"suvenīram ir simboliska nozīme. Tas var būt gan mākslas darbs, gan arī kāda šķemba, akmentiņš, čiekurs, sažuvis ziediņš, gliemežvāks vai sauja zemes".

Bet tais aukās pilnīgi visi iesaistītie ir kaukādi galvā slimi pretekļi. Es uz vāka zīmētu sulīgu kailgliemezi, pāris mitrenes un tos treknos baltos tārpus

Ev, a nez bezdarbniekos atrādīšanos nevar tādejādi izmuhļīt, ka es tur aizsūtu kādu citu savā vietā? Sēžu un domāju, ka tāda štrunta dēļ tak būdu grēks kaukur kustēt un apaut kājas. Viņiem tak fotku nav, viss čotka

Tākā šodienas brokastu garkājtētiņā bij minētas kalnu aukas un kaukā jau bibliotekā tās tika piefiksētas esam, jo nav lasītas, tadē ļoti neraksturīgi iespēros pie plauktiem, uzreis parāvu kā vienīgo lasāmo, jo mošen jābrauc rīgā jau rītu un vairāk nav jēgas ņemt, nulūk, iedevu bibliotekārei reģistrēt un pati piesēdos pie kompja. Nutad, pirms pŗomiešanas bibliotekāre man prasa tā šķelmīgi, šķelmīgi: "Tikai šo vienu ņemsit uz vakaru?". Uzsverot tā viltīgi to "uz vakaru". Estur, nutipa jā, tāda izbrīnējusies. Nuneko, atnāku mājā, apskatu vāku. Vāhs! Tur ilustrācija tāda- kaukāds vells pie kamīna ņem priekšā, šķiet, paģībušu un stipri dekoltētu vāravu, bet priekšplānā ņekija omīte ar aubi ada un ļoti vēlīgi smej.

Lasīšana gultā ar kabatas batereju iŗ diezgan spokaina padarīšana, jo visa radība, kas mājā salidojusi negaidītos brīžos pikē iekšā gaismas rimbulī, kas spīd uz lapas. Vakar pēros pa gultu ar garkāju odu, kas nekaitīgs, bet atbaidošs un ŗesno pūku naktstaureni, blaukts un pazūd tumsā, blaukts un akal, vāhs, sevišķi, ja lasa kauko spokainu

Vieniem burkas, otriem kaltētas sēnes un bāreņi. Emē, bet līdz pensijai vēl trīīsmit. Tie būs tie slavenie Pilnbrieda zvani! Tā to formulēja Laura vienreiz, esganviņai atbildēju, ka pilnbŗieda zvani izklausās pēc pupiem kautkādiem.

Tātad. Pēc 3 stundu ilgas urķēšanās vakanču portālos, visžēlīgi nosūtīju precīzi vienu sīvī un sajutos izpildījusi visu, lai varētu šite pakluknēt arī septembŗī, metu acis uz džeka londona koprakstiem, šķiet piemēroti plītiņai un rudens lietiem. Nākamnedēļ jābrauc rīgā un tas mani stipri moka, jo esmu baskāje halātā un negribu muguŗā neko citu un kurnuvēl kājās. Kaut varētu uz ziemu ielikties burciņā un uz nākamo pavasari ar blīkšķi atkorķēties

Bibliotekāre cienā mani ar biezpienmaizi un ir gatava norakstīt man bibliotekāres amatu. nebūtu 4 gadi jāmācās, es piekristu ar, tik alga 170 ls, demit

Nu huļi, vecen, huļi tu sper pa tām saulessardzenēm! Atradu 5as, 5as visas nikni postītas, kurpretim mušmires staltas visas. Idejotes, jejbogu

Plītiņa kuras, kartupelīši čurkst un smaržo, kafija un dikenss, es pilnīgi nezinu kā vēl labpatikā izstaipīties, tīīk kaifovijs komplekts