Lasīšana gultā ar kabatas batereju iŗ diezgan spokaina padarīšana, jo visa radība, kas mājā salidojusi negaidītos brīžos pikē iekšā gaismas rimbulī, kas spīd uz lapas. Vakar pēros pa gultu ar garkāju odu, kas nekaitīgs, bet atbaidošs un ŗesno pūku naktstaureni, blaukts un pazūd tumsā, blaukts un akal, vāhs, sevišķi, ja lasa kauko spokainu
Vieniem burkas, otriem kaltētas sēnes un bāreņi. Emē, bet līdz pensijai vēl trīīsmit. Tie būs tie slavenie Pilnbrieda zvani! Tā to formulēja Laura vienreiz, esganviņai atbildēju, ka pilnbŗieda zvani izklausās pēc pupiem kautkādiem.
Tātad. Pēc 3 stundu ilgas urķēšanās vakanču portālos, visžēlīgi nosūtīju precīzi vienu sīvī un sajutos izpildījusi visu, lai varētu šite pakluknēt arī septembŗī, metu acis uz džeka londona koprakstiem, šķiet piemēroti plītiņai un rudens lietiem. Nākamnedēļ jābrauc rīgā un tas mani stipri moka, jo esmu baskāje halātā un negribu muguŗā neko citu un kurnuvēl kājās. Kaut varētu uz ziemu ielikties burciņā un uz nākamo pavasari ar blīkšķi atkorķēties
Bibliotekāre cienā mani ar biezpienmaizi un ir gatava norakstīt man bibliotekāres amatu. nebūtu 4 gadi jāmācās, es piekristu ar, tik alga 170 ls, demit
Nu huļi, vecen, huļi tu sper pa tām saulessardzenēm! Atradu 5as, 5as visas nikni postītas, kurpretim mušmires staltas visas. Idejotes, jejbogu
Plītiņa kuras, kartupelīši čurkst un smaržo, kafija un dikenss, es pilnīgi nezinu kā vēl labpatikā izstaipīties, tīīk kaifovijs komplekts
Juziks pēc kapusvētkiem ievācies narkoloģiskā nodaļā. Pa virtuves logu paveras glezna ar četriem lācēniem, tikai lācēnu vietā bāreņi, ļepeto vienspārotru, vēlīgas, izlaidušās lauvenes uzmanīti un lec viens otram uz galvas, pakāpušies priedē. Vaļa man saka, jāliekot spainī. Nu nezinu, esjaunutā nebūšu. Ēd visu, ar kartupeļiem un maizi šitos neaizvainot. Betnu, esceru, ka paši aizies dzīvē un atpestīs mani.
Vienreiz miršu pār to plīti. Arī jau dulla, laukā trīīsmit, šī šmorēt pusdienām. Betē, vēl 3 sējumiņi un būšu izlasījusi dikensa koprakstus, izņemot to pikviku, demit. Tagat iepauzēju ar moema teātŗi un gogoļa mirušām dvēselēm, abi dikten labi, ka jāšmakstinās gardi. Man gan šķitās, ka pa šito strēķi būšu izlasījusi simtu, bet nekā, biblens kartočkā-47as, diezvaj pa septembri rekordēšu. Tagat iešu pelst nafig
Šodien bibliotēkā bija tāda maza, nepatīkama spindzele, kas man sāka uzplīties jau pie kompja un beigās vazājās man pakaļ gar plauktiem un nemitīgi prasīja: " kāpēc tu te atnāci?", es teiktu, katrā plauktu ejā viņa man šitā uzplijās, bet tākā fonā ap dāmu romāniem urbinājās māmuļa, nevarēju pateikt, atpisies, bērniņ. Beigās mani izglāba bibliotekāre, kas sīkai teica: "Mazais draudziņš, ej uz bērnu plauktiņš!".
