Izdomāju, ka vaļošos šeit arī septembrī un ap sirdi uzreiz palika labāk!

Ļoti liela kļūda bij atvēlēt bāreņiem ikpalaikam pa ieskābušam krējumam un pienam. Tagad tā ar balto astesgalu kā uz darbu, izdzirdot mani katliņus un plītsriņķus darbinot, te ieglūn pār slieksni, te pārmetoši lavās gar logu. Une, kad es no tās virtuves elles laukā pusdienās, tā atsēstas un lūr, lavīdamās tuvāk un tuvāk, līdz man visas dakšas trīc. Nupat apmētāju zālē makaronus tā viltīgi tuvu sev, lai varētu kārtīgi aplūkot, traki tramīga, bet tāda neko. Tagad sēž man zem beņķa un lūŗ, vai no cigaretes cīsiņi nesāks birt. Ko nu mēs darīsim, kā mēs viņus izaudzināsim?

Vot, par piemēru, ja man pieklīstu suns, tadgan es to uztvertu par skaidru zīmi, ka te jāpaliek, nezinu, jāraksta kāds projekts par tūrbāzi vaikas, jāpierakstās pie pagastveča uz vizīti un jāpiedāvājas vaiko. Vispāŗ, kā iedomā to rīgu, tad tik dikti negribās, esnez, dodiet zīmi, meža gari

Mani ir apsēduši bāreņi! Mazās mājas šķūns un bēniņi ir pilni ņudzošu kaķēnu, divas naudaskaķes, atšķiru viņas tikai pēc astēm glūn uz mani no visiem kaktiem, atliek man tikai kaukur nozust, kā pēpelniekā kāda jau iebāzusi degunu, vakar viena, labrīt, ēda no manas bļodiņas, kamēr lēju kafiju. Šķūnī, meklēdama spaini, pervim djelom dabūju blusu, kas mani nikni sakoda viscaur, kamēr lādēdamies vilkos plika, visas durvis jāvaktē, jo viņas visur bāžas iekšā, jūtos tiešām vajāta un nepārtraukti novērota

Kas man atgādina, ka sapnī mēs ar up bijām Ņujorkā un atradām smuko šmotku veikalu- viss par 9 dolāri, mazā.

Dēm, es gan tās Esteres vietā būtu ņēmusi to lādzīgo večuku

Izgulēju grūtsirdību jokainos sapņos, piemēram, vienā biju metusies dzejā un viens dzejolis pat likās tīri nekas, pēctam pārsviedos uz kaukādu telšu pilsētiņu, kur maziņs metālistiņš, daudzsološi glūnot pirka manpagodu sirsniņformas prezervatīvus, sarkanus. Tadē pamodos, uzpīpēju, novācu sviestabeku ražu, kas uz plītiņas tagat virst un domāju, kāgan viesiem numur 1 nepaveicās ar laiku un sēņu audzelību. Betnunekas, nākamreis. Vēl, es nepametīšu šo vietu, kamēr neizlasīšu visu dikensu, tagat man saltais nams, viņa tieši apmetusies pumpām un palikusi akla

- Kurp tu tā lidosi, vecenīt?
- Kvēpus no debesīm notīrīt!

Pamodos nīgra un kopš tā laika nekas nav mainījies. Biju biblenē, ložņāju visur citur, tik ne sēņu kaltēšanas sadaļā. Ar sērām konstatēju, ka ārā metamās grāmatas aizvāktas un man nebūs nekā aizkuram. Palasīju darba piedāvājumus un secināju, ka tur nekā nav un es tāpatām nekur nederu un nekā nebūs. Tagad sēžu un situ mušas, kuras izvairās un negrib. Rīt 1.augusts, kas iezīmē beigu sākumu, drīz, nulabi, pēc 19it dienām jābrauc rīgā un jādomā par nākotni. Viss ir slikti un laukā līst un mušas nevar nosist un priekšnamā ieleca varde, mazais duraciņš, jāiet laist brīvē

Vēl pāris lietas un aizvācos. Kaukad pasen spēlējām kaukādu jautājumspēli untur pacēlās jautājums par pievilcīgāko literāro varoni. Toreiz neatceros ko minēju, bet tagat zinu ļoti skaidri. Biblenē biju paņēmusi pēc nosaukuma itkā šķitās nelasītu selindžera sējumiņu "jaunie cilvēki", kurā gan bij tās pašas banānzivtiņas un frenijas un zuiji, bet tāpatās daži nelasīti gabaliņi. Tātat, atbilde uz jautājumu- Sīmors! Kā visa rezultātā šonakt par viņu arī ļoti intimi sapņoju un nogulēju līdz vieniem, ikpa brīdim ieburdama sevi sapnī apakaļ.
Unvēl, malkā dzīvo seski, vienvakar, pa virtuves logu pīpēdama, novēroju kā viņi viskādi viens pār otru vijoties, no priedes uz sētasstabu palēkšiem vien, devās iekšā mežā medībās, uķipuķi!