| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 80 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Saturday, February 26th, 2011 |
|
||||
|
itkā visu nedēļu biju nolēmusi pavadīt tik pa mājām... nu un no vienas puses tā ar bija. tikai izņemot naktis. kurās mājās nebiju gandrīz nemaz. nu un šitā iepriekšējā nebija mazāk traka. un vēl pēctam kārtīgs mindfucks pēc kura nevarēju aizmigt. varbūt tagad jāmēģina. vēl domāju. jā jā par tevi. bet varbūt drīz tas pāries. |
||||
|
|
| Friday, February 25th, 2011 |
|
||
|
Aizgaju uz konci un pazaudejos. Un beidzot atzinos sev par to, kas man patiesiba patik. Man patik skatities pa logu, man patik verot cilvekus. Visur. rokenrols nav mans. Jutos te tik svesha. Man patik muzika, cilveki, viss...... Bet tas vnk nav mans. doshos majas. |
||
|
|
| Wednesday, February 23rd, 2011 |
|
||||
|
... un piedzīvoju savu pirmo astmas lēkmi mūžā. kaut kā jocīgi ne? cilvēka prāts ir tik vienreizējs. vakar atkal bija iespēja par to pārliecināties. šodien miegainums. kaudze ar komiksiem, kuriem nosaukumā mans mīļākais vārdiņš "kuš" un vēl viena kaudze ar national geographic. tāda būs mana šodiena. jūtos atkal uz brīdi mierīga. ļaunā ārpasaule šodien mani neapdraud. varbūt man tā vajadzētu biežāk? |
||||
|
|
| Tuesday, February 22nd, 2011 |
|
||
| kauns | ||
|
|
|
||||
|
šodien jūtos vēl vairāk cietumā, nekā parasti. sēžu gultā. man 15 būtu jābūt rīgā. bet es vnk nespēju saņemties. ir tik daudz cilvēku, kam man šobrīd gribētos uzrakstīt/pazvanīt. bet iekšā vnk viss kā paralizēts. kkāda balss bļauj "ne jau atkal viņa". cenšos sevi piespiest. pa 4 nomoda stundām man izdevās sevi piespiest ieiet dušā un pazvanīt vecmammai, kura tāpat nevarēja tai brīdī runāt. es domāju par tevi vislaik. un tā tas tagad kādu brīdi būs. kamēr neatradīšu ko citu vietā. |
||||
|
|
|
||
| labrīt. nevaru saņemties, lai kaut ko darītu. Gulēts ir maz un slikti. joprojām trūkst elpas, bet teorētiski šodien ir lietas, ko darīt. Bet, ja godīgi, gribas vnk ierakties sevī un savās filmās, palikt mājās un neko nedarīt... pat nevaru saņemties pazvanīt vecmāmiņai. man tas būtu šodien jāizdara. Bet negribas klausīties par to, cik nepareizi viņasprāt es dzīvoju savu dzīvi un cik slikta mazmeita esmu, ka nekad nepazvanu. negribu dzirdēt neko sliktu. gribu no tā visa norobežoties. ierauties savā čaulā un nelīst ārā. ha ha. un uzreiz prātā ienācā Alice in Chains - nutshell. | ||
|
|
|
||||
| nevaru gulēt. pat pēc zālītēm un baldriāņiem. un astma arī dod par sevi ziņu. nez kas šodien noticis. tas arī mazliet baida no iemigšanas. jau stundu vārtos pa gultu. nekā. | ||||
|
|
| Monday, February 21st, 2011 |
|
||
| un telefonam arī ļaušu izlādēties.... kas gan man varētu zvanīt? | ||
|
|
|
||
| šovakar manis nav. man ir slikti. bet es pārmaiņas pēc izvēlos nerunāt. mazliet jau paspruka, bet tas arī būs viss šovakaram. | ||
|
|
|
||||
|
