| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 40 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Thursday, March 31st, 2011 |
|
||
|
Šodien bija tāda darbīga diena. bet nu jau kādu stundu vismaz cenšos pamosties. kafija ar nepalīdz. laikam pavasaris beidzot ir pienācis. un pavasara miegs arī. tik jocīgi vispār. no vienas puses pavasaris tā iedvesmo, bet no otras - tik ļoti nogurdina un uzdzen miegu. nevaru saņemties paņemt grāmatu. nevaru saņemties sākt mācīties eksāmenam. nevaru saņemties iet ārā paskriet. šodien to vajadzētu. jo rīt sola lietu. un parīt laikam arī. un 7dien mežonīgi siltu. lieliski :) šodien biju operācijā. kaut kā tā veiksmīgi sanāca noķert to brīdi. bet tas nebija sevišķi interesanti. un aizlaidos pirms beigām. un tas skriešus uz bērnu slimnīcu, kur mani gaidīja jau neonatologi. un tad vēsturēs un mācību materiālos iekšā. traki. un tagad vēl tik daudz būtu jāizdara.... ehhh. |
||
|
|
| Wednesday, March 30th, 2011 |
|
||||
|
haaa. pagaidām veiksmīgi esmu nolīdusi stipri nost no visiem.... tik vien nomāc tā doma, ka gribētos iemīlēties tākā senos laikos...... pavasaris taču. vakar uznāca pilnīgi traks iedvesma brīdis. atkal saražoju foršas kartiņas :)) pašai baigais prieks. un zinu, ka tiešām smukas. brīvdienas tā arī smuki nosēdēju pa mājām, vakaros dzerot baileys.... pa smuko :D telefonu ieslēdzu 7dien vakarā :D un šeku reku brīnumi - jau 3dien un man pat vecāki uz viņu nav zvanījuši. vispār laikam manam telefonam ir tik vien kā pulksteņa funkcija. ū jē. populārā es.... bet es neļauju sev gruzīties. jau kopš 5dienas jūtos diezgan forši. tik šodien mazliet tāds piezemētāks noskaņojums.... bet neļauju sev skumt. ir daudz darbu pie kā pieķerties. nu ja. nākamnedēļ eksāmens, bet šodien man jāpalasās par mazajiem zīdainīšiem :) rīt jau otro dienu iešu voluntēt. es jūtos tik labi pie tiem mazajiem. šodien skolā pie vecīšiem gan ne. bet kas jādara, jādara.... pavisam zudusi gan ir ilūzija, ka nonākšu praktiskajā medicīnā. bet neviens jau to nezin. gan jau atradīšu savu vietiņu :) |
||||
|
|
| Sunday, March 27th, 2011 |
|
||
|
es nezinu, kurā brīdī es kļuvu par "vienu no tām". jo nekad tāda neesmu bijusi. un man vnm ir riebušās tādas meitenes. un kādreiz izcēlos tieši ar to, ka biju savādāka. nu nesaku jau, ka tagad arī neesmu. bet tomēr kkā.... no ārpuses esmu mērķtiecīgi kkā izveidojusi sev tēlu tādu pašu. laiks atgūt to, kas esmu es :) es sev šodien patīku. man liekas, ka es gan vakar, gan šodien izskatos ļoti smuki. ā un 5dien arī. un kā par brīnumu šīs ir dienas, kad nevienu neesmu satikusi. :D nu un tieši tā jau laikam arī vajag. man vajadzētu tā vnm. ka nevajag citus, lai justos labi. galvenais justies labi pašai ar sevi. mjau :) |
||
|
|
|
||
|
