Muah,šodien noslēdzās zoba numur 26i epopeja, stundu un čēesmit minūtes,godavārds,septiņas reizes taisījos celties kājā un iet prom vaļēja, vienīgais, kas mierināja bij doma, ka rītu būs meža namiņš man un plītiņa, tabakspainis ir, piecsimt filtru tože, principā esmu gatava un zub zalatoj, tā sķiet, nu, ja saliek kopā visus čekus, pizdjec
Muāhā, muāhā, muāhā, vislatvijas zobārsti iŗ sazvērējušies un nujau ceturtais pēc kārtas mani akal urķēja vaļā un nekā nerāva, kautarī šodien bišku tuklāks viens vaigs. Metu ar roku un dodos prom no šitejienes. Jakas, meža namiņā piekopšu topašu, ko Henks uz vientuļās salas ar slidu.
Es esmu ieķepusi zobārstniecībā un rīgā, izgrūdusi tauzand baks, divreiz lūgusies, laito mauku izrauj nah, man sāp puse sejas un tresī, izubagoju diennakts klīnikā biotikas, tagad vismaz netresī tik, bet tikvaitā sāp, divarpus nedēļas izmisuma, karočīt, patolaiku meža namiņā manis nav, londons nelasīts un plītiņa neapčubināta, gribētu vēl bišku, bišku, pirms stājos vergu darbos. Cibasdieviņ, lūdzulūdzu, atpestī
Oj, hihi, viss tiešām darbojas lieliski, ja pārmaiņas pēc iemet aci pamācībā un atstāj mašīni vaļā pie procesa, nevis tur ciet. Nu tik drukāju augšā, muahā, aktumana mazā, jaukā duročka!
Atceļā no doktor, tās, kstaķi, nieres, nekādi tur nervi, tātad konstatēju, ka tomēr dzīvošu un sootvetstvenno-pīpēšu. Tākā papī man piesūtījis 400 g tabakas, pagādāju sev čaulītes(nutās ar visu filtru un papīru) un mašīni. Ļoti satraukta atgriezos mājās, jo bodē viss rādījās elementāri un nesapratu, kur es visu mūžu bijusi. Atnācu mājās. Pamēģināju. Vienreiz, otŗŗeiz, septītreiz, piecpadsmitŗeiz, pie astoņpadsmitā mēģinājuma sāku nelabi lādēties un svaidīt priekšmetus. Deviņpadsmitā mašīna apžēlojās un izspļāva puscigareti. Sēžu istabas vidū, riņķī man tabaka un saķēzīti filtri. Drīz metīšu to visu nahuj pa logu
Nea, šitie nav nekādi nervi ar tŗīismit septiņi komā četri, rītupat pārbaudīšos uz laimu kaukādu, sakosta tak es esmu bijusi tapusi, itkā strēķi apakaļ, bet tomēr
A kurā tieši sērijā tur parādīsies kāds silts, kam pieķerties? Un vai vispāŗ? Man kaukā pagaidām nepatīk viņi
Kas tur bija par to jaunību? Man, piemēram, tais padsmitos bija pārāk dikti stingrs tēvs kā dusmu es bijos, tapē uzvedos pārāk rātni. Vienīgais, kotā atskatoties, varētu tiešām nožēlot, ka nenokniebos ar herbi (tas, kas tāds ņereaļno kruts plikpauris un skeiteris), kad trīsreiz bija tāda izdevība. Un! Aiz plikas spītības.
Ja es tomēr nomirstu no dīvainas kaites, kur nekas nesāp, tikai te karsē, te saldē, te ģībt, te neģībt, tadē mani, lūdzu, kremēt un iestādīt ar visu burku ezerniekos kompostā, turkaukur pie sētas iŗ, juziks parādīs.
