< Apakaļās | 6. Augusts 2011 | Uz priekšu vēl>

Bizbizmārītmājiņdeg

6. Augusts 2011 (11:37)

Vakar, tātad, es kaukādā naktī centos visko pierakstīt par cīņubiedrenes apviesošanu, betē, tie četri kausiņi jocīgā dzēriena mani vēl šodien spiež pie zemes, te arī atbilde uz to jautājumu par dambī iešanu ar pledu brīvdienās, kādu tādu dambi vēl, ka tev pulsē visā galvā. Vārdsakot tā, par vakardienu, štruntspa tām pasaulē garšīgākām kūpinātām vistām, ar ko man te visa klaviša, aiz tā, ka ēdu viņu, pūlēdamās  te kauko pierakstīt un pa pareiziem burtiem trāpīt, nu, uzrakstīt, par to komisko čamdīšanos gar atejas durvīm un jaunsastapto svešinieku, kas izrādījās nekāds ne svešinieks, betgan, kolēģis pirms kādiem sešiem gadiem vai, tikai pēc ilgas skatīšanās savilkām paralēles un pie trešā kausiņa es viņu jau gandrīz atminējos tiešām, un pēc ceturtā jau saņēmu sirsnīgu atvadu buču.

Betlūk, par to cīņubiedreni, tākā viņa bij paķērusi līdzi to savu kolēgu (kas vēlāk, tātad, izrādījās arī mans bijis), ta dikti abi divi vislaik vicināja rokas un cepās par darbiem, par spīti tam, bij ļoti incanti paklausīties, jo sāpes jau visiem līdzīgas, vane, hoķ no kuras līnijas tu nāc, visur jau plusmīnuss viensuntaspats bezporjadaks, nuja, bet tai īstā strēķī, kur varējām tā intimno parunāt abas, ta, lūk, kādi fakti sazīmējās. Kaukā tur, vārdspa vārdam  (nēnu, kādsnu vārdspavārdam, šitādu pigoru uzreiz šauj laukā, ja, kā galveno trumpi) un šī man paziņo, tātad, tādu faktu, ka viņai tagad divi kniebēji, tas ta vēl nebūtu nekas. BET! Abi ugunsdzēsēji!!! Es- mēma, galīgi satriekta pīšļos. uzreizām - kā, svaidu jau rokas pa gaisu un pluinu matus, tīri iekšēji, viscaurēm baltā skaudībā klāta. Essaku- kā, no vienas rotas vai dažādām? Tu biji ugunsdzēsēju ballē? Kur ņēmi? Jūnov,  riktīgs satraukums, viņtak ņēmusi un uztaustījusi kaukādu sūci šī cēlā un nepieejamā glābšanas dienesta kuģī, pakuru, tāvien rāpjas laukā stalti zēni ar acīm meklēdami, kur kādu apjukušu, ar spickām pārspēlējušos un apkvēpušu, vecenīti uz rokām iznest.Nu, pasaki, ir taisnība pasaulē, vai nav?! Bet! Beigās jau mēs no viņas izdabūjām, tas viens točna ir ugunsdzēsējs, krogā vai kur satikst (bõring!)betē, tas otrais ir jau sens viņai tāds brūgāns, pa kauko citu iepriekš strādājis, bet nesen vienkārši ņēmis un aizgājis ugunsdzēsībā. Es uzreiz, tākā, karlsons, svecīti no tortes nogāžot- ĀHA! Tātad tev ir tikai viens ugunsdzēsējs, otrs ir vienkārši tas pats vecais, tikai pārkvalificējies!  Nutā, traki mīlīgi bija, smējām, paldies jums, paldies mums!

Vienkārši norau jumtu un nav vairs

6. Augusts 2011 (18:49)

Bā! Zinko, tagad uz sitiena, grūti iedomāties vēl kādu filmu, kas vēl vairāk līdzinātos ļoti, ļoti jocīgam sapņam, īsi pirms kura vakariņās būtu iedzerti kādi 2.5 l tereško tējas un paēsta krietna porcija sēņu mērcītes. Bā! Ļoti patika, laikam, nē, nu ne tākā ļoti, bet tāka nepatika arī nevar teikt, nezinu kā, neesmu vēl sapratusi, ēdelīgais lutaušbērns- voobše!. Pati filma- tātad.

< Apakaļās | 6. Augusts 2011 | Uz priekšu vēl>