies, vai tas nozīmē, ka esmu iemācījusies to darīt? bļinc. vnk tas viss ir psihi. noriebies. |
||
|
|
|
||
|
Tas ir normāli, ka man visu dienu liekas, ka es smoku? kaklā visu laiku ne ta īsti tā sajūta, ka kamols būtu, ne ta īsti, ka žņaugtu..... kkas pa vidam. bet visu laiku sajūta, ka tūlīt, tūlīt nevarēšu ievilkt elpu. briesmīgi. nupat pat izraudājos par šito. un nekādi nevaru saprast to iemeslu. kāpēc ir tāda trauksme. nēnu ir jau tā, ka pa nedēļu ir daudz ko izdarīt.... varbūt bail visu nepaspēt? nu ir jau. bet kaut kā nevaru salikt kopā ar to šodienas sajūtu. itkā nav uztraukuma dīvainā kārtā arī par rītdienas eksāmenu. ir pilnīgs pofigs kkā..... iesāku mācīties tikai šodien. līdz vakaram būšu paspējusi visu īso konspektu izlasīt tik vienu reizi. cerams, ar to pietiks. kaut kā nespēju vairāk par to satraukties. pagājušonedēļ veiskmīgi tiku līdz saviem ģeo-50. Vakardien mazajā veloģeotūrē savācu vēl 5. vajadzētu tuvāko nedēļu laikā tikt līdz 100. kaut kā baigi esmu slinkojusi šitos gadus. parāk maz ir sanācis. ir pienācis laiks šito visu tā pa nopietno iesākt :) tik vēl pietrūktu tāds normāls gps. bet gan jau izdosies uldi piedabūt biežāk kopā tā kā vakar... :) nu un sākot ar rītdienu man beidzot būs pašai savs ritenis. pa ilgiem laikiem. tāds prieciņš. nevaru vien sagaidīt. :) |
||
|
|
| Wednesday, May 11th, 2011 |
|
||
| oj, nē nē nē nē!!!! tas viss joprojām ir pārāk sāpīgi... vēl ne. vēl ir jāpaiet laiciņam. šodien sliktā diena. bet rīt jau būs labāk atkal. | ||
|
|
| Thursday, May 5th, 2011 |
|
||||
|
Vispār.... baigie mēsli visu laiku tai manā dienasgrāmatā! Gribu sākt rakstīt par kaut ko skaistu. par labām un jaukām lietām. varētu taču arī šeit atstāt kādu liecību par labām dienām un skaistiem laikiem. un vnk skaistām ikdienišķām lietām. un ne tik ikdienišķām.... Bet laikam tomēr manī ir kaut kāds skopums. jo to labo atstāju tik savai realitātei. un pavisam skopi nedalos tajā visā ar savām virtuālajām dienasgrāmatas lapām.... labunakti. |
||||
|
|
| Wednesday, May 4th, 2011 |
|
||||
| Aizvedu tēti tusēties pie draugiem. un atpakaļceļā aizdomājos par tām stulbajām situācijam. Taisni tad, kad tu tāda gandrīz vai treniņtērpā, nemazgātiem matiem, neuzkrāsojusies tjip "izskrien uz 5 min", lai piemēram aizvestu vecākus kkur, tur priekšā noteikti vienmēr ir jābūt kādam smukam puisēnam :D nu un tādos brīžos gribas fiksi uzbāzt galvā kapuci un evakuēties :D nu un tā jau nekad negadās, kad jūties lieliski un izskaties apburoši :D itkā jau tādi mazsvarīgi sīkumi, bet tādas stulbas situācijas. nav jau pirmā reize :D un ir jau zināms ievas vājums uz puisēniem..... :P | ||||
|
|
| Sunday, May 1st, 2011 |
|
||
|
Ir viena slikta lieta itunes un gan jau arī citām mūzikspēlējošām progām... Tad, kad tu uzliec kādu smuku dziesmu, pēc viņas noteikti ir jāieslēdzas kaut kam, ko tu negribi tai brīdī klausīties. un tas kaut kā sabojā to foršās dziesmas mirkli :D |
||
|
|
|
||||
|
... sāku justies labi savā vientulībā. :/ |
||||
|
|
| Friday, April 29th, 2011 |
|
||||
|
Es noteikti neesot no zemes. Es esot no visuma valdniekiem. Un Atis ir Saules dēls, kurš aprecēšot zemes meitu :) Viņa ir fantastisks cilvēks. Kaut visiem pasaule liktos tik skaista un krāsaina kā viņai... Tik ļoti jūt cilvēkus, viņu raksturu un sajūtas.... Viņas jūtīgums viņu gan ir novedis pilnīgā psiho.... Bet kādu dzeju viņa raksta! vienreizēji! goda vārds! Domāju, ka tikšanās ar šo dāmui bija tik tiešām vērtīga mums visiem. |
