Izgulēju grūtsirdību jokainos sapņos, piemēram, vienā biju metusies dzejā un viens dzejolis pat likās tīri nekas, pēctam pārsviedos uz kaukādu telšu pilsētiņu, kur maziņs metālistiņš, daudzsološi glūnot pirka manpagodu sirsniņformas prezervatīvus, sarkanus. Tadē pamodos, uzpīpēju, novācu sviestabeku ražu, kas uz plītiņas tagat virst un domāju, kāgan viesiem numur 1 nepaveicās ar laiku un sēņu audzelību. Betnunekas, nākamreis. Vēl, es nepametīšu šo vietu, kamēr neizlasīšu visu dikensu, tagat man saltais nams, viņa tieši apmetusies pumpām un palikusi akla

- Kurp tu tā lidosi, vecenīt?
- Kvēpus no debesīm notīrīt!

Pamodos nīgra un kopš tā laika nekas nav mainījies. Biju biblenē, ložņāju visur citur, tik ne sēņu kaltēšanas sadaļā. Ar sērām konstatēju, ka ārā metamās grāmatas aizvāktas un man nebūs nekā aizkuram. Palasīju darba piedāvājumus un secināju, ka tur nekā nav un es tāpatām nekur nederu un nekā nebūs. Tagad sēžu un situ mušas, kuras izvairās un negrib. Rīt 1.augusts, kas iezīmē beigu sākumu, drīz, nulabi, pēc 19it dienām jābrauc rīgā un jādomā par nākotni. Viss ir slikti un laukā līst un mušas nevar nosist un priekšnamā ieleca varde, mazais duraciņš, jāiet laist brīvē

Vēl pāris lietas un aizvācos. Kaukad pasen spēlējām kaukādu jautājumspēli untur pacēlās jautājums par pievilcīgāko literāro varoni. Toreiz neatceros ko minēju, bet tagat zinu ļoti skaidri. Biblenē biju paņēmusi pēc nosaukuma itkā šķitās nelasītu selindžera sējumiņu "jaunie cilvēki", kurā gan bij tās pašas banānzivtiņas un frenijas un zuiji, bet tāpatās daži nelasīti gabaliņi. Tātat, atbilde uz jautājumu- Sīmors! Kā visa rezultātā šonakt par viņu arī ļoti intimi sapņoju un nogulēju līdz vieniem, ikpa brīdim ieburdama sevi sapnī apakaļ.
Unvēl, malkā dzīvo seski, vienvakar, pa virtuves logu pīpēdama, novēroju kā viņi viskādi viens pār otru vijoties, no priedes uz sētasstabu palēkšiem vien, devās iekšā mežā medībās, uķipuķi!

Te pagastā kaukur nolikusi karoti tantiņa vai onkulīts un atstājusi bāreņos trīs kaķus. Tadnu viena no tām, tāda naudaskaķe tŗakām acīm te vislaiku ložņā un bāžās iekšā visās atvērtās durvīs. Viesi, pŗotams, visi kā viens bija žēlīgi un iekārtoja viņai bļodiņu pie meža šķūņa, kurā es arī beigās pasāku visko iemest, arko sakarā bārene sāka nākt aizvien biežāk un sēdēt kaulainu pakalju uz lieveņa, pārbaudīdama manu modrību, jo saprotams, pār lapas malu vēroju, lai nelien mājā, kur viņa arī vienmēr lien līdz sāku škicot untā. Bet tā, sadzīvojām atturīgi un nekādu sūdzību, līdz instrument meklējumos atvēru piemājas šķūņa durvis, sastapos ar šo aci pret aci. Taktiski stāvēju durvīs un gaidīju, kad šī ies kaukādā virzienā, bet šī nevis virzās, bet velta man tik čūskai līdzīgu šņācienu, ka bijībā aizvēru durvis. Tad savācu meža bļodiņu un kopš tā laika sagaidu viņu ar ķērcienu, pizduj, dura!

Ir iestājusies tveice un sācies sēņu bums, vakar pielasījām pa dārzu pusspaini sviestabeku un pa ceļam uz bodi trīs glītas apšubekas, mani mežā nevar laist, jo savos sirojumos esmu atklājusi karalisku pakalni, nosētu gailenēm untikpat ražīgu beciņvietu, kurvisuŗ palieku galīgi nepieskaitāma un murminot, dziedot un iespiedzoties... Vārdsakot, babusenei no malas tas izskatītos pēc baltām pelītēm. Rīt biblenē izlasīšu visu par beku kaltēšanu un tādām lietām. Nuja, untepat uz taciņas dārzā man mazo sviestbeciņu plantācija, kuras apleju ar lejkanniņu un viskādi apčubinu, galīgi traha

Un atkal kluss un tukšs ir mežmalā... Bija viesi un vēl viesi un būs vēl viesi, trešdien, kad biblene būs vaļā, pastāstīšu par visiem jaukumiem. Tagad mazliet zvana ausīs, viss tik kluss un neviens nenāk ne kafijot, ne vakarēt.

Ai, kur žēl, kur žēl man šķirties no deivida koperfilda, roka no tāda ķieģeļa turēšanas galīgi ļurkana, bet vāhs, ku čoina. No biblenes paņēmu daļu no kopotiem rahstiem, kuros kautsitams nav to pikvika piezīmju, toties bija martina čazlvita otrā grāmata, begīts man gādīgi iesmērēja tik pirmo kā intrigu, tā nu paliku neziņā, kas ar tiem nejaukiem visiem mantraušiem beigās.
Atradu otru zābaku, trinu nazi un esmu noskaņota medībām. Sapnī ŗedzēju bosi, kas aicina mani strādāt par apkopēju. Pidors! Ļoti gaidu t. un b., atbrauhs rīt. Labsir, eju mežā, redzēs, ko tas man dos, starpcitu, taspats dikenss teica, ka mierinājumu dabā neviens vēl neesot meklējis dabā. Tik man ne mierinājuma, dodiet man pilnu kurvi sēnēm

Pie šķūnīša atradu divas gailenes! Ņemot vērā ŗūgto pieredzi ar klenderīgām kukažām, kam no visa, kaut cita nolūkota un ar nolūku paaugties atstāta, jāatstāj tikai stumbenīši, apklāju aŗ lapām un iespraudu mietiņus, lai pati pēčāk atrastu. Rīt, tātad, uz mežu! Kaut arī man, nezinkālab, tikai viens sarkans gumijnieks. Toties ir lielizmēra vāļenkas, nē, nopietni, kur otŗs gumijnieks

Juziks, protams, zvana, kad esmu ieņēmusi miegazāli un grasos parubīties ātri pār koperfildu, nuka, davāj, baigi foršā pirts, pēc pusstundas nāc, tapē slējos augšā un izklaidēju sevi sitot mušas virtuvē. Atceros, ku svinīgi ops taisījās uz pirti, man bija viņš jāpavada un jāvaktē laukā uz beņķīša, viņš uzvilka pižiku, vasarā tas bij, sapŗotams, rūpīgi salika bļodā savas izpluinītās švammes, ziepes un kādustik piederumus un mēs lēnām gājām pār kalniņu. Tagadmanliekas, es paŗubīšos kaut kur uzkalnītē ar visām savām pilulām, babusene ar vistiņām stāvēs blakus un brīnīsies