Te pagastā kaukur nolikusi karoti tantiņa vai onkulīts un atstājusi bāreņos trīs kaķus. Tadnu viena no tām, tāda naudaskaķe tŗakām acīm te vislaiku ložņā un bāžās iekšā visās atvērtās durvīs. Viesi, pŗotams, visi kā viens bija žēlīgi un iekārtoja viņai bļodiņu pie meža šķūņa, kurā es arī beigās pasāku visko iemest, arko sakarā bārene sāka nākt aizvien biežāk un sēdēt kaulainu pakalju uz lieveņa, pārbaudīdama manu modrību, jo saprotams, pār lapas malu vēroju, lai nelien mājā, kur viņa arī vienmēr lien līdz sāku škicot untā. Bet tā, sadzīvojām atturīgi un nekādu sūdzību, līdz instrument meklējumos atvēru piemājas šķūņa durvis, sastapos ar šo aci pret aci. Taktiski stāvēju durvīs un gaidīju, kad šī ies kaukādā virzienā, bet šī nevis virzās, bet velta man tik čūskai līdzīgu šņācienu, ka bijībā aizvēru durvis. Tad savācu meža bļodiņu un kopš tā laika sagaidu viņu ar ķērcienu, pizduj, dura!
Ir iestājusies tveice un sācies sēņu bums, vakar pielasījām pa dārzu pusspaini sviestabeku un pa ceļam uz bodi trīs glītas apšubekas, mani mežā nevar laist, jo savos sirojumos esmu atklājusi karalisku pakalni, nosētu gailenēm untikpat ražīgu beciņvietu, kurvisuŗ palieku galīgi nepieskaitāma un murminot, dziedot un iespiedzoties... Vārdsakot, babusenei no malas tas izskatītos pēc baltām pelītēm. Rīt biblenē izlasīšu visu par beku kaltēšanu un tādām lietām. Nuja, untepat uz taciņas dārzā man mazo sviestbeciņu plantācija, kuras apleju ar lejkanniņu un viskādi apčubinu, galīgi traha
Un atkal kluss un tukšs ir mežmalā... Bija viesi un vēl viesi un būs vēl viesi, trešdien, kad biblene būs vaļā, pastāstīšu par visiem jaukumiem. Tagad mazliet zvana ausīs, viss tik kluss un neviens nenāk ne kafijot, ne vakarēt.
Ai, kur žēl, kur žēl man šķirties no deivida koperfilda, roka no tāda ķieģeļa turēšanas galīgi ļurkana, bet vāhs, ku čoina. No biblenes paņēmu daļu no kopotiem rahstiem, kuros kautsitams nav to pikvika piezīmju, toties bija martina čazlvita otrā grāmata, begīts man gādīgi iesmērēja tik pirmo kā intrigu, tā nu paliku neziņā, kas ar tiem nejaukiem visiem mantraušiem beigās.
