Ēēs negribu vairāk grābt! Nekat!

Hansena "sieviete lauva" ļoti laba, tākā tā nemaz nav, ka pagasta biblenē nieki vien. Vakar atnāca mauŗiņpļāvējs un visu nopļāva, viss atlikušais plaukst un dīkst, šķiet, sekundēs, atliek bišku aizgriezties kā papardes garākas un vīnstīgas leknākām lapām. Rītā braukšu uz dagdu, iegādāt detaļas meņū, jo, cerams, atstopēsies draudziņi untas būtu svētīgi, jo vienīgais te pietrūkst vīna un smieklu dzirnaviņu. Tagat mazliet hēga sapņu vēstures un akal grābt, šoreiz smejot odiem sejā, jo man ir pšikalka

Odi gan raženi padevušies šogad, nācu pēc lietus pat pa klajāko malu pat, mākulis atnāca līdz un satikās vēl ar tiem, kas uz lieveņa vaktēja, durvis slēdzu lēkādama un kratīdama visu, likās, kamēr atslēgu atradīšu, tikmēr cauŗi, tā, ka kāja visa apmetas ar viņiem viscaur, tāgat iespundējos un dzeru vīnu, pirmdiena tak.

Sapirku sev viskādas štātes, dekoltejs un sejs ugunīgs, tagad sēžu kebabnīcā un domāju, moš, danunafik pieteikties darbā rēzeknē un padzīvot tā kādu gadiņu? Ieviest suni un auto? Opis būtu sajūsmā

Būšu pa nakti šķūnī ieslēgusi kaķi, pusnaktī kāds ļoti staigāja pa bēniņiem, stīvām dzelzs kājām un es tik ļoti saspringti nedomāju par tvinpīkas bobu, ka nevarēju tikt līdz tubzikam tapē cietos līdz gaismai, tagad sēžu un vaktēju, kurš no kaimiņu kumšķiem vaininieks. Ir dikti silts un foršs, čakli rosīšos nākamnedēļ, navko sasteigt

Pieņemu saules peldes un vēroju vīngliemezi, mežs skan kā tāda kasete nervozajiem pirms iemigšanas un dzeguze aizkūko jau kuro ŗeizi, bet pat kabatu nav. Nulūk, unko es izjūtu pie tā. Būtu es vīngliemezis, es vispār nekustētos no vietas, jo kāda jēga, pa milimetram vien. Pret vakaru, lēšu, viņš būs ticis līdz taciņai. Kurp tālāk? Un priekškam? Varbūt panest gabaliņu? Bettā, visāvisumā, vienīgais kā pietrūkst pilnai laimei- kartupeļi. Veikalā vien valrieksti un apelsīni, arkuŗiem pilnīgi nav ko pasākt

Vakar tiku galā ar sapujušu ūdensvada sildītāju madraci, kur ieperinājušies dažādi glumekļi, da i pats ira un dalījās un kopumā tāds nepatīkams ar visiem tiem bēgošiem tirpekņiem, tad nogrābu kādu ceturtdaļu teritorijas un metos zaros, nevaru atrast zāģi, vells, tapē jālauž ar kāju. Tavēl nevaru saprast, ko darīt ar pērn uzrakto čūskulāju, pirms kultivēt, nez, jāmetas ar dahšām iekšā tais velēnās vai trahtors pats ar visu tiks galā? Ta sēšu mauriņu un būs viss smuki. Šon līņā, stutējos pie plītiņas, lasu balto viesnīcu un domāju- vaig man vēl kafiju jebvai labāk iet lielo māju izslaucīt, laikam vaig.

Izbraucu piektdienā ar busiņu no vaikules koncerta, pilnu ar zilupes skolotājām, ceļš bija mokošs, jo biju jau sadzērusies kā pie piektdienas un karsts un elpot navko un pīpēt nedod, bet pret rītu jau bijām zilupē untadjau Pasiene, apviesoju radus, apkašņāju opi un vakar biju klāt ezerniekos. Ta izcīnījos ar plīti, kas nepakam, ne labam, ne sliktam, bet nupatās jau svinu uzvaŗu un gaidu kafiju. Saulīte ŗotājas un vispār smuki, tik jāsagrābj pērnās lapas un jāsazāģē zari

Vakar tā jauki pasēdējām, šķita, ka ruma žvingulis nekad vairs neatkāpsies, ku noturīgs tas bija. Šodien izklaidējos kafijojot un staipoties pa gultu, jā, un neceļot darba numuram, laijau paši tagad tiek galā, atpisies, nelaime un smejos pietam. Tavēl man tāda daļēja spodrības diena, tikai viss apstājas pie miskastes nešanas, vot, tas gan man patiesi ŗiebj, jo žvadz. Visas lupatas ar jāmet ārā un jāpērk jaunas, vārdsakot, man sāk patikt mana brīvā dzīve, unta jāsagaida silts un uz meža namiņu nah

Tā ziemīgā ainava aiz loga paliek aizvien ziemīgāka, pat decembrī šitā nebija. Kur podzņežņiki, kur kas? Nekā! Šī devil!