Atradu un man iepatikās. Vispār būtu ideāli, ja tā būtu. Jo meitenes ne vienmēr, kad iet, grib aiziet, ne vienmēr, kad raud, dara to tāpēc, ka puisim kas nav ritīgi, ne vienmēr, kad ir bēdīgas, grib saņemt nepatīkamu attieksmi no puišiem. Galu galā, mēs taču gribam, lai mūs apčubina, samīļo, un mēs meitenes tiešām esam sarežģītas būtnes 8)

Kad viņa iet prom dusmīga
-[seko viņai]

Kad viņa cieši uzlūko tavu muti
-[noskūpsti viņu]

Kad viņa grūž tevi vai sit tevi
-[turi un nelaid prom]

kad viņa nolād tevi
-[skūpsti viņu un stāsti, ka mīli]

Kad viņa ir klusa
-[pajautā, kas ir nepareizi]

Kad viņa tevi ignorē
-[piesaisti viņas uzmanību]

Kad viņa raujas prom
-[velc viņu atpakaļ]

Kad viņa parāda sevi no sliktās puses
-[stāsti, ka viņa ir skaista]

Kad redzi, ka viņa sāk raudāt
-[turi un neatstāj vienu pašu pasaulē]

Kad redzi viņu aizejam
-[pielavies un apskauj no mugurpuses]

Kad viņa ir nobijusies
-[pasargā viņu]

Kad viņa nolaiž savu galvu uz tava pleca
-[noliecies un noskūpsti viņu]

Kad viņa paņem tavu mīļāko cepuriiti
-[atļauj viņai to paturēt]

Kad viņa tevi ķircina
-[ķircini tu arī viņu un liec viņai smieties]

Kad viņa ilgu laiku neatbild
-[nomierini, ka viss ir Ok]

Kad viņa skatās uz tevi ar šaubām
-[paskaties pats uz sevi]

Kad viņa saka, ka patīc viņai
-[viņa īstenībā vēlas pateikt daudz vairāk nekā spēsi saprast...]

Kad viņa satver tavas rokas
-[turi tās un spēlējies ar viņas pirkstiem]

Ja viņa tev uzskrien virsū
-[dari viņai to pašu un liec smieties]

Kad viņa izstāsta tev noslēpumu
-[glabā to]

Kad viņa skatās tev acīs
-[nenolaid tās, kamēr to nedara viņa]

Kad viņa skumst pēc tevis
-[viņai sāp...]

Kad tu salauz viņas sirdi
-[sāpes nekad pa īstam nepāriet]

Kad viņa saka, ka viss ir beidzies
-[viņa vēl joprojām vēlas pie tevis...]

       Kādu laiku (pēc ierakstiem var redzēt cik ilgu) manā dzīvē bija tik aizņemts posms, aizņemts - es domāju labā nozīmē, ka nebija laika tādām muļķībām kā tekstu drukāšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Visjocīgākais ir tas, ka arī tagad ir aizņemts, bet tāpat kaut kas liekas mainījies :|
       Tas liek domāt man par cilvēkiem kā par tādiem. Es nerunāšu te par tiem, kas neskatās puķēm stikla vāzē, jo tās ir vienkārši noklatušas. Es runāšu par to, ka cilvēks reizēm uztver visu skaisto un sev dārgo pašsaprotami. Tik pašsaprotami, ka nespēj tam vairs veltīt nekādu uzmanību vai vismaz ne tik lielu. Kaut vai pilnīgs piemērs ar mūsu vecākiem. Mēs taču mīlam viņus! Bet vai mēs izrādām viņiem tik daudz uzmanības, cik viņi būtu pelnijuši? Vai mēs izturamies pret viņiem kā pret vieniem no savas dzīves lielākajiem dārgumiem (jo tādi viņi ir,lai kādi nu dotajā mirklī liktos!)? Mēs uztveram kā pašsaprotamu, ka viņi ir un ka viņi tur kaut ko kaut kā dara (reizēm nepareizi, mūsuprāt). Bet tikai to, cik viņi svarīgi, vairākums apzinas sarežģītos brīžos.
       Negribētos pēc vecāku pieminēšanas likt šo piemēru, bet.. Man ir trusis. Jauks, balts, pūkains trusis. Pirmajās nedēļās (apmēram 2 :D) baroju viņu katru dienu, devu no rītiem svaigu burkāniņu, iztīriju vissīkākos būru stūrīšus, svaigu ūdeni katru dienu lēju, utt. Neteikšu, ja ka trusis man mazāk svarīgs. Ar laiku taču izjūtam arvien lielāku pieķeršanos. Bet lieta tāda, ka tagad būris tiek iztīrīts labi ja divas reizes mēnesī, burkānus mamma iemet, ne es, būra tīrīšanā svarīgākais ir vienkārši izmest kakas, utt.
       Vispār jau es gribēju tikai pateikt, ka jo paiet ilgāks laiks, jo lielāka pieķeršanās - protams, ja jūtas ir patiesas. Bet kāpēc līdz ar lielāku pieķeršanos līdzi nāk nevērība un lietas pieņemšana kā pašsaprotama, parasta? Kāpēc mēs, cilvēki, jo vairāk mīlam, jo mazāk vērības veltam mīlamajām lietām? Hmm.  Laikam jau tas vienkārši tā dabā iekārtots. Un man ir prieks par katru, kas tāds nav. Tortes gabals viņam =)
 

