Kur mūsdienās tiek uzreizam klāt un nav jāsēž ostot gaisu un klausoties svešās agonijās? Dentā neviena nav, sevišķi dakteres šmites, kuras numuru kā vienīgo brīvo man deva

Sāp zobs un vakar mani aizturēja par ielas šķērsošanu pie sarkanās, vēl tagat nesaprotu, no kurienes viņi izšķīlās tukšā ta ielā, bet man jauki žvadzēja pudeles somā, kamēr meklēju pasi.

Akā, nez, tagad sastāv ar zemju tirdzniecību, cik reāli būtu notirgot tādu glītu laukumiņu Siguldā? Tur jau laikam atliek tikai iesaistīt māklerus, ja, a kāds nezin, cik procentu viņi tur ņem nosti?

Nertens bija riktīgi labs, slaucīju asaras priekshautinjā!

Omamīt, mamītmamīt! Nezinu kā tagad kāpt gultā, ar ieskrējienu vaikā, pēc tās Hanibala sērijas par pinkaino zem gultas parāvēju. Tvinpīkas Bobam tagad draudzenīte, būs par ko ēnainos kaktos tikai neiedomāties, neiedomāties, ai, bažu bažu bažu!

Pizdjec!

"suvenīram ir simboliska nozīme. Tas var būt gan mākslas darbs, gan arī kāda šķemba, akmentiņš, čiekurs, sažuvis ziediņš, gliemežvāks vai sauja zemes".

Bet tais aukās pilnīgi visi iesaistītie ir kaukādi galvā slimi pretekļi. Es uz vāka zīmētu sulīgu kailgliemezi, pāris mitrenes un tos treknos baltos tārpus

Ev, a nez bezdarbniekos atrādīšanos nevar tādejādi izmuhļīt, ka es tur aizsūtu kādu citu savā vietā? Sēžu un domāju, ka tāda štrunta dēļ tak būdu grēks kaukur kustēt un apaut kājas. Viņiem tak fotku nav, viss čotka

Tākā šodienas brokastu garkājtētiņā bij minētas kalnu aukas un kaukā jau bibliotekā tās tika piefiksētas esam, jo nav lasītas, tadē ļoti neraksturīgi iespēros pie plauktiem, uzreis parāvu kā vienīgo lasāmo, jo mošen jābrauc rīgā jau rītu un vairāk nav jēgas ņemt, nulūk, iedevu bibliotekārei reģistrēt un pati piesēdos pie kompja. Nutad, pirms pŗomiešanas bibliotekāre man prasa tā šķelmīgi, šķelmīgi: "Tikai šo vienu ņemsit uz vakaru?". Uzsverot tā viltīgi to "uz vakaru". Estur, nutipa jā, tāda izbrīnējusies. Nuneko, atnāku mājā, apskatu vāku. Vāhs! Tur ilustrācija tāda- kaukāds vells pie kamīna ņem priekšā, šķiet, paģībušu un stipri dekoltētu vāravu, bet priekšplānā ņekija omīte ar aubi ada un ļoti vēlīgi smej.