||||
|
|
| Thursday, April 28th, 2011 |
|
||
|
Nevaru saprast kā es šodien jūtos. ir kaut kā jocīgi. no vienas puses viss ir ļoti ok, bet no otras..... Nupat saraudājos pie bon jovi - i'll be there for you. Joprojām smagi emocionāla. vienīgais, ko varu pateikt. Šobrīd ir tā, ka nesaprotu, ko domāju, ko jūtu, ko runāju. kur beidzas prāts, kur sajūtas un emocijas.... viss svārstās no viena gala uz otru lielā amplitūdā. tad gribu vienu, tad atkal uznāk kkādas bailes vai riebums un negribas neko. Un visu laiku iekšā trauksme un sajūta, ka kaut kas ir jādara. ka kaut ko noteikti esmu aizmirsusi. sajūta, ka netikšu ar visu galā. nu kā no grāmatas. Man pietrūkst Santas. Tāda sajūta pēdējas dienas. Lai nu cik stulbi viss nebūtu sanācis. Tā nu tas ir. nezinu, ko te vairāk komentēt. Un tad vēl visam pa vidu cepos par to, ka joprojām par daudz runāju. lai ar cenšos noizolēties, šodien sanāca par daudz izrunāties skolā grupasbiedriem. nu un kāda velna pēc man vajadzēja to visu runāt? tā vien sanāk atkal, ka izskatos iedomīga un, ka iedomājos nez ko sev piedēvēt.... un tas viss izklausās tik neitcami un izdomāti no malas. man pašai noteikti arī tā liktos no malas. nez. nu tik tas, ka esmu iemācījusies runāt par tām lietām. lielākoties jau tik tāpēc, ka mani tāpat nesaprot un īsti jau tā līdz galam nemaz neklausās. nemaz nerunājot par to, ka mani varētu uztvert nopietni. pēdējā laikā ironija ir mans labs draugs. Bet tā arī ir vieglāk dzīvot. nu ja. Un tā jocīgā sajūta, ka esmu no visa aizbēgusi un iemācījusies nedomāt par atsevišķām lietām. pat sajūta tāda, ka cenšos sevi piespiest par to domāt, bet kaut kā... laikam būšu iemācījusies kaut ko sevī notrulināt. Brīžiem liekas, ka vajadzētu padzert ripiņas. bet no otras puses atkal nē, jo ir sajūta, ka tūliņ, tūliņ es atmodīšos un viss atrisināsies. aj varbūt tiešām man jābeidz sev piedēvēt visādas diagnozes [cik nu realitāte, cik nu izdomājumi]. Galu galā tāpat es joprojām nesaprotu, kas ir īsts un kas ne. kas esmu es pati un kas ir vnk izdomājums. |
||
|
|
| Wednesday, April 27th, 2011 |
|
||
|
whaaaa.... kā lai atslēdzas no tās visas elles mājās :( ir tik smagi. cenšos nedomāt. Bet trauksme paliek. iepriekšējo nakti negulēju. un pēctam šodien sekoja tematiska nodarbība psihiatrijas ciklā. kā vienmēr lieliski. Tagad derētu sarīties trankvilizatorus un vnk aizmigt. vajadzēja tomēr parunāt ar pasniedzēju. varbūt iedotu kko, ko ierīt vismaz uz pāris dienām. nu nu... un arī galvassāpes laikam ir klāt. |
||
|
|
| Wednesday, April 20th, 2011 |
|
||
|
nu ja. vecāki šķiras. nezinu kāpēc, bet es nespēju pārvarēt dusmas, kas man ir pret mammu. nezinu kāpēc šobrīd tik ļoti pret viņu vienu. zinu, ka ne viens, ne otrs nav perfekts. un kāda te nu vairs mācīšanās rītdienas eksāmenam. tas viss mani lauž. un beigās sanāk tā, ka es arī aizlaidīšos. septembrī, bet tomēr. sava veida aizbēgšana laikam sanāks. un kāds tur brīnums, ka pati vairs neticu nekam skaistam. un šonedēļ pirmo reizi jūtu, [nevis tikai apzinos, ka tā vajadzētu], ka es pilnīgi noteikti nespēju iesaistīties nekādās attiecībās. jā, es gribētu, lai man būtu kāds blakus. bet galvā ir tāds juceklis, ka laikam ir pienācis laiks man tā pamatīgi to visu salikt pa plauktiņiem, bez glābšanās attiecībās, kurās tāpat es nespēju justies laimīga, jo nespēju justies laimīga pati ar sevi. |
||
|
|
| Tuesday, April 19th, 2011 |
|
||
| PJ Harvey ir mans pēdējā laika labākais atklājums. nice. | ||