Man ir māāāzas, skumjas kucēna acis... dziedāja mazais skumjais kucēns! :)

A man toties ir drausmīgi gari un spilgti tumši rozā nagi. Manikīru atvaļinājumi piekāš.

Bet man tiešām ir mazas un skumjas kucēna acis...arī tāpēc, ka gribu mazu kucēnu. :) Ja ne kucēnu, tad trusēnu. Ja ne trusēnu, tad kaķēnu. Kaut ko visnotaļ mīļu. Ko samīļot. :) Mammmu? Kāds? :D

Atgriežoties pie nagu tēmas..nē, es vēl nebiju gatava rakstīt :(

Diena jūrā...aha,aha...ir debīla...aha,aha...ja neapciemo pāļu brālis...aha,aha....! :D

Nē, neesmu tagad. Pirmītās varbūt. Nedaudz. :D (Protams, protams) Esmu vienkārši piekususi. Un kā mērkaķēns. *ķiķina* (ko es parasti necenšos darīt) Plaukstas ir citādākā krāsā nekā pārējais rumpis.

Šodienas ienākumi: dzin-dzin1x, ķiršu buča1x, vēl kkas0x :D

Un vispār jautri. Gājām ik pēc pus stundas visu atdot. :D

Murgs. Vairāk nerakstu. :|

Nākamie matēmātiskie vidusskolnieki iekaro Rīgu...
(tas saucas!)
...un nokavē autobusu :D
Pēdējo. Par minūti vai pusi. :D

Bāc, kaut ko tik smieklīgi kādu brīdi neesmu piedzīvojusi! Tik forši ir skriet...un nepaspēt.

Toties man ir zilizaļas bikses. Svārki arī. :) Jauki. Kā man patīk zilizaļā un rozā tandēms :) Un man jau sāk likties, ka esmu galīgs pinkijs. Neko nevaru tur padarīt.

Pirāti arī beidzot nodarīti. Galīgi savādi. Skumīgi. Man acīs bija asaras :) Pēc pāris satikšnās reizēm viņai viss būs noslīdējis, un pēc augstākais piecām tas, ko viņš gribēs, vairs nebūs īpaši iespējams, bet ja arī būs, tad ar sūdīgu kvalitāti. :) Bet kā ir iespējams paiet zem ūdens un iznākt ārā vēl smukākam?? :D Dievīgi smukākam? :D Džeks Sperrovs gan mani šamējā pievīla. Nebija tas. :( Shame viņam.

Gribu uzvilkt peldkostīmu. Dodiet sauli! :))))

Bāc, man besī, ka cilvēki, kuri paši nav ideāli, kaut ko pļekst pa citiem. Nafig ta sēdēt un runāt? Aiziet un sarausta lai savas bikses uz augšu, tā teikt.

