Simis greba sniegā botičello venēru, līdz viņa neglābjami sagruva.

Aizbŗidām ļīdz ezeram ar guļammaisu un blašķi, sēdējām uz vienīgā virs sniega esošā baļķīša, mājiņā sataisījušies un tad apgāzāmies vēkšpēdu uņ skatījāmies baltā debesī un sniegs kŗita sejā unes gulēju un bukņīju simim sānos, forši, ka tu atbrauci. Untad gājām mājā caur mežu, kājas zuda bez pamatiem un es pieprasīju egļu dušu nepārtraukti, tasirkad tev pār galvu krata apsnigušu zaru. Un viss forši. Forši, ka atbrauci

Pavisam nesen, viesos dusot, augšā palikušajiem par lieliem priekiem, es ,miegā būdama, balsī paziņojusi:"Uzšķil šķiltaviņu!". Bet vakaŗ, tāpat miegā esot paziņojusi sekojoši: "Ja izlučaju pozjiķif!". Tā lūk! Paldies par sveikumiem, ārā snieg, toties ir ūdens. Un šņabis arī ir

Peles piekakājušas gultu, ūdensvads aizsalis, elektrības nav, ir sveces. Kālai ātrāk dabū viņu vaļā, neskaitot kurināšanu, glauzties klāt? Sapnī apmētāju kādu zēnu āboliem. Viss forši, rūtains flaneļnaktskŗekls, zeķes līdz ceļiem, adīklis rokā. Peizāžs laukā tādspats kā pāru mēnešatpakaļ, tikai sniegs tāds, ka kāja ar pamatu pazūd un jālādas pārpakalnu

ura, ura, ura, kurš rīt brauc uz meža namiņu, kurš? ES!

Pirmkārt, gribu būt vilcienpavadone uz pīteru, otrkārt, kolēga saslimusi un tapē netieku rīt uz meža namiņu, bļadstvo

Vakar man nogrieza matus arhitektu stilā, šodien viss darbs apbrīno teicamo griezumu.

Pie tūristu lampas lasīt var?

Kur sima?

A te kāds zin, piedodiet, franču valodu, man vajag kādu, kas tādā velna lapā petit futē atrod cenu lapu eļementrnāko, es nekā tur nesaprotu, viss franciski