|
|
| Saturday, April 16th, 2011 |
|
||||||
|
Bija laiks, kad riebās visas tās ballītes un tik forši bija tikai būt divatā vai kādā mazā bariņā. Tumsa, zvaigznes, tilts pār smuko mazo upīti.... tik daudz viskautkā bija. bez visām tām ballītēm un tamlīdzīgām lietām. bija tik daudz, ko darīt! un nemaz nebija tās domas, ka vienmēr 5dienā kaut kur ir jābūt. kaut kādā stulbā sabiedrībā, kur īstenībā tu nevienu neinteresē. Varēja aiziet uz koncertu, paklausīties un pirms vēl viss bija beidzies aiziet gulēt mīkstā gultiņā, blakus siltam augumam. tāds mieriņš, drošība un rūpes.... Un tad kaut kā tas viss sagāja greizi. un tad atkal nāca kaut kas pozitīvs, likās, ka savukārt tas ir kkas tāds, kas ir sen bijis vajadzīgs. kārtīgas ballītes un rokenrols visas vasaras garumā. Likās, ka beidzot pēkšņi esmu atradusi sev vietu. Līdz tam brīdim itkā nemācējusi ballēties, biju iegriezusies ballīšu virpulī. Līdz atkal vienā dienā es saprotu, ka arī tas bija galīgi greizi. mūžīgi tāds nomaldījies bērniņš. un tagad atkal gribas atgriezties pie tāda mieriņa. Nē, lai gan gribas kaut ko pa vidu starp to visu. Gribas to mieru, stabilitāti, rūpes... un gribas to visu galvu reibinošo. bet visu līdzsvarā. Gribas vēl kādreiz būt spējīgai izjust kaut ko no tām emocijām, bet ir sajūta, ka neļaušu neko labu sev vispār vairs nekad. Tik jocīgi. Šovakar klausījos soundarcade un pār mani pārvēlās tāds sentimenta vilnis.... galvā tik daudz domu. Ir lietas, kas tik ļoti skumdina. Kad pienāks tas brīdis, kad es pieaugšu un zināšu, ko es gribu un kas man ir vajadzīgs? Esmu diezgan izolējusies, bet gribas vēl vairāk..... vēl, vēl, vēl. gandrīz vai komā pagulēt kādu laiku. bet tagad tik visi darbi gāžas pār pleciem un laiku nav iespējams apturēt. To tagad vajadzētu. tā *clickt* un laiks apstājas uz pāris nedēļām, ieva sakārto savas domas, viss pēkšņi ir skaisti un saulaini un ieva pamostas turpat, kur viss atstāts tikai ar tīru prātu un skaidrām domām ko un kā darīt. tik lieliski tā būtu, ne? tikai tā nenotiek. bāc. ilgojos pēc seniem laikiem. jo vairāk gadu paiet, jo sarežģītāk viss kļūst. |
||||||
|
|
|
||
|
Bļa es vnk nevaru to visu vairāk izturēt. kā, lai es koncentrējos mācībām, kad ģimenē ir tāds haoss? nu atkal. beidzot atkal neizturēju. ir histērija. Un esmu galīgi bez elpas. vēl mazliet un liekas, ka sāksies tik smaga lēkme, ka palikšu vispār bez elpas. šodien radās doma, ka visi tie aparāti slimnīcā patiesībā melo un man nav nekādas astmas, bet vnk panikas lēkmes. kas varētu būt patiesība. viss ir manā galvā. perfektas ģimenes arī izjūk. būtu vismaz man pašai pie kā pieķerties. ajj bet man jau bail. neesmu gatava vairs kādu pielaist sev klāt. gribu, bet nevaru. esmu pilnīgi broken iekšēji. bet vismaz ārēji pēdējā laikā izdodas turēties diezgan labi. zinu, ka ja atļaušu pienākt sev tuvāk, tad tāpat aizbēgšu.... ajjj. murgs. |
||
|
|
| Tuesday, April 12th, 2011 |
|
||
|
ziniet.... sports ārstē visas psihosomatiskās saslimšanas :) nu varbūt ne visas, bet lielu daļu gan. bāc. tik forši šodien mežiņā bija :) jūtos lieliski. |
||
|
|
| Monday, April 11th, 2011 |
|
||||
| "To lose balance sometimes for love is part of living a balanced life." | ||||
|
|
| Friday, April 8th, 2011 |
|
||||
|
Esmu nenormālā šokā par visu notiekošo šodien. Bet neskatoties uz to, gribu, lai visi, kam tas ir svarīgi, zinātu, ka es nekad neesmu vēlējusi nevienam neko sliktu. Un, ja jau šie visi pārbaudījumi tiek likti manā priekšā, tas laikam ir kas tāds, ko man ir paredzēts izturēt. vismaz viena laba ziņa šodien arī ir. vēl turos. |