Gribēju uzprasīt vienu lieku jautājumu socportālos. Bet nē. sapratu jau, ka nav jēgas. iekšā tāds rūgtums. bet cenšos tam neļauties. saņemos un cenšos pieņemt to, ka es vnk esmu viena. un man tagad gribas uz jūru. sēžu domāju - nav neviena, ko varētu uzaicināt un kurš nepateiktu nē. tad nu - ja jau man gribas līdz jūrai, tad ieskriešu dušiņā, un braukšu ar. un fonā Brand new - me vs maradona vs elvis pārslēdzās uz the cranberries - ode to my family skaisti. |
||
|
|
| Saturday, March 26th, 2011 |
|
||||
|
mans šīsdienas horoskops :D "Grūtības saprast, ko vēlies un kur ir tava vieta, nedos mieru un veicinās spontānas emociju izpausmes. No vienas puses - vēlme kaut ko mainīt, no otras – bailes iziet no ierastā dzīves ritma. Nopietna izvēle." bailes ir un vēlmes arī. nu bet es par pārmaiņām. ak, Visum, dod man spēku! |
||||
|
|
|
||
|
Tā nu es tā smuki saģērbos šovakar.... izbraucu no mājas, netiku līdz rīgai, pasēdēju pāris jaukas stundas ar Janci un... tikpat smuka atbraucu atpakaļ :D nu un godīgi sakot jūtos diezgan ok. šķiet, ka aiztaupīju sev vēl kādu lieku vilšanos šovakar. lūk. no rīta piecēlos, jutos briesmīgi. bet pēc skolas gadījās slimnīcā uzskriet virsū Armandam! bāc! Nopietni tāds prieks! Viņš ir cilvēks, kurš kaut kā vienmēr mani pozitīvi uzlādē. tas ir ļoti dīvaini. viņš ir interesants cilvēks. Nu un pa visu šo dienu laikam sapratu arī kāpēc ar vinu ir tik forši parunāt. Ir tā, ka.... pat, ja viņš nesaprot līdz sīkākajām detaļām to, ko es stāstu un kā es jūtos, viņš vnk neliek man justies vainīgai par to, ko runāju un kā jūtos. jo ar citiem vienmēr ir tā.... ka vnm ir tā sajūta, ka par kko būtu vainīga, kko sagrēkojusies, kko daru nepareizi. Bet viņš ir vienīgais ar kuru tā nejūtos. kaut būtu vairāk tādu cilvēku. Visu laiku vajadzētu starp tādiem atrasties. lai gan tādu jau nav daudz. un tik žēl, ka viņš jau 2dien aizbrauc atkal prom līdz pat vasarai...... tagad ļoti noderētu, ja viņš paliktu. egoistiski? nu jā mazliet. bet ko padarīt. nu tā.... šī diena arī atšķirībā no citām šonedēļ pagāja kkā mistiski ātri. un gandrīz visu nedēļu esmu pavadījusi pa mājām. vnk bezpriģels. aj jāiet gulēt. nu un no vismaz 8 cilvēkiem, kas visi atrodas dažādās kompānijā un pasākumos.... neviens tā arī nav uzzvanījis... un ar visiem tika runāts - nu tad jau sazvanās. nu tāda mana jaukā dzīvīte. labunakti. |
||
|
|
| Friday, March 25th, 2011 |
|
||
|
Ja es drīz neatradīšu kaut ko, kas man liek kaut nedaudz labāk justies, tad šķiet būs ļoti slikti. jau tagad ir tāda sajūta, itkā būtu iekritusi dziļā upē un vnk plūstu, kur mani nes...... Tā itkā būtu padevusies. Sēžu skolā, grupasbiedri kaut ko runā, bet man ir mūzika uz ausīm. Visa pasaule itkā iet garām... gribētos šajās brīvdienās izlaist to lietu, bet man ir sajūta, ka nenoturēšos. Un galu galā tik viegli aizsniedzams. Un vismaz ļauj nedomāt... visu laiku domāju, ko darīt. Un teorētiski pat izdomāju ko. Daudz kā tāda, ko gribētu. Bet bailes. Iekšā jūtos tik vāja un ir bail, ka atkal vilšos un sāpēs. ajjj. |
||
|
|
| Thursday, March 24th, 2011 |
|
||
|