Man besī, ka mēs mākam runāt un aprunāt, palaist "pīlītes" nepilnas minūtes laikā. Kā tās ceļo... Tu tik vēl neesi pat sācis domāt par to, ko esi ticis nosodīts, kad jau citi to zin! Pat tu nē!

Man derdzas, ka citiem vienalga! Bet tas jau ir saprotams. Neviens nav kļuvis laimīgs, domājot par citiem, bet sevi nē... vai varbūt nē! Man tik riebjas, ka vienalga nav līdz brīdim, kad cilvēki nedabū savu labumu...

...visbeidzot, es pati sāku sev riebties. Es sāku sevi ienīst par to, ka citi manī saskata kaut ko ņemamu [lasīt - skaistu?]! Nē, drīzāk tiešām ņemamu! Man riebjas būt paņemtai un aizmestai. Tad es neesmu tāda...un nonākam atkal pie tā, ka tāpēc esam nesvarīgi citu acīs.

Un vēl pēdējais... es vairs nekad, nekad, nekad! :)

O! Šito man vienmēr gribējies pamēģināt XD Kas uz mana desktopa? :D skumjīgjais ēzelītis :(
Labi, es esmu debīla. :/



Manas cerības vakar nepiepildījās. :( Es gribēju pārspēt agrāko rekordu 5lapu ceriņu ēšanā. Nesanāca.

SARUNAS AR PAŠAS GALVU...

"Zālēdājiem ilgu mūžu!"
"Nē, zālēdāji mirst kaulaini ar anoreksiju."

"Āā, kaimiņpuika ārā pliks. Kā paaudzies."
"Nēēa, tomēr ne. Tas ir kaimiņš."

"Ak jel, kāda es esmu idiote."
"Mhm."
"?"
"Vienkārši nevaru nepiekrist."

"Ir lietas, kas nekad nenotiks."
"Nekad nesaki nekad..."
"Un tomēr... gribās dziedāt kādu dziesmu...so long, so...blā,blā. Jājiet žūpot.""</span>

"Esmu atmetusi ar roku."
[Te vienotā tekstā vienojās gan mana roka, gan galva. *pakaļa saka, ka piebalso*]

Nemaz nezināju, ka vēl ir tādi slepenie pielūdzēji draugos, līdz neuzrādījās, ka man tāds ir. Un visam par lielāku prikolu - abpusējs!!! Es biju uz pekām šito izlasot. Nekādi nevaru saprast, kā tas gadījās. Bet tad izdomāju...
Vienreiz, kad tas viss bija jaunums, izdomāju pamēģināt, vai tiešām jāmaksā 35.sant. lai varētu atteikties no pielūdzēja. Tad nu paņēmu vienu kaut kādu no draugu draugiem cilvēku un uztaisījos pa slepeno pielūdzēju viņam. Nemaz nezināju, ka tas ir tas cilvēks, bet acīmredzot, jo vairs tas tur nestāv...nu un tad seko labākā daļa. Tā sanāca, ka bišk to cilvēku tagad zinu un viņš nu ir manos draugos. Nu, un viņš laikam arī uzklikšķināja kā slepenais pielūdzējs man. Kur tad tā var būt? :S Fē...