Cilvēki mūsdienās vnk vairs nedara jaukas lietas. Gribu, lai man kāds uzdāvina puķes. Gribu, lai kāds kaut kur aizved. nekā. Kaut kā vairāk nav nekā skaista. viss tik pelēki un visādi teksti, kas tik vien atspoguļo mūsu bailes un milzīgos cietokšņus, ko apkārt sev ceļam. "es šobrīd nevaru", "nepinies ar mani", "nezinu vai tev patikšu"... tik dažādi cilvēki, bet visiem sāpe iekšā tik līdzīga. Nu un, ka vēlāk sāpēs? vai tad tāpēc mēs nedzīvojam, lai izjustu katru sajūtu no emociju gammas, lai sajustos tik ļoti fucking dzīvi! Cik aplami izklausās, kad es pie sevis domāju - tās visas reizes, kad esmu jutusies tiktiešām dzīva un, ka dzīvoju šo dzīvi, ir bijuši mirkļi, kad ir bijusi sajūta, ka šis būs tas brīdis, kad nomiršu. justies dzīvai brīdi, kad liekas, ka nomiršu? o jā, cilvēciņi. tik garlaicīga dzīve, nelaižot sevi ārā no paša cietumiem. Gribu arī sevi atbrīvot. bet ir tik grūti, kad apkārt ir tik ļoti sevī ierakušies cilvēki. kaut kur pazaudējos atkal savā domās, kamēr rakstīju.... žēl, ka smadzenēs nevar piespiest tādu podziņu, kas vnk ieraksta visu, ko tu domā konkrētajā brīdī un tad vnk ņem un patin atpakaļ. man domas pārāk ātri lido. |
||||
|
|
|
||||
| un ne no šā, ne no tā, man uznāca raudiens :D un par to es tagad sāku smieties :D | ||||
|
|
| Sunday, February 20th, 2011 |
|
||
|
Jūtos kā sieviete-hārdkooors pēc šīm brīvdienām un jo sevišķi šodienas :D Braucot uz kalnu pat nezinu - pārdūru, pāgriezu, pārsitu- savai mašīnai riepu...... nu un pirmo reizi pati viņu arī pilnībā nomainīju :D jūutos cool. un vēl piedevām arī nevis tā kaut kā - bet tā kā pareizi jādara :D pfff... drošvien izskatījās forši, ka divi džeki stāv un skatās, bet es mainu riepu.... :D |
||
|
|
| Saturday, February 19th, 2011 |
|
||||
| Paļaujies tikai uz saviem tuvākajiem. | ||||
|
|
| Friday, February 18th, 2011 |
|
||
| man jau nevajag 100% jā. man vismaz vajag zināt, ka ja nu.... tad..... kaut ko uz ko paļauties. | ||
|
|
|
||
| vai nu es tieku prom no šejienes vai arī nojūdzos. | ||
|
|
| Thursday, February 17th, 2011 |
|
||||
šitas nācis no  neviens tiešām labāk nebūtu pateikusi. # Nomirt skaisti # 1/8/10 02:21 pm # Vēlā nakts nomodā radās skaista ideja, kā veicināt pasaules attīstību, kā risināt pārapdzīvotības problēmu. Tas varētu būt labs mārketings ļaut izvēlēties cilvēkiem savu nāvi. Šobrīd dažās valstīs ir atļauta eitanāzija, bet tas ir tad, kad vairs nefunkcionē dzīvībai svarīgie orgāni un cilvēks tiek mākslīgi uzturēts pie dzīvības. Bet ko darīt dziļi nelaimīgiem cilvēkiem, kas labrāt, neatražodami sevi, ļautu ieņemt savu vietu kādam citam. Uz pašnavību viņi ir pārāk gļēvi, vai arī varbūt kāds teiks pārāk drosmīgi. Līdz noteiktam vecumam cilvēks dzīvo ģimenē, taču uzskatu, ka kaut vai ņemot par atskaites punktu pilngadību, indivīds ir pats tiesīgs izvēlēties dzīvot vai mirt. Nevajag piesaukt Dievu, jo ne visiem tas nozīmē, ko svētu. Ja es pēc desmit gadu mocībām, katru nakti ejot gulēt ar domu, ka nevēlos no rīta celties, būdams pie skaidras apziņas vienīgais, ko vēlos ir nomirt, bet nomirt skaisti, vai šādu prieku nevarētu man atvēlēt. Pie tam tas varētu būt, kā maksas pakalpojums. Piemēram, es vēlētos nolēkt no skaistākā tilta pasaulē - tas būtu, kā projekts - tiltu atlase kopīgās konsultācijās, lidmašīnas biļetes, ekipējums. Pēc tam nodrošinot pienācīgu apbedīšanu vai pelnu izkaisīšanu okeānā. Es pieļauju, ka es neesmu tāds vienīgais. Jo es nevaru iedomāties, kā es varētu turpināt pilnvērtīgi dzīvot, ja vien man netiek pārstādītas smadzenes un izdzēsta mana atmiņa/ apziņa. |