kaut būtu kāds ar ko parunāties. bet kaut kā.... pirmo reizi tā pa īstam jūtos, ka nevaru nevienam uzticēties. kārtējo reizi vnk sēžu gultā pie kompja un kaucu. bļa. un tā jau ir periodiski vairākus gadus. šodien pie sevis vienīgais, ko spēju atkārtot ir - šī diena paies, varbūt rīt bus kas labs. izturi vēl šo dienu. vēl šo vienu. un tā katru reizi. vēl mazliet...... |
||
|
|
|
||
| godīgi sakot tas sāp pat vairāk, nekā tad, kad........ blja. vnk. nezinu kur sevi likt. | ||
|
|
|
||||
|
psc. atveru draugu lapu un tur vesela kaudze ar ierakstiem, kur pieminēti hipsteri. es gan tā nemaz ar neesmu sapratusi par ko īsti ir runa :D es tikai ļoti ceru, ka tas nav tāpēc, ka kļūstu veca. tāpat jau jūtos. btw šodien nav diezko laba diena. nu bet nekas. kaut kad taču kļūs labāk. kkas notiks. kkādi brīnumi. es vēl mazliet ticu. tāpat kā es ticu, ka cilvēki ir labi. pat tad, kad mani pieviļ. man tevis pietrūkst. nedomāju, ka tā būs. betnu.... uz austiņām bij tās dažas dziesmas.... nu un šodien ieraudzīju to tējas paciņu. khe. un uzreiz sagribējās uztaisīt tā, kā tu taisi. ehh.... nu jā un vēl tā sajūta, kad vari kādu apskaut un nejusties viens. tā laikam pietrūkst visvairāk. vispār jau kas tāds ir bijis. nu tāda situācija. un joprojām atceros kā lielu sāpi. nu šitā bija otrā tāda. sāpīgi divreiz. |
||||
|
|
| Tuesday, March 22nd, 2011 |
|
||
| Tā laikam ir kāda īpaša cilvēku iezīme... Ja es kādam stāstu par to kā mani ir pievīlis kāds cilvēks, tad šim cilvēkam arī mani ir jāpieviļ. Double pievīliens. Tagad vispār gribas nolīst stipri tālu no visiem. Fck. | ||
|
|
| Sunday, March 20th, 2011 |
|
||
|
šodien kārtējo reizi esmu ļoti vīlusies cilvēkos. man tik ļoti gribas aizbēgt no visas šitās publikas, kas tik ļoti baidās tapt sāpinātiem. tik ļoti, ka vnk ieņem to nenormāli pretīgo pozu "es esmu pimpis, samierinies ar to vai arī liec man mieru". Nu tiešām lieliski. nu un vai kaut viens no jums ir aizdomājies kas būs pēctam? tad kad beidzot sagribēsies, lai tomēr ir kāds? ajjj. vnk fuck. vajag kaut ko jaunu dzīvē. |
||
|
|
| Saturday, March 19th, 2011 |
|
||
|
vajag kaut kādu ceļu atpakaļ. nu vai vismaz uz sāniem kaut kur. pa labi vai pa kreisi. šonakt tādi jauki murdziņi bija. joprojām nespēju aizmirsti. īsta apokalipse. ar viesuļvētrām, cunami un tml. un tam visam pa vidu es. ka šodien baigi noderētu, ja tas horoskops būtu pa īstam. bij rakstīts, ka būs kaut kādas pārmaiņas krasas dzīvē.... gaidu brīnumu. |
||
|
|
|
||
|
tāda sajūta, ka esmu nonākusi līdz stadijai, kad vnk pat jau vairs negribas tapt izglābtai. visu nakti murgoju. cietumi, cietumi, cietumi...... |
||
|
|
|
||
|
esmu nonākusi pie secinājuma, ka man nekad nebūs labi. vnk nekad nebūs tā, ka es jūtos labi. vairs nekad. es vairs nespēju tā mocīties. un pat vairs nesaprotu neko. vnk nesaskatu jēgu nevienā no lietām, ko daru. ajj. atvados. jā es nenovērtēju to, kas man tjip ir.... |
||
|
|
|
||
| šitas viss ir jāizbeidz. | ||
|
|
| Thursday, March 17th, 2011 |
|
||
|