||||
|
|
|
||
|
vajadzētu restartēt daļu dzīves. nevaru saņemt nospiest tās pāris pogas. |
||
|
|
| Thursday, April 7th, 2011 |
|
||
| Es pavisam nopietni nesaprotu vienu lietu.... tāds nelāgs novērojums pēdējā laikā... ar mani tīri virtuālajā vidē nekontaktējas vairs cilvēki, kuri vienmēr ir vismaz man atbildējuši... bet tagad - kā uzrakstu, tā klusums.... un tādi ne viens vien. nesaprotu. kas notiek? tiešām es kaut ko ne tā? | ||
|
|
| Tuesday, April 5th, 2011 |
|
||
| skriešana šobrīd ir vienīgais, kas liek man nedomāt par huiņu. ja varētu, tad es laikam visu dienu pavadītu skrienot. | ||
|
|
|
||
|
tomēr nenoturējos un izgāju paskriet. iekšā bij kkāds nemiers un iekšās viss griezās... mazliet labāk palika. bet nesaprotu no kurienes tāds uztraukums par visu.... un īsti par ko? laikam jau īsti neesmu gatava tam uz ko šobrīd eju. bet nu tad tā lēnītēm.... kā būs tā būs. stāvēju uz baltezera tilta. tagad saulriets... saule un vējš tik silts..... dievīgi. |
||
|
|
| Monday, April 4th, 2011 |
|
||||
|
aptuveni divas nedēļas izdevās noturēties. kā vienmēr. un tagad atkal salūzu. rīt no rīta celšos un aizmirsīšu šodienas sāpes. rīt ir atkal jauna diena, kad mēģināt. apņēmība ir kā nekad. tjipa. |
||||
|
|
|
||
|
aaaa. fck. saraudājos pie filmas un tagad saraudājos arī par visu pārējo. šodien ir tā diena, kad tik ļoti gribētos aizmigt blakus siltam augumam... tādu mierinošu apskāvienu un stiltumu blakām un viss.... |
||
|
|
|
||
|
esmu mazliet pārcentusies ar skriešanu. nu jau šodien ir grūti uzkāpt pa trepēm. njā... varbūt būs jāizlaiž rītdiena :) baigi žēl :D par to vien domāju - kad atkal iešu skriet :D laime pilnīga :D galīgi sajukusi esmu ar to skriešanu :) bet jaunas botas! pavisam cita skriešana, ja ir tam paredzēti apavi. nu jā. 3dien eksāmens, bet es atkal tā slinki, slinki.... :) nu gan jau saņemšos šovakar un pa rītdienu. būs labi. kaut kā nebaida galīgi tas eksāmens. un tas pat īstenībā ir slikti. njā... šodien nomainīju prioritātes uz erasmus. ja veiksies, tad braukšu uz Slovēniju. Ungārija tagad palika otrā. un atkal ir uznācis tas vilnis, ka īsti nevar saprast gribas vai nē.... Negribas itkā dēļ māsas. un īsti pat nav šobrīd ar ko padalīties šajās raizēs :D bet no otras puses - es taču nedrīkstu turpināt savu dzīvi pakārtot kādam citam. mazliet par sevi jāsāk domāt :) nu tad jau redzēs. šonedēļ būs rezultāti un tad jau redzēs, ko piedāvās. ja būs iespēja, un iespēja būs uz slovēniju, tad arī būs par ko iespringt :) |
||
|
|
| Saturday, April 2nd, 2011 |
|
||||
|
fck. es esmu tik negatīva. es tik ļoti ļoti cenšos nebūt. ceru, ka tas kādreiz atmaksāsies. atkal kkāds depresņaks. ļoti gribas kko skaistu. gribas iemīlēties. gribās kko romantisku. bet apkārt tik kkādi ņuņņas. nu pasakiet kā var tā vnk nomainīt sabiedrību. KĀ??? |
||||
|
|
|
||
|
Aizmuku pirms mani panāca kārtējais depresijas vilnis Tik smuks ceļš mājup bija. tā migla.... vnk fascinējoši. žēl, ka nebiju high. tad būtu bijis vēl vienreizīgāk. Bet tagad arī... tādā pusmiegā braucot. pa šoseju tās gaismiņas.... likās, ka brauktu pa tādu tuneli, kur tu neredzi neko uz priekšu. likās, ka uz ielas ir uzlikts jumts. vooot. tagad gulēt. nedomāt par huiņu. un miers. |
||
|
|
| Thursday, March 31st, 2011 |
|
||
| vispār šodien jūtos ļoti vientuļi. :/ | ||
|
|