||||
|
|
|
||
|
smaidīt/klusēt/izlikties/smaidīt/klusēt/i |
||
|
|
|
||||
|
2 labas dienas. šī diena tuvojas beigām un jau sāk atkal iezagties kaut kas negatīvs..... pamazām pārņem sajūta, ka jo mazāk es runāju, jo labāk. Lauva Domā – tieši. Runā – dažreiz ko lieku. [gribēju izcelt šo te - un ne tikai dažreiz, varētu teikt pat, ka vienmēr...] Rīkojas – darīs to, no kā nebija iespējams izvairīties. ārpus konteksta - braukt prom. jo ātrāk, jo labāk. |
||||
|
|
| Wednesday, February 16th, 2011 |
|
||||
|
yo! pietiks nīkt :) es šodien jūtos labi. un ir pat bail kko kustināt. daudz viskkā tāda iedvesmojoša šodien. atkal uz brīdi esmu piecēlusies :) |
||||
|
|
|
||
|
nu tā. ilgi nebiju fočējusies. ilgi nebiju redzējusi kā izskatos no malas. secinājums - man ir jāmaina frizūra. |
||
|
|
| Tuesday, February 15th, 2011 |
|
||
| sakodīju sev lūpu līdz asinīm. vot dura. | ||
|
|
|
||
|
vāks.... visu laiku tik runājju par braukšanu prom, braukšanu prom... bet tagad kad jāpieņem lēmums pēc kura es pat nezinu vai vispār aizbraukšu, es jau sāku stresot :( ajjj... pašai vienmēr kaitinājuši tie cilvēki, kuri tikai daudz runā, bet neko nedara. bet patiesībā ir vēl rūgtāka - laikam arī esmu viens no viņiem. tik daudz, ko gribu, tik daudz runāju, bet nekas vai nu vnk nenotiek vai arī nobīstos.... un arī medicīnai pēkšņi vairs neredzu jēgu. visas slimības ir mūsu galvā. tiešām visus vajag ārstēt tikai ar antidepresantiem un psihoterapiju. ajjj... bet pašai bail ķerties arī pie tiem. no viņiem baigi grūti nokāpt ira nost :( |
||
|
|
|
||
|
Varētu jau domāt, ka tas uz labu. Pēdējā laikā kaut kā pārāk bieži sāku kaut ko rakstīt, bet visu smalki sarakstot vnk paņemu un nospiežu ctrlA + backspace. Pēdējo 10min laikā to izdarīju kādas 3-4 reizes :D sāku rakstīt sms - izdzēsu, sāku rakstīt vēstuli - izdzēsu, sāku rakstīt komentāru cibā - izdzēsu :D nu un gan jau bija vēl kkas..... ahhhhh whatever [topā joprojām ;) ] |
||
|
|
| Monday, February 14th, 2011 |
|
||||
|
"Happiness only real when shared." /Christopher McCandless/ vēlviena pretīga diena. pa galvu šaudās miljons domas, miljons atklāsmes par sevi, savu dzīvi un vispār dzīvi kā tādu. pamostoties atkal uzreiz asaras acīs. šoreiz nebija sapņa, murga vai vienalga kā. nebij arī vairs tā puiša baltajā jakā, kas ved mani ārā no bedres. šodien jūtos totāli savā bedrē. cīnos ar sevi un saviem iekšējiem monstriem. apzinos cik ļoti sevi pati bremzēju jebkādā attīstībā. esmu kā maza 17gadīga meitene joprojām. bet gribu tik daudz. bet ar tādu putru galvā kā šobrīd, ir muļķīgi vēlēties kaut ko no tā, ko man visvairāk gribas. man vajag share'ot to visu.... man vajag to visu sadalīt vismaz uz 2. tad es varbūt izkāpšu. |
||||
|
|
|
||
|
Veiksmīgi esmu aizbaidījusi cilvēkus, kuriem ir rūpējis tas kā man iet... bija superīga diena šodien. Bet ir bail pamosties rīt. |
||
|
|
| Saturday, February 12th, 2011 |
|
||||
| tomēr esmu tikusi līdz kkādam kosmosam. biku jumts arī ir aizbraucis...... vairs nekā nesaprotu. | ||||
|
|
| Thursday, February 10th, 2011 |
|
||||
|
