Oj, hihi, viss tiešām darbojas lieliski, ja pārmaiņas pēc iemet aci pamācībā un atstāj mašīni vaļā pie procesa, nevis tur ciet. Nu tik drukāju augšā, muahā, aktumana mazā, jaukā duročka!
Oj, hihi, viss tiešām darbojas lieliski, ja pārmaiņas pēc iemet aci pamācībā un atstāj mašīni vaļā pie procesa, nevis tur ciet. Nu tik drukāju augšā, muahā, aktumana mazā, jaukā duročka!
Atceļā no doktor, tās, kstaķi, nieres, nekādi tur nervi, tātad konstatēju, ka tomēr dzīvošu un sootvetstvenno-pīpēšu. Tākā papī man piesūtījis 400 g tabakas, pagādāju sev čaulītes(nutās ar visu filtru un papīru) un mašīni. Ļoti satraukta atgriezos mājās, jo bodē viss rādījās elementāri un nesapratu, kur es visu mūžu bijusi. Atnācu mājās. Pamēģināju. Vienreiz, otŗŗeiz, septītreiz, piecpadsmitŗeiz, pie astoņpadsmitā mēģinājuma sāku nelabi lādēties un svaidīt priekšmetus. Deviņpadsmitā mašīna apžēlojās un izspļāva puscigareti. Sēžu istabas vidū, riņķī man tabaka un saķēzīti filtri. Drīz metīšu to visu nahuj pa logu
Nea, šitie nav nekādi nervi ar tŗīismit septiņi komā četri, rītupat pārbaudīšos uz laimu kaukādu, sakosta tak es esmu bijusi tapusi, itkā strēķi apakaļ, bet tomēr
A kurā tieši sērijā tur parādīsies kāds silts, kam pieķerties? Un vai vispāŗ? Man kaukā pagaidām nepatīk viņi
Kas tur bija par to jaunību? Man, piemēram, tais padsmitos bija pārāk dikti stingrs tēvs kā dusmu es bijos, tapē uzvedos pārāk rātni. Vienīgais, kotā atskatoties, varētu tiešām nožēlot, ka nenokniebos ar herbi (tas, kas tāds ņereaļno kruts plikpauris un skeiteris), kad trīsreiz bija tāda izdevība. Un! Aiz plikas spītības.
Ja es tomēr nomirstu no dīvainas kaites, kur nekas nesāp, tikai te karsē, te saldē, te ģībt, te neģībt, tadē mani, lūdzu, kremēt un iestādīt ar visu burku ezerniekos kompostā, turkaukur pie sētas iŗ, juziks parādīs.
Nostījāmies nupat dikti jauku filmu-behind the candelabra, ļoti tačing un gaumīgs geju mīlasstāsts, gandrīzām nobimbāju beigas, a varbūt tas viskijs
Satiktā kaimiņkaķu tante man pamimo visam citam jautāja, kur tad man palicis Volfgangs. Tākā es bez poņas, ko mēs saprotam ar vārdu volfgangs, atbildēju, ka droši vien darbā, uz ko viņa tādā tākā velti mānīta cilvēka balsī atteica, ka diezin vai tā esot kā es viņai stāstot, viņa šo pārāk sen, sen esot pēdējo ŗeizi manījusi.
Lieliski! Maziņš strēķis rīgā un panikas lēkme tramvajā gan, izlēcu pa vidam laukā, noraudāju beņķīti, jo nekur netieku, ne uz priekšu ne pakaļu un taksi saukt, lai piebrauktu līdz lombardam kaukā kauns. Karočīt, ar mani var lepoties