kārtējā dīvainā diena vakar bija. Bet bija laba sajūta, ka tagad ir kāda vieta, [pat, ja ne mana un ne uz ilgu laiku] bet tomēr savējā, kur palikt pa nakti. Bet šodien gruzis bik par vakardienas un vispār pēdējo dienu sastrādātajām muļķībām. mazliet dusmojos uz sevi. bet nu neko.... un vispār bija nenormāli forša nodarbība šodien skolā. vispār šodien kā par brīnumu esmu izdarījusi dažas vērtīgas lietas, ko vajadzēja jau sen. mazliet pārvarēts slinkums tā teikt. bet nevaru izmest no prāta, ka man likās, ka visas 3h nodarbībā pasniedzējs blenza uz manām krūtīm :D betnu ko tur par to..... tādi tie reanimatologi ir :D nomazgāju mašīnu. atkal smuka, tīra. bet tagad uznācis kaut kāds dīvains bezspēks... nu tā, ka pilnīgi knapi kājas velku pa zemi........ nesaprotu, kas notiek. tjipa pavasaris atnācis? |
||
|
|
| Tuesday, March 15th, 2011 |
|
||
|
šodien jūtos bēdīgi. "tā parasti notiek pēc tādām situācijām"... nu nē tas nedrīkst tā vnk būt. ir lietas, ko es nedrīkstu ļaut sev pazaudēt. bet es vnm daru visu, lai tā tomēr notiktu.... fck. |
||
|
|
| Monday, March 14th, 2011 |
|
||||
|
šodiena lēnām paiet, bet es joprojām neesmu spējīga domāt. rīts sākās traģiski. izgāzos skolā nodarbībā. bet pati biju vainīga. un neizdevās uzlikt lielo pofig. visu nodarbību tā arī nosēdēju atkal domās sevi nolamājot. un varbūt ne tikai domās. tagad ir labāk. mājās ir labi šobrīd. man īstenībā patīk, kad esmu te viena. savādāk vakardiena.... mani vecāki ir pārgājuši uz briesmīgāko nesaskaņu veidu - nerunāšanu un plecu raustīšanu, acu bolīšanu. man liekas, ka tālāk nekas briesmīgāks nav starp diviem cilvēkiem. Tagad man ir skaista mūzika. biju ārā. kopā ar minci, kuram ļoti patika svaigais gaiss. kanālā ir 2 gulbīši :) un ceriņš ir pumpuros. pie reizes šajās noskaņās mazliet palasījos vectēva haiku. tik ļoti paņēma līdz sirds dziļumiem. skaisti. nu un šodien esmu tik pa sapņiem vien.... kaut kāds pavasaris galvā un vēderā arī :D tikai nevaru saprast kas tam par iemeslu. itkā jau nav. nu baigās spēlītes tas mans prāts spēlē. |
||||
|
|
|
||||||
|
Do you trip on love? Do you run from magic? When you kiss someone, do you make it tragic? If you feel too much, do you start to panic? When the word comes up, do you trip on love? |
||||||
|
|
| Sunday, March 13th, 2011 |
|
||
|
Viss ir tik sapisti... vakardiena bija skaista diena. un nakts arī bija interesanta. tikai nosalu ļoti. bet iepazinu vēl dažus jaukus cilvēkus. prieks, ka tādi viņi ir. |
||
|
|
| Thursday, March 10th, 2011 |
|
||
|
Bļa tāda kuce vnk viņa ir................................ betnu mēģināšu rīt glābt vēl, kas glābjams. --------------- un te pa citu tēmu - viena lieliska ziņa šodienai ir :) tas ir vnk superīgi!!!!! :) bet sīkāk tagad nedrīkstu par to runāt. :P |
||
|
|
| Tuesday, March 8th, 2011 |
|
||
|
vēlviens :) jūtos slimiņa pavisam šodien. negribu nekur doties. gribu palikt mājās. betnu neko padarīt. |
||
|
|
| Sunday, March 6th, 2011 |
|
||||
| nu jauks vakars beigās sanāca. tik rīt beidzot pa nopietnam vajadzētu pieķerties mācībām. bet nevaru mierīgi gulēt tagad aiziet. kko gribas vēl padīdīties. miegs jau gan nāk un acis līp ciet. | ||||