Pēdējā laikā vnk nespēju gulēt. ja pamostos, tad viss. neguļu. grozos. viss neērti. pēdējo nedēļu, it kā neko nedaru, bet esmu tiiiik ļoti neizgulējusies :/ un šodien arī. galu galā aizgāju gulēt kkad pēc 5, ja ne visos pus6. un te nu es esmu jau kādu pusstundu pamodusies. miegs nāk, bet nevaru vairāk pagulēt. lai gan kāds tur brīnums - laikam dabūju 4dienas pohu :D hh. tas gan smieklīgi. un mana galva šodien jūtas tā - http://www.youtube.com/watch?v=hYnz0U2R |
||||
|
|
|
||||
| Nu traka 3dienas naksniņa. nudien. Pateicoties labiem draugiem esmu mājās :) wiiii. tas ir tiktiešām superīgi. | ||||
|
|
| Tuesday, February 8th, 2011 |
|
||
| pārskatīju savu bankas konta izrakstu šodien.... pēdējā summa, ko veikalā biju samaksājusi bija...... 6.66 ls! :D paķiķināju. | ||
|
|
|
||
|
Vispār šodien sapratu to, ka man trūkst fantāzijas. vai vispār kkādas spējas domāt. lai gan vienmēr lamājos uz saviem tuvākajiem, ka man viss jāizdomā un man viss jādara citu vietā. hmmm... bet kur tas viss īsti? man tagad ir daudz brīva laika. citi taču izdomā kko ar ko sevi nodarbināt? nu labi kādiem 75% tas ir darbs. pārējie drošvien ir mani mīļie studenti. bet ko viņi dara, tad kad nav lekcijās vai nodarbībās? ko dara tad, kad visādas lamsa's utml aktivitātes ir galā? nu ne jau taču visu laiku izklaidējas un ar kādu satiekas. bet varbūt tieši tā arī ir? vai varbūt tikpat bezmērķīgi kā es šobrīd sēž mājās, skatās seriālus un spaida vislaik dr.lv un facebokā refresh??? :D mistika. i need some information guys :D jo nu es zinu, ka ir kkāda daļas, kas tiešām vislaik ar kādu satiekas, vislaik kko dara..... bet es laikam nemaz nevarētu tā visu laiku. lai gan es priecātos, ja man būtu vismaz bariņš dažu cilvēku, kas laiku pa laikam pazvana un kkur paaicina. ko, lai es daru, lai iepatiktos cilvēkiem? btw tā filma... black swan. Kas visiem izraisas diezgan dažādas emocijas. viņa ļoti lielā mērā ir par mani un maniem murgiem. bieži vien esmu bijusi tajā stāvoklī, kad liekas, ka nojūgšos tikpat forši kā viņa. ar tiem visiem saviem personīgajiem cietokšņiem un no tās vēlmes būt tik nenormāli perfektai. man ir jākļūst par to melno gulbi. tikai nenojūdzoties nu re. šis raksts perfekti atspoguļo arī manu haotiskumu :D vai nav jauki :D btw - daži cilvēki ir tiiiik paredzami. un man tikko nesanāca tik garšīga tēja kā no rīta :/ |
||
|
|
|
||||||
|
tāds tukšums iekšā. varbūt vienmēr arī tā ir bijis? tikai visu laiku piemiedzu acis? šodien nav tā pati labākā diena. bet es neļaušos. tikko labs citāts priekš manas šodienas - "ja tu ej cauri ellei, neapstājies" nav jau tā, ka ir elle, bet tomēr - apstāties nevajag. |
||||||
|
|
| Monday, February 7th, 2011 |
|
||||
|
man sāp galva. to, ko gribu to nevaru, un ko varu, to negribu. whatever. |
||||
|
|
| Sunday, February 6th, 2011 |
|
||||
|
