Tātad, taisīsim Kusturicas pilsētiņu tipa, ja, Tūves Jansones tematikās. (Huļi trīs Zujokas, vikēpij?) Es ņemu Mīlas un Liepu, tapēc, ka man vaig mīlu, liepās ir bites un es biju pirmā, kur iesat jūs ar lezbo draudzenītēm, ta to es nezinu, bet:
Ežezera salas

1. Zujoka
2. Zujoka
4. Zujoka
Apaļā sala
Apšu sala
Enkuru sala
Eža sala (Jeršovka)
Jāņogu sala
Kārklu sala
Kazu sala
Kromanova sala (Kromonovas sala)
Kupra sala
Lielā Aitu sala
Lielā Teļu sala
Lielā Tilta sala (Lielā Kuļinovka)
Liepu sala
Mazā Teļu sala
Mīlas sala
Rešetnieku sala (Repišče)
Siena sala
Vilkaste

Gribējās jau līksmi saukt,-es nebiju dzērusi tubzikā kopš astoņpadsmit gadiem, bettta atcerējos- ko ta mēs ar tomiņu un iritu darījām rasbīša vannā. Tātad, čomskī ar kašaduru nolēmām, ka vislabākais novecošanas modelis ir kā Tūvei Jansonei, proti, uz salas un ar lesbo drušku, attiecīgi, kašadura ņems vienu no Ezernieku salām un dzīvos tur ar visu savu družku, es gan labāk būšu uz sauszemes un ar suni, vai vairākiem, bet es viņas tur pieskatīšu. Tadnu, pēc lieliskiem koncertiem gāju pār tiltu, ēdu zaļus želejtārpus un uzkodu šokolādi miks (apzagu bērnu komplektiņus, muahahā) un runāju ar lauru trubā par to, ka kā tas nākas, ka pūlkstn trīs a mēs ļoti skaidri runājam, novienojāmies, ka tas noteikti par to, ka dzeram atsevišķi, kopā mēs nemākam. Šodien gribu ciemos pie kādas vecenītes, kurai ledusskapī rosols ar redīsa rozīti un aukstas karbonādītes, vecenīte nav obligāta, pārējais gan.

Tā, es nupatkā pīpētavā kolēģei notēloju Pipisu Krunkvistu!

Trīs reizes noskatījos biznesa konsultanta Pipisa Krunkvista uznācienu ar portfelīti. Raudus skatījos. Raudus un smejus. Vāks!

A es šodien pirku viskādus ņamčus bērnu pačačkām un tur nebūs nevienas piparkūkas un manderīna arī nebūs

Oi, tā miranda ir lieliska, sevišķi, kad grupu terapijā viņai lika pūst trauksmi balonā un tas balons, saprotams, pārsprāga un viņa vēcināja rokas un kliedza, lai visi evakuējas,jo viņai trauksme pasprukusi unkad viņai beidzot izdevās sakoļīt to džeku viņas dzīvoklī,un tur pa zemi slepšus rāpoja viņas noraizējusies māmuļa un brīžos, kad džeks novērsies, kārstījās pār dīvāna malu un pildīja tam džekam glāzi, lai mirandai vieglāk koļās.

[17:17:29] Mohammad Abdul Tahseen: no nooooooo
[17:17:36] Mohammad Abdul Tahseen: dont be sorry you are friend

Izrunāta, izkliegta un izsmieta kaut kāda pusgada norma, kā atbildīgiem dienestiem tīk teikt, kādu strēķi tagat iztikšu ar vārdiem :"jā", "nē" un "manlūdzu diviem braucieniem", to pēdējo, vispār, ar nevaig, to var uz pirkstiem parādīt, tagad, lai runā vēja dziesmas vai kas nu māk tā atturīgi čabēt. vakardienas mokas es pat nepieminēšu, bet šodien piepildīju sapni par megaburgeriem un kolu, divus apēst tomēr nevar, pat tāda negause kā es.

Nulabi, nav jau arī TIK rožaini te viss. Te, piemēram, ir divas māsiņas ķirsītes, blondas tādas, viena tāda tākā stilīgā (nu, es tā lēšu, ka tā aptuveni izskatās kluba piens publika) un otra tāda, nu, smukuce vienkārši. Un viņas vispār nerunā katra atsevišķi, saki vienai kautko, kā uzrunā, ta tā paskatās uz to otro un abas metas ķiķināt. Untakatu specjāli centies viņas sasmīdināt, ta viņas laikam domā, ka es tā dabas doti jocīgi runāju, nutipa, zdrasķe, ja vaša aglī betti, bļaķ, un ta viņas tur viena ar otru saskatoties var nosmakt pilnīgi tādos slāpētos smieklos aiz monitoriem.

Mhm. Mētelī, ko alku 27 dienas un 8 stundas, es izskatos pēc burkas. Un trušādas uzausis šļuk nost un izskatās pēc spalvainām kotletītēm. Itogo- ietaupīti divi simti, kas tāpat nebija manējie, jo buhaltērijā sajaukti mani bankas konti, un kas gan cits, ja ne kolēģi piedāvājās man nopirkt to mēteli un uzaušus, kamēr pie manis kautkas atnāks, uzmērijusi es šiem saku, pohuj, vienkārši aizsitiet naudu ko piedzert, man salauzta sirds un nav vairs ko alkt