:D

Teksts, kurš klīst draugos. Par abortu. Tirpas pārskrēja. Vienīgi tie datumi gan ir galīgi garām, neviens 6ajā mēnesī abortu vairs nevar iztaisīt, un pirmajā mēnesī nav 20 cm garš auglis, drīzāk 2cm, neatceros, tieši tač pirms pāris mēnešiem filmiņu anatomijā skatījāmies. Bet tāpat teksts piedod :)

~~~

Pirmais mēnesis.

Mamma, esmu tikai divdesmit centimetru augumā, bet man jau ir visi orgāni. Es mīlu tavu balsi. Katru reizi, kad es to dzirdu, es māju ar rociņām un kājiņām. Tavas sirds puksti - ir mana mīļākā šūpuļdziesma.

Otrais mēnesis.

Mammu, šodien es iemācījos sūkāt savu lielo pirkstiņu. Ja tu mani redzētu, tu jau varētu nosaukt mani par mazuli. Taču es vēl neesmu tik liela, lai varētu iztikt bez tavas mājiņas. Te ir tik silti un omulīgi.

Trešais mēnesis.

Mammīt, uzmini kas es esmu! Esmu meitene! Ceru, ka tas tevi iepriecina. Es gribu, lai tu vienmēr būtu laimīga. Man nepatīk, kad tu raudi, tu esi tik skumja. Tad es arī skumstu un raudu kopā ar tevi, lai gan tu mani nedzirdi.

Ceturtais mēnesis.

Mamma, man sāka augt mati. Tie ir ļoti īsi un plāni, taču tie vēl izaugs. Es daudz kustos. Es jau protu grozīt galvu, kustināt ar pirkstiņiem un stiept savas rociņas un kājiņas. Man vareni sanāk.

Piektais mēnesis.

Tu atkal gāji pie ārsta. Mammu, viņš tev melo, kad saka, ka es neesmu bērns. Es esmu bērns, tavs bērns. Es domāju un jūtu. Mamma, kas ir aborts?

Sestais mēnesis.

Es atkal dzirdu tā ārsta balsi. Viņš man nepatīk, viņš liekas auksts un bezirdīgs. Kaut kas ielaužas manā mājiņā! Ārsts to nosauca par adatu. Māmiņ, kas tas ir? Kā dzeļ! Pasaki, lai viņš to pārtrauc! Es nevaru noslēpties no tā! Mamma! Palīdzi man!!!

Septītais mēnesis.

Mammu, man viss kārtībā. Esmu debesīs. Dievs pastāstīja man par abortu. Kāpēc tu atteicies no manis, mamma?

Katrs aborts ir vēl viena apstādināta sirds. Vēl viens acu pāris, kas nekad neredzēs. Vēl divas rokas, kas nekad nevarēs pieskarties. Vēl divas kājas, kas nekad nevarēs skraidīt. Vēl viena mute, kas nekad neko nepateiks.
Lūdzu, lai kas tu arī būtu, ja esi to izlasījis, ievieto šo rakstu savā dienasgrāmatā!
Paldies!

Es sevi varu iedomāties par aitu. Par reāli īstu aitu.

Ak, jel, kā mani tracina vecās tantes. Nu tās, kas runā viena ar otru :D

Un man patīk būt vienai no viņām... :D

Vislabākais jautājums:
Ko jokojoties nedrīkst kliegt atrodoties ūdenī? :D
Atbilde:
"Palīgā, slīkstu!" :DDD

Tas bija vislabākais.
Nezinu, vai ieskaitīs par basketbola spēles ilgumu. Uzrakstīju 40 minūtes, kaut gan laikam vajadzēja vai nu 10x4 vai tikai 10. >< 

Šonedēļas horoskopi ir tik garlaicīgi. Kaut kas par finansēm, turklāt nekas iepriecinošs...tiem, kas tos raksta, vajadzētu kaut nedaudz izcelties ar fantāziju. Nez tāpat, kurš viņus izdomā. Moš vienkārši kāds sēž pie datora un cūkojās. Vienmēr esmu gribējusi izgudrot horoskopus. Lai nu kā, šonedēļ nevienam nebija veicies...

atklāju, ka man ir mainījusies horoskopu lasīšanas kārtība. vispirms, protams, manējais, pēc tam citiem. izmaiņas, izmaiņas :|