Izdomāju, ka man jāuzraksta par manu pēdējo mēnešu iespaidīgākaiem murdziņiem, kurus nu vēl atceros. Viens no viņiem pat bija šonakt. Bet reku kādu mēnesi vai vairāka tpakaļ: Karoč bijām ostā - es, Zž, viņa brālēns un mans tētis un vēl kkādi cilvēki. tjipa ostā, bet ne tomēr ostā..... meži, pļavas.... un visur mēs meklējam sēnes! visur ir vnk milzīgas SĒNES :D cik slimam jābūt, lai sapnī redzētu SĒNES? :D vnk milzīgas bekas un mēs laimīgi viņas lasam :D un tad ZŽ brālēns brauca ar dēli pa milzīgu sarkanu smilšu kalnu.... un tad parādījās vēl visādi cilvēki, kas brauca pa to pašu kalnu ar dēļiem...... Nu un tad otrs murdziņš: Neatceros personāžus. Zinu, ka viss sākās tā baigi pozitīvi. zinu, ka tur bija mana mamma. staigājām pa kkādu pilsētu, kkādu tirgu. Un es iegāju kkādā bodītē, kur man vajadzēja kko uzmērīt. mani ieveda tādā telpā, kur visas sienas ar nolupušu krāsu, viss netīrs un tur nebija pat spoguļa. palūrēju pa durvīm ārā un tur ieraudzīju milzīgu bedri, kur bars ar kkādiem nozombētiem večiem rok arvien dziļāk to bedri zem tās mājas. viss smirdēja pēc benzīna un eļļas. Tad palika biedējoši. tad es tā skatījos un pēkšņi no mugurpuses pienāca kkāds puisis baltā jakā [to nezinkāpēc atceros, jo viss bija tik tumšs] un sauca mani vārdā un teica, ka jāiet laukā. un tad es ieraudzīju, ka ir parādījies vēl viens caurums no tās istabas, kurā biju, bet iet uz augšu takā ārā. Un tas puisis mani izveda ārā pirms tur iegāja iekšā vesela armija arī ar tādiem pašiem nozombētiem večiem, kuriem visiem uz galvas milzīgas gāzmaskas [izskatījās takā kkādi svešie :D] Nu un tad es pamodos. Un kamēr kāpu..... tas protams bija grūti, pamanīju, ka man visas kājas arī satītas kkādās tādās takā trubās, kas traucēja iet un piecelties. Šis laikam vislabāk atspoguļoja manu dvēseles stāvokli šobrīd. visus manus šībrīža errorus un izmisumu. ahhh. bet slimīgi man tie murdziņi. labi vismaz, ka šitajos nemiru. vispār sen neesmu nevienā sapnī nomirusi. daudzreiz tā ir bijis. bet tagad jau kāds laiciņš, kad sapņos vairāk cīnos, nevis vnk padodos. |
||||
|
|
| Saturday, February 5th, 2011 |
|
||
| un es vismaz 2 dienas jau nevaru neko ieēst.... | ||
|
|
|
||
|
Nevienam nepatīk čīkstuļi, nevienam nepatīk, ka raud. nevienam nepatīk pesimisti. un pat tad, kad viss bija savādāk..... nekas nebija savādāk. kāpēc gan es vēl esmu šeit? |
||
|
|
|
||||
| I've had enough | ||||
|
|
| Thursday, February 3rd, 2011 |
|
||
|
pie katra teikuma, ko es saku, pie katras kustības, ko izdaru man ir jāpiedomā, lai izdarītu "pareizi". tā lai būtu tā kā to sagaida citi, tā lai būtu tā kā sabiedrībā pieņemts. kas tad īsti ir tas īstais? kas tad īsti esmu es? kas no tā, ko domāju ir tas, ko tiešām domāju es un kas - tas, ko sabiedrība ir uzspiedusi man domāt? KAS ES ESMU? es vispār esmu īsta? varbūt mēs vnk dzīvojam kkādā matriksā. un es drīz pamodīšos un visas šitās sajūta pagaisīs. |
||
|
|
|
||
|
pirmā doma šorīt bija - kāda velna pēc es vispār šodien esmu pamodusies? ir pagājušas 20min kopš atvēru acis un nevaru beigt domāt par to, ko iesākt ar sevi. ir vesela diena brīvā laika. un man nav nekādu plānu. mājās esmu viena un viss šobrīd liekas briesmīgi. un nezinu kurā brīdī es kļuvu par tik ļaunu cilvēku. kādreiz es tāda nebiju. bet tad arī es domāju tikai par citiem un par sevi ne. |
||
|
|
| Monday, January 31st, 2011 |
|
||||||
|
Šodien dzīvojos pa pusei pa slimnīcām. Beidzot varbūt zināšu vai miršu vai nē :P :D un rītā un parītā iespējams ar. Un mani tikko atlaida ar sms starpniecību. :) but thats cool too. |
||||||
|
|
| Tuesday, January 25th, 2011 |
|
||||||
| exhausted. | ||||||
|
|