|
|
| Saturday, March 5th, 2011 |
|
||
|
Es vēl nekad viena vakara gaitā nebiju saņēmusi tik daudz "nē", kā vakar. vnk wtf? tiešām tik vien liek domāt, ka ir zudis jebkāds mans šarms. Ka es sev neliekos pat vnk jauka meitene ar ko varētu parunāt vai tml. katrs pateiktais nē vnk arvien vairāk liek sajusties kā galīgi nevajadzīgam. nafig es sev vispār to nodarīju? beigās sajutos pat kā maza meitene, kas ir atnākusi uz klubiņu un izmisīgi cenšas kādu nokoļīt, lai gan es tiešām pat necentos to izdarīt. kārtējo reizi tik mācījos pastāvēt par sevi, kas man protams neizdodas, bet tomēr.... tagad katru 5dienu teikšu, ka vairāk neiešu uz tādiem pasākumiem? bet beigās tāpat.... nu vajadzēja man vakar vnk palikt mājās. |
||
|
|
|
||
|
ja kāds man varētu pateikt kāda velna pēc es to visu daru... un šoreiz pat tas nepalīdz. šī diena ieiet vēsturē ar to, ka vairākas lietas darīju pirmo reizi. un laikam tomēr ceru, ka arī pēdējo. gribētos arī teikt, ka šī bija pēdējā reize. un pēdējā laikā ļoti bieži lietoju to vārdu salikumu. laikam man tomēr ir vājš raksturs. tik ļoti gribētu tagad teleportēties mājās. |
||
|
|
| Friday, March 4th, 2011 |
|
||||
|
... I hope we both find the place Where maybe some day we will find our strength And hopefully attain to finally escape I'm always amazed how we're so self destructive Does any body know why? Find the light |
||||
|
|
|
||
|
Pieceļos. lai atkal kaut kad nokristu. nu ko - tāda dzīve. mēģinu, mēģinu saņemties. nu vismaz līdz 3dienai jānoturas :) 1dien un 3dien interviju dienas. bišku bail. un nevaru tur ierasties tāda kā tagad. Tur man ir jābūt pārliecinoši starojošai, lai nevienam nebūtu jāšaubās, ka tieši man vajadzētu būt tai, kas brauc. pirmo reizi ziemas laikā mazgāju pati mašīnu. nu biku biku noskaloju. nevar skatīties, cik nenormāli melna viņa. nu visiem jau tādas, bet tomēr. vakar vakarā, kad braucu uz rīgu noķēru šoka mirkli - domāju, ka gaismas galīgi nestrādā :D bet nē - lukturi totāli notašķīti ar dubļiem tā, ka nekas pat cauri nespīd. traki. tad nu šodien visu mazliet nomazgāju. tik smuki kā silts ūdens ārā kūp. nu un tagad jāuzraksta pacienta vēsture priekš 1dienas.... un tad jau redzēs vai būs noskaņojums kaut kur vēl doties šovakar. varbūt nav vērts sevi mocīt un vnk jāpaliek mājās? bet kaut kas jau niez... kaut ko gribās darīt. nez. |
||
|
|
| Thursday, March 3rd, 2011 |
|
||
|
Tā. nu tas ir noticis. es nemāku vairāk kontaktēties ar cilvēkiem. Nekad nedomāju, ka ar mani kas tāds varētu notikt. Neko nevaru pateikt svešam cilvēkam. tajā brīdī visa saspringstu, galvā nenāk nekas, ko varētu teikt. jūtos tukša un garlaicīga. es!!!! es, kam nekad nav sagādājis grūtības komunicēt ar svešiem cilvēkiem.... tas ir nākamais šausmīgākais, kas ar mani ir noticis pēdējā laikā. |
||
|
|
|
||||
|