Atradu otru zābaku, trinu nazi un esmu noskaņota medībām. Sapnī ŗedzēju bosi, kas aicina mani strādāt par apkopēju. Pidors! Ļoti gaidu t. un b., atbrauhs rīt. Labsir, eju mežā, redzēs, ko tas man dos, starpcitu, taspats dikenss teica, ka mierinājumu dabā neviens vēl neesot meklējis dabā. Tik man ne mierinājuma, dodiet man pilnu kurvi sēnēm
Pie šķūnīša atradu divas gailenes! Ņemot vērā ŗūgto pieredzi ar klenderīgām kukažām, kam no visa, kaut cita nolūkota un ar nolūku paaugties atstāta, jāatstāj tikai stumbenīši, apklāju aŗ lapām un iespraudu mietiņus, lai pati pēčāk atrastu. Rīt, tātad, uz mežu! Kaut arī man, nezinkālab, tikai viens sarkans gumijnieks. Toties ir lielizmēra vāļenkas, nē, nopietni, kur otŗs gumijnieks
Juziks, protams, zvana, kad esmu ieņēmusi miegazāli un grasos parubīties ātri pār koperfildu, nuka, davāj, baigi foršā pirts, pēc pusstundas nāc, tapē slējos augšā un izklaidēju sevi sitot mušas virtuvē. Atceros, ku svinīgi ops taisījās uz pirti, man bija viņš jāpavada un jāvaktē laukā uz beņķīša, viņš uzvilka pižiku, vasarā tas bij, sapŗotams, rūpīgi salika bļodā savas izpluinītās švammes, ziepes un kādustik piederumus un mēs lēnām gājām pār kalniņu. Tagadmanliekas, es paŗubīšos kaut kur uzkalnītē ar visām savām pilulām, babusene ar vistiņām stāvēs blakus un brīnīsies
10 grādi, millīt. Un man, saprotams, līdzam tikai daudzi gaisīgi tērpi, tapē atliek staigāt pleķainās džīnās un opa džemperī. Arī sabiedriskās vietās. Dikenss ir burvīga lasāmviela, pie sprakšķošas plītiņas un vēl daudzām brīvām vasaras dienām priekšā. Ļoti gaidu viesus un sastādu meņu un izklaides programmu, kas sastāvēs no līksmas manis un vēl viskā. Cerams, ka laiciņš iegrozīsies silts, laigan, mīlīgai sēŗšanai ap plītiņu un viskādu mežniektērpu un dubulto halātu apvilkšanai arī savs jaukums. Cerams, ka viņiem šite patiks, laurai patika, viņa ķērās stabā un kliedza nēē, kad viņu veda prom
Rāda septiņpā grādus, man džempers un divi halāti un džinsas, čēēsmit sestā izmēra opja čības un vēl sega pāri, bet tikvaitā, knaģi un deguns ledū. Un tas viss uz lieveņa notiek, vēl mani sedz davids koperfilds, maziem burtiņiem, bet tikvaitā, sņizu dujet. Pagrieziet, lūdzu, siltāk, sēnēm patīk silts un salijis un pēc 2 dienām jāiet medībās un noteikti kaukas jāpārnes. Viengad bij tā, ka sima tepat pagalmā salasīja krietnu sviestbeciņ mērci.
Vēl es cenšos ierobežot pīpēšanu, pirmā dienā tā satraucos, ka izpīpēju 2 paciņas, vakar jau labāk-puspaciņa, lepojos. Vislabāk sanāk, ja guļ līdz 12tiem. Ja par gulēšanu kā tādu, tad nezinu kā tā dahtere mani ārstē, bet es pa naktīm tā virpuļoju, ka palags vienmēr otrā istabas stūrī. Jānaglo ar knopkām? Un mostos arī pa divi lāgi, lai nokratītu nepatīkamus sapņus, ko nekad no rīta neatceros. Betnokātā virpuļošana, es laikam vislaik kautkur eju. Tereško tēja man neko nedeva, tikai grūtu galvu un vēl ŗiebīgākus sapņus. Jatā padomā, visrāmāk es guļu ciemos pie memmes, pavisam nespārdos un palags vietā
Iznāku no namiņa, viss baltos dūmos, domāju, nure, uz to jau gāja, nuka kurina plīti un nupat būšu piebeigusi. Bet istabā nekādu dūmu nav, skrienu mājai pa riņķi, skatīt kur deg, nekur nedeg. Tik pēc tam attapu, ka Juziks savu jaunuzcelto žāvētavu palaidis, vēl no ŗīta lepni izrādīja, laikam jau krietni žāvēs, viss pagasts dūmos.
Vakar sāka līņāt, tagad gāž ŗiktīgs, kautnu sadīgtu tās sēnes. Oi, uz lieveņa var zibens nospert? Man te tagat istabiņa, lasu soņku-zelta rociņu, baigais sūds, seriks bij labāks. Oi, nupat nebūs labi, mūku istabā