o Pirmo reizi pa ilgiem laikiem man bija kārtīgas, ilgas vakariņas. Lai gan...greifrūts, bezgaršas jogurts un ķīniešu tēja. Bet tik laba sajūta. Ļoti labas sajūtas "Feel free", tā teikt. Knakstināju to visu 15 minūtes. Sāku gan domāt, ka tas priekš greifrūta ir par ātru :D Nu labi, beigšu runāt par ēdienu te, aiziešu palasīties diskusijas draugiem.lv ED domubiedru grupā.

o Biju pie friziera. Beidzot atkal bardaks, tā saucamie mani mati uz galvas, ir sakopts. Un kārtējo reizi izcēlos ar tizlību, pārprasīdama jau kuro reizi, kad man ir manikīrs. Starp citu, ceturdien. Nespēju sagaidīt. Wīī. Krītu gar zemi. Šajā ziņā manī ir daudz emociju. (Tik daudz, ka pateicu bez emocijikonām. izklausās vienaldzīgi?)

o Šodien latviešu valodā bija jāattarkšķ (pamēģini uzrakstīt) savas runas. Ar Līgu bijām pirmās. Es tā labi norunāju, vismaz ņemot vērā, ka iepriekšējā vakarā no angļu valodas pārcūkāju. "It`s my calling" izklausās labāk par "tas ir mans aicinājums"! Un bože, cik man daudz laika vajadzēja, lai izdomātu, ko esmu ar to calling latviski domājusi. :D Ņēmu talkā veco, nelabo TVP. Dumiķe es. Arnim runā bija kaut kas par to, ka visi cilvēki uztraukušies par to, ka neviens nemīl Latviju vai kaut kā tā. Vai es izskatījos uztraukusies? Vai izskatījos? (patiesībā jau es pabeidzu tajā laikā savai kleitai puķītes piešūt - dabūju 10^^.)

o Runājot par kleitiņu...perversa kleitiņa, perversa. :D Kā pieliecos, tā viss, ko normāli cilvēki slēpj, ir redzams :D Un augša arī ir uz puskrišanas robežas. Bet vasarā jau var atļauties. Un skolotāja vispār teica, ka es jau varot atļauties. Nu jā, vienīgi nedrīkstēs ne pieliekties (skats labs ;D) ne notupties (vēl labāks :D) ...un tad es te tā domāju, kāda jēga no tās kleitiņas,ja es tikpat labi plika varētu walkingot pa ielām? :D

o Fjū, gari. Bet šodien bija tik lietains un sūdains no rīta, ka es pat necerēju vakarā uz savu "wild run". Bet būs ^^

Cik jauki ir skriet un vienkārši teikt "ienīstu, ienīstu, ienīstu!" Beidzot man kāds ir iesitis pa galvu...es ceru. Es ceru, ka tas, kas man sitiena rezultātā ir pielecis, pēc laika neizgaisīs no atmiņas. Ja es dzīvotu dziļos laukos un apkārt nebūtu neviena cilvēka, tad vienīgais vārds, ko es gribētu izkliegt, būtu "ienīstu"...

Gribu kalpot tikai sev. Es nevēlos kalpot citiem. Es nevēlos būt pakļauta nevienam un nekam. Es vēlos, lai nekas mani neietekmētu. Es vēlos būt brīva. Brīva kā tauriņš, kas lido vienatnē. Es varētu domāt tikai par saulaino laiku, pienenēm un saviem spārniem. Ne par ko citu, jo es būtu tapusi brīva... Diemžēl tauriņus bieži saķer. Nolādētie tīkli!

Šodien nekam nav jēgas. Nekam. Manis pēc Latvijai var palikt tas pats prezidents uz visu atlikušo sapuvušo mūžu, manis pēc inflācija var būt kaut vai 43%, jo galu galā, mēs tikai mākam sūkstīties, cik tā ir liela, manis pēc Lembergs lai tiek ārā no cietuma un darās ko vajag, cilvēkam sava vieta, manis pēc Krievijā 10 cilvēki dzīvi sadeguši...tam tāpat nav jēgas. No zemes cēlušies, par zemi paliksim. Jeb putām, ja man tiešām būs tā laime par nāriņu kļūt.

Ienīstu.