Vakar 5 stundas braukāju apkārt ar mašīnu. šodien tikpat drūmā stāvoklī sēžu mājās. Jau kārtējo dienu pēc kārtas vnk iekšēji asiņoju. Vēl mazliet un tas viss kā realitātē mani nogalinās. lēnām iztecēs viss, kas palicis un es pamazām iznīkšu. Tāda spiedoša sajūta iekšā, kas visu laiku žņaudz. Žņaudz, bez apstājas. Skatos spogulī un tik ļoti gribas paņemt kaut ko asu un ietriekt vnk sev acī. Vakar vismaz pāris reizes centos nobraukt no šosejas. sapratu, ka tas ir tas, ko es varētu izdarīt. Tas, ko es patiešām varētu. Nekam citam man laikam nepietiktu dūšas. Tik ļoti skaistā dzīve, ko mīlu bezgala... Bet joprojām nevaru sadzīvot ar sevi. Bet kāds gan tam varētu būt iemesls, lai es vispār to darītu? nolādēts.... vnk.... No malas tik lieliskā dzīve, bet rētas tik dziļas. Jau sākot no mazas bērnības. Arī tad es īsti nevarēju draugus atrast. Bērnudārzā!!! Kāpēc mana mamma jau toreiz nepamanīja, ka kaut kas nav labi? vai es tiešām neko nestāstīju un visu atstāju sevī? Varbūt tad vismaz šis nebeidzamais karuselis būtu apstājies jau tad. Un skolā.... cik daudz samazgu un riebeklību ir nācis pār mani..... tik tik daudz. un tagad abos darbos.... un turpina tas viss notikt. Lai ar kā es censtos no sevis izspiest to perfekto mani, lai ar kā es censtos tieši pretēji - kādreiz atslābināties un nedomāt tik ļoti par to, ko es saku un kā es daru lietas.... vnm tikai viens liels FAIL. Es tiešām negribu ticēt, ka tā ir man ierakstīts pavadīt visu mūžu. Visu laiku tikai sitoties pret logiem, kā tādam nomaldījušamies naktstauriņam. piecelies - krīti - piecelies - krīti. Zinu, ka to esmu teikusi jau daudz, bet man jau atkal ir sajūta, ka man vairs nav spēka piecelties.... godīgi sakot - pat neredzu vairs jēgu to darīt. jo tāpat - kāds nejaušs vārds vai kāds notikums un es atkal būšu bedrē..... tad kāda jēga? Šodien sapratu, ka varu vervelēt pilnīgi dajebko, manī jau sen vairs neviens neklausās. Bet ko tad es darītu viņu vietā? gan jau, ka to pašu. Būtu kaut viens cilvēks, kam es būtu vajadzīga - es nez kaut vai kā šoferis, kā vnk kāds, kas klausās vai tml.... Vismaz justos kaut nedaudz vajadzīga un būtu kaut neliela, bet tomēr jēga. Bet tagad.... jūtos tā itkā būtu izniekojusi nu jau 23 savas dzīves gadus. Ja būtu iespēja atgriezties.... Teiksiet daudzi gribētu kko mainīt? es negribētu mainīt notikumus. Es gribētu mainīt savu attieksmi tajā visā. Gribētu sajusties labi katrā no situācijām, ko esmu piedzīvojusi. Atkal stulba čīkstēšana? nu jā. joprojām naivi ceru, ka kāds sadzirdēs un izvilks mani no bedres. jo pati es laikam to izdarīt nevaru. Taču kas gan tas varētu būt? kāds no tiem pārgurušajiem cilvēkiem man apkārt? visiem ir savas rūpes, savas problēmas.... Tikai daži cilvēki, kuri saprot cik perfektas sajūtas var gūt, kad tu palūkojies cik daudz apkārt ir skaistu lietu. Vnk pamani tās mazās lietas. Viņu ir tik daudz. Man ir tik ļoti žēl, ka cilvēki ir tik akli un neredz to, ko reizēm redzu es. Nevaru teikt - vienmēr. Tā būtu nepatiesība. Arī es bieži eju tam visam garām un nemaz nepaceļu acis un neredzu... Tas drūmums