[17:17:29] Mohammad Abdul Tahseen: no nooooooo
[17:17:36] Mohammad Abdul Tahseen: dont be sorry you are friend

Izrunāta, izkliegta un izsmieta kaut kāda pusgada norma, kā atbildīgiem dienestiem tīk teikt, kādu strēķi tagat iztikšu ar vārdiem :"jā", "nē" un "manlūdzu diviem braucieniem", to pēdējo, vispār, ar nevaig, to var uz pirkstiem parādīt, tagad, lai runā vēja dziesmas vai kas nu māk tā atturīgi čabēt. vakardienas mokas es pat nepieminēšu, bet šodien piepildīju sapni par megaburgeriem un kolu, divus apēst tomēr nevar, pat tāda negause kā es.

Nulabi, nav jau arī TIK rožaini te viss. Te, piemēram, ir divas māsiņas ķirsītes, blondas tādas, viena tāda tākā stilīgā (nu, es tā lēšu, ka tā aptuveni izskatās kluba piens publika) un otra tāda, nu, smukuce vienkārši. Un viņas vispār nerunā katra atsevišķi, saki vienai kautko, kā uzrunā, ta tā paskatās uz to otro un abas metas ķiķināt. Untakatu specjāli centies viņas sasmīdināt, ta viņas laikam domā, ka es tā dabas doti jocīgi runāju, nutipa, zdrasķe, ja vaša aglī betti, bļaķ, un ta viņas tur viena ar otru saskatoties var nosmakt pilnīgi tādos slāpētos smieklos aiz monitoriem.

Mhm. Mētelī, ko alku 27 dienas un 8 stundas, es izskatos pēc burkas. Un trušādas uzausis šļuk nost un izskatās pēc spalvainām kotletītēm. Itogo- ietaupīti divi simti, kas tāpat nebija manējie, jo buhaltērijā sajaukti mani bankas konti, un kas gan cits, ja ne kolēģi piedāvājās man nopirkt to mēteli un uzaušus, kamēr pie manis kautkas atnāks, uzmērijusi es šiem saku, pohuj, vienkārši aizsitiet naudu ko piedzert, man salauzta sirds un nav vairs ko alkt

Zinkas man rīt būs?
Manbūs mākslīgnerca mētelīts (ach) un trušādas uzausis (nutipa, ach,ja ne cepurīti, tad tādu, un cepurīti jau man pat merkūrijs galvā neuzspraustu), esjau mēnesi eju garām un rokas man trīc
A šodien labie kolēģi mani ar visiem mīnus 35 santīmiem kontā, pabaroja,nopirka aptiekā zāles un aizsūtīja mājās ar visām manām spulgām acīm

Es, savukārt, novēroju tādu tendenciju, ka tā plašā vieta autobusos, kas paredzēta visa veida ratiem, unkas parasti ir vienīgā, kur brīva vieta, vot, tur ir tā, ka čiksas vienmēr nostājas ar seju pret logu, kurpretim puikas demonstratīvi izriež visas priekšas virzienā uz salonu. Tādejādi padarot, tā, kas iepakaļā nostājies, braucienu tādu nepatīkami vairīgu un stīvu sprandu, cenšoties kaukā padarīt šo piespiedus feis tu feis pozu kaut necik paciešamu. Huļi? Pa logu jāskatās, bļaģ, pa logu.

Esdomāju, ka par zināmu briedumu liecina tas,ka bīstamās mājsaimniecēs visčoinākā sāk šķist Brī, es beidzot arī līdz tam esmu daaugusi, manis pēc tās pārējās tagad var arī nerādīt

Beeidzot! Visu dienu godam pelnītie piēsmit grami. Man, ziniet, cauru dienu muhamedam skaidrojot, kas ir juridiskā adrese, visi dzīvības rādītāji aizsala. Ah, ku labi pēc pirmā malka atlaiž. Laitev, Muhtar, arī svētīts vakars!

Uzkrāva, karočīt, man saziņu ar kaukādiem mistiskiem, bet, runā,ka ahujenna krutiem mārketologiem, nekur citur bet honkongā. Honkonga ta Honkonga, bet jāčato augām dienām ar ņekiju Muhamedu, kas vispār kaukāds 23īs gadīgs pakistānis. Tas ir pizdjec, viņš man nepacietīgi migājas un hujārijas skaipā ik pa 30 sek, konkrēti neatbild ne uz vienu jautājumu un kā es ieraugu :"let me explain you" ta man, ģeržiķe mani četverom, jāgatavojas uz to, ka viņš dzemdēs man pa nepaplašinātām teikumam ik pa sekundei un es ņehuja ņepoņel ne no viena no tiem, tākā kaukādu politiķi intervēt, cik maksā? let mī ekspein jū... Kad būs? let mī eksplein jū?... AAAAAAAAAAAA, šodien, pa vidu visam citam durdomam, viņš man tur migājas vēl, man, zini, jāelpo tūtiņā jau, deg viss, beigās neizturēju un izlogojos no skajpa, ko domā, tikko esmu visa statistikā un kalkulatorā, kolēģe atnes man trubu, uzmini, kas man zvana? mhm. Man, godīgsakot, gandrīz visi zobi izlūza no sakodiena, lai nesāktu bļaut klausulē. Uz atvadām viņš svētīja manu vakaru. Jā, paldies, man visi vakari svētīti, sevišķi tagat, ar tam kaislību puķēm, bet man to tā velna Muhtara visas trīs nervu šunas beigtas.

BĀH, ku kruta!