10 grādi, millīt. Un man, saprotams, līdzam tikai daudzi gaisīgi tērpi, tapē atliek staigāt pleķainās džīnās un opa džemperī. Arī sabiedriskās vietās. Dikenss ir burvīga lasāmviela, pie sprakšķošas plītiņas un vēl daudzām brīvām vasaras dienām priekšā. Ļoti gaidu viesus un sastādu meņu un izklaides programmu, kas sastāvēs no līksmas manis un vēl viskā. Cerams, ka laiciņš iegrozīsies silts, laigan, mīlīgai sēŗšanai ap plītiņu un viskādu mežniektērpu un dubulto halātu apvilkšanai arī savs jaukums. Cerams, ka viņiem šite patiks, laurai patika, viņa ķērās stabā un kliedza nēē, kad viņu veda prom

Rāda septiņpā grādus, man džempers un divi halāti un džinsas, čēēsmit sestā izmēra opja čības un vēl sega pāri, bet tikvaitā, knaģi un deguns ledū. Un tas viss uz lieveņa notiek, vēl mani sedz davids koperfilds, maziem burtiņiem, bet tikvaitā, sņizu dujet. Pagrieziet, lūdzu, siltāk, sēnēm patīk silts un salijis un pēc 2 dienām jāiet medībās un noteikti kaukas jāpārnes. Viengad bij tā, ka sima tepat pagalmā salasīja krietnu sviestbeciņ mērci.

Vēl es cenšos ierobežot pīpēšanu, pirmā dienā tā satraucos, ka izpīpēju 2 paciņas, vakar jau labāk-puspaciņa, lepojos. Vislabāk sanāk, ja guļ līdz 12tiem. Ja par gulēšanu kā tādu, tad nezinu kā tā dahtere mani ārstē, bet es pa naktīm tā virpuļoju, ka palags vienmēr otrā istabas stūrī. Jānaglo ar knopkām? Un mostos arī pa divi lāgi, lai nokratītu nepatīkamus sapņus, ko nekad no rīta neatceros. Betnokātā virpuļošana, es laikam vislaik kautkur eju. Tereško tēja man neko nedeva, tikai grūtu galvu un vēl ŗiebīgākus sapņus. Jatā padomā, visrāmāk es guļu ciemos pie memmes, pavisam nespārdos un palags vietā

Iznāku no namiņa, viss baltos dūmos, domāju, nure, uz to jau gāja, nuka kurina plīti un nupat būšu piebeigusi. Bet istabā nekādu dūmu nav, skrienu mājai pa riņķi, skatīt kur deg, nekur nedeg. Tik pēc tam attapu, ka Juziks savu jaunuzcelto žāvētavu palaidis, vēl no ŗīta lepni izrādīja, laikam jau krietni žāvēs, viss pagasts dūmos.
Vakar sāka līņāt, tagad gāž ŗiktīgs, kautnu sadīgtu tās sēnes. Oi, uz lieveņa var zibens nospert? Man te tagat istabiņa, lasu soņku-zelta rociņu, baigais sūds, seriks bij labāks. Oi, nupat nebūs labi, mūku istabā

Nu nezinu, ilgi sēdēju, vienā halātā un otrā halātā un vēl segu dubulti pār lejasdaļu un nekas no tām naktsvijolēm nenāca, vienbŗīd gan bija kaukāda dvesmiņa, bet to ātri aizpūta un vairāk nebija, varbūt viņas ŗeizi stundā to smaržu palaiž vaikā. Tapē ieritināšos labāk labi sakurinātā namiņā, tās novakares tādas stindzīgas, zem deķa un lasīšu kauko par karalisko orhideju, biblenē neizdomājās ko ņemt, tagad jau zinu, ka jāņem viss dikenss, vārdsakot, es ceru, ka miegs mani ātri paraus pēc tām visām kafijām, arlabunaht

Tā kafija pie Juzika bija trešā šodien, tapē ir drebekls un es ilgi te vēl drīpelēšos, kotik visu neizdomājusi līdz izbeigsies bača, tad skaitīšu sprunguļus. Kur jūs visi esat, tramvajā, tŗolejbusā, autobusā, parkā, kur?

Un vēl! Zied tieši viena no manis sētām magonēm, pārējās vēl pumpuros, rozā tāda, ar cakiņām. Unē, visa dobe padevusies naktsvijolēm, kad braucu prom, viņas tik ilgi palika pundurpozīcijās, laikā lietas, ka likās nekat neizaugs, bet tagad tādas pašķidras gan, bet pilnos ziedos, laigan, kurtā solītā smarža, to es nezinu, te viņas nav

Biju pie Juzika kafijot, viņš no ezera izcēlis 19 kilogramīgu bebru. Tad Juziks paņēma motorzāģi un nāca man līdz, nozāģēja priedi, kas maucas toļikam dārzā, pa gabalam vien, tāpat aveņu sētu sīkos gabaliņos, gribēja jau ķerties pie sidrabegles, bet es viņu laikus apturēju. Rīt nāks pļāvējzēns un tad būšu gatava pieņemt smalkus viesus. Sakrāmēju dažāda lieluma sprunguļus pa šķūņiem, savilku priedez zarus čupītē aiz mājas un sveķainām rokām un halātu nevaru izdomāt, ko ar to skujaino čupu lai tagad dara. Bet tas tā. Vispār, nezināju ka tā kādreiz teikšu, bet man vaig īstu, prātīgu brūtgānu, nu, piekā dzīvē pieturēties, ne kaukādu čikuriku čau, skērī šit, joptvaj

Biju ciemos pie senneredzētiem cibiņiem ārkārtīgi glītos apartamentos. Uzvedos rātni. Tadnorīta jau izbraucām uz dāču dārzasvētkos, kur iestudējām raidījumu "precamies", es 2 reiz tēloju cilvēku tik labi pazinēju Loti un vienreiz pensionēto līgavu Doru, kuras hobijs ir, kānuturbijtasvārds, nu, ar izbāzeņu gatavošanu, potenciālam preciniekam iedāvināju seski. Pēc tam spēlējām koļīšanas spēli un mani neviens nevarēja sakoļīt, beigās padevos zaldātam. Bija šausmīgi jautri tas viss

Izlasīju ļoti jauki siltu grāmatiņu, kautkas starp garkājtētiņu un augšup pa lejupejošām kāpnēm(vai otrādi). Saucas Gērnsnijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība. Kā teica memme, kad iešķieba-Brice jau sūdus netulko. Kam var tikai piekrist.
Šodien atkal uz balli, būšu rātna un dzeršu maziem, maziem malciņiem. Tik ieilguši moraļņiki nav bijuši kopš ļoti agras jaunības, bet grāmatiņa palīdzēja, tiešām mīļa, manjau tādas patīk