mūs visus nospiež. Katrā lietā ir kaut kas vismaz maziņš mazītiņš, kas ir ļoti skaisti. Tāpat kā katrā cilvēkā. Nav tādu sliktu vai labu cilvēku. Ir vnk.... cilvēki - dažādi. Un es vēl neesmu satikusi nevienu cilvēku, kam es nebūtu atradusi kaut vienu labu īpašību. Šobrīd ir tā, ka man gribētos atvainoties katram cilvēkam, kam esmu kādreiz pateikusi kaut ko sliktu. Vai aprunājusi aiz muguras un teikusi sliktas lietas. ajj. Baigais sviests jau kā vienmēr. Bet vismaz šoreiz sanāca uzrakstīt kaut mazumiņu no savām murgainajām domām. Gribētu, lai katrs pamana tās mazās lietas un novērtē to, kas viņam ir, pirms viņš ir nonācis tik lielā bezcerībā kā es. Es biju akla un neredzēju. Daudz ko gan jau joprojām neredzu. Bet es šobrīd neredzu ceļu atpakaļ. Lai gan nav jau arī tāda ceļa atpakaļ. Visa dzīve ir kustība uz priekšu. Nu un manam ir pienācis dead ending. Nights in white satin, never reaching the end, Letters I've written, never meaning to send. Beauty I'd always missed with these eyes before. Just what the truth is, I can't say anymore. 'Cos I love you, yes I love you, oh how I love you. Gazing at people, some hand in hand, Just what I'm going through they can't understand. Some try to tell me, thoughts they cannot defend, Just what you want to be, you will be in the end. perfekti. PALDIES |
||||
|
|
|
||||
|
Iet dienas un šķiet es arvien mazāk spēju būt priecīga. Lai gan apkārtējie šito nedēļu bieži jautā - ko es tāda priecīga? laba izlikšanās? ja man nebūtu iespēja kaut kur, kaut ko rakstīt, tad drošvien neviens tā arī nezinātu, kas notiek manā galvā. tjipa risinājums? nogriezt sev iespējas kko rakstīt? nu jā tas aiztaupītu veselu lērumu nevajadzīgu sms un vēstuļu dažādiem cilvēkiem. Nu jā - un joprojām jau nevienam nepatīk pesimistiski, čīkstīgi cilvēki. Jāatsāk terapija. bet ir tik grūti saņemties. bet šoreiz, ne pie vecā. šoreiz mamma grib, lai eju pie cita kolēģa. šoreiz pa riktīgam - uz psihiatriju. Dies vien zin, moš čist atklās, ka man šizofrēnija tuvojas. Un tad tagad tā pa riktīgam. Ar visām ripiņām varētu. un kādas 3 reizes nedēļā. turbo. |
||||
|
|
|
||
|
man liekas, ka es vēl nekad neesmu bijusi tik izmisusi un nožēlojama. gotta work on that too. nu vismaz, lai citi par to neuzzin. |
||
|
|
| Wednesday, March 2nd, 2011 |
|
||||
|
Nekādi nevaru saprast, kur palika tā foršā Ieva, kurai nemaz tik slikti neveicās dzīvē. visiem jau patikt nevar nekad... bet bija vismaz savs bariņš. bet no visiem aizbēgu. un joprojām to arī daru. Bailes no tā, ka kādam patikšu tāda kāda esmu? pārāk jūtīgi viss joprojām. tik pāris vārdi un man ir globāla katastrofa. varbūt man vnk tikpat forši kā es sev kādreiz iestāstīju to, ka nekam nederu, ir jāiestāsta viss labais? ak, ja būtu tik vienkārši.... un es laikam tiešām izstaroju kko negatīvu. pat tad, kad smaidu. un tie mani mīļie jūtīgie cilvēki jau to sajūt tikpat labi kā es. bet to gan nezinu kā varētu mainīt. aj es atkal par sevi. manliekas, ka es pārāk daudz par sevi domāju. kaut varētu saņemties un kaut ko sākt darīt. vai arī tieši otrādi - nosolīties sev vismaz kādu laiciņu padzīvoties vairāk vai mazāk vienai pašai. pavisam, pavisam noizolēties uz brītiņu. kaut kā galīgi man nesanāk tas. šodien biju pie jūras. traki skaisti arī šitajā pelēkajā dienā. tētis lejā ir uzlicis uz lielā ekrāna un foršajām tumbām pink floyd konci. tas arī ir traki skaisti. tā mūzika kaut kur iekšā baigi sāp. bet tas ir tik ļoti skaisti. Arī es esmu cilvēks-traģēdija. Mana emocionalitāte, mans raksturs un personības tips kopā ar to visu čerņu, kas ir manā galvā.... tik ļoti iedzīta zemē. slikts komplektiņš. tas ir drausmīgi traģiski un postoši. jātiek no tā vaļā. Visur, kur vien skatos, man vajadzētu būt ļoti pašpārliecinātai un visur rakstīts, lai beidzu tik jūtīgi reaģēt uz citu piezīmēm utml lietām. gluži tas, ko man vajag..... tik precīzi. reku vēlviens haotiskais posts no manis. |
||||
|
|
| Tuesday, March 1st, 2011 |
|
||
| man lūdzu vienu ....... | ||
|
|
| Monday, February 28th, 2011 |
|
||
| es šodien ne par ko nesatraucos. dīvaini priekš manis. bet man tas patīk. | ||
|
|
|
||||
|
ir tik sasodīti skaista diena. katru gadu mēs gaidam, kad uzsnigs pirmais sniegs. un tad priecājamies. un tad atkal gaidam kad viņš ātrāk nokusīs... un kaut ātrāk pienāktu pavasara saulīte. kad pienāk pavasara saulīte, mēs gaidam kaut ātrāk būtu vasaras siltums, lai var doties peldēties un vakaros nevilkt jaku un zeķes. Pienāk vasaras karstums un mēs mirstam no karstuma un gaidam, kad beidzot atkal kļūs vēsāks. kad atnāks rudens ar savām lapām un uzlīs smuks rudens lietutiņš. kad pienāk rudens drēgnums, mēs priecājamies par lapām, bet tad atkal gaidam kaut ātrāk pārietu tas pelēkums un uzsnigtu balts, skaists sniedziņš. cilvēks nekad nav apmierināts. Bet tas viss taču ir TIK sasodīti skaisti! |
||||
|
|
| Sunday, February 27th, 2011 |
|
||||
|
Negribu vairs redzēt sev apkārt cilvēkus, kas nav spējīgi ieraudzīt vairāk.... šodien esmu radījusi sev apkārt perfektu pasauli. pat duša šodien bija 100x baudāmāka kā parasti. un tas viss manā galvā. tā itkā būtu atvērušās kādas durvis. es zinu, man varbūt būtu jāatgriežas realitātē, bet... fuck. mana pasaule ir daudz skaistāka. gribu, lai citi arī ierauga to visu, ko šobrīd redzu es. Var jau būt, ka es vēljoprojām tripoju, bet godīgi sakot nemaz negribu beigt. |
||||
|
|
|
||||
|
šitādas naktis kā šī iepriekšējā tiktiešām ir tas kāpēc es dzīvoju. ieguvu tās sajūtas, ko jau sen biju gaidījusi. viena nakts. skaista kā sapnis. biju kā milzīgs trauks, kam līst pāri malām. es gribētu, lai tā būtu vienmēr. tik perfekti. bet kas tāds vienkārši nevar pastāvēt. un tam visam klāt šitā dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=wWC_WZ7g |
||||
|
|
|
||
| kaut kas tāds vnk nevar pastāvēt. | ||
|
|
| Saturday, February 26th, 2011 |
|
||
|
baigi baigi stulba šitā diena. visu dienu trūkst elpas. un lēkmīte arī. vnk wtf. bet teātris bija labs. |
||
|
|