oŠodien pat medus man ir rūgts.
Kāpēc mēs, cilvēciskie radījumi, domājam un pārdomājam lietas, par kurām nav vērts prātot?

oVai cilvēkiem nevajadzētu saprast, ka pienācis laiks beigt man sūtīt dr.lv tādas vēstules kā "čau, kā iet", "cik tu smukiņa" vai "you are so wonderful"? It sevišķi tās angliskās, ko sūta kaut kāda paskata ārzemnieki vai viltus profilu īpašnieki. Es taču sekoju līdzi aktualitātēm par pedofīliem! Protams, nav jau tā, ka tikai sūta tādi, bet ja grib atstāt labu iespaidu, tad "čau, kā iet?" nav pats labākais variants. Ņemot vērā, ka 98% gadījumu atbilde ir "labi" un nepazīstamiem cilvēkiem man nav arī nežēlīgi lielas intereses prasīt "un kā tev?"

oDivu dienu laikā esmu saminusi divus gliemežus, 0 nospiestu kukaiņu un tikpat podā ielaistu mušu. Joprojām žēl to gliemezīšu, kas ar skaļu KRAKŠ sašķīda :D Bet ir baigi grūti ātri bīdīties, nesaspiežot viņus. Dārziņos uz celiņiem daudz tādu. Es tik te tā par vienu domāju...kāpēc viņi trīs kopā salīmējušies? Tjip, grupņiks, ja? :D

oEs nespēju beigt klausīties ViB("mīla lielā pilsētā") un "neglītā pīlēna" dziesmas. Viņas ir tik skaistas. :) Zinu, ka drīz apniks, bet tomēr. Kaut kā sāk jau tās angļu un spāņu apnikt. Krievu vislabākās, jo es nesaprotu galīgi neko, tā kā varu izbaudīt mūziku. Savādāk man jādomā par vārdiem. Žēl, ka "liebe ist" es arī gandrīz visu saprotu. :|

oAi, fuj, es jau vispār sāku iet uz majonēzes pusi. Man ir aizdoma, ka es te pārāk laba pēdējā laikā sāku palikt. Es gan zinu, ka tas ir pareizi, ka es gandrīz nekad nesaku "man nepatīk", jo aizstāju to ar "man ne pārāk patīk" vai kaut ko tmldz., bet man taču jāiemācās pateikt "Man nepatīk!" vai "tu man nepatīc!" (reizēm gan vispirms jāiemācās pateikt arī pretējais, kas parasti ir grūtāk :) ) Tik žēl tā teikt, jo tādās reizēs mūs iekļauj negatīvais lauks, bet šitais mans slakanums jau man sāk piedot. Es taču kādreiz biju tik forši riebīga :( Vai man atkal jāiemacās no jauna piecirst ar kāju? Kā tad, kad biju pavisam knauķe. :D Lai gan...daudzās lietās vēl joprojām nekas nav mainījies, un man ir viena tāda izdoma, ka nemainīsies ar.

Bāc, Pamela Andersone pateikusi, ka gribētu redzēt Skārletu Johansoni kā "Hefa pēdējo meiteni"! Kas viņa galvu saspiedusi? Viņš taču netaisās drīzumā mirt. Nevajadzētu! Es taču vēl gribu paspēt būt par Hefa meiteni, bet dažus gadus vēl jāpaaugas. :D

Jaunā "Playboy" gada meitene ir tikai 1,60 gara. Bet es tik tā domāju, vai tiešām viņiem visas ir blondīnes bijušas? Es kaut kā negribētu pie blondajiem atgriezties :/

♥

Dāvids atzinās Lizai mīlestībā. Wīīī. :)
Tas bija tik mīļi! Turklāt vāciski tas ne mazākajā mērā nelikās tā sekli kā reizēm mēdz būtu citās filmās. Tikai viņa pēc tam nobijās un aizgāja. Pēcāk rādija baigi mīļo klipiņu par viņiem un citiem varoņiem. Un vēl tā dziesma. Pilnīgi neticās, ka šodien man bija tāda veiksme to noskatīties. :D
 
Nespēju noturēties un paskatījos uz priekšu. Arī beigas. Man radās iespaids, ka seriāls uz beigām palieg pasmags. Toties joprojām ļoti mīļš un pasakains. Man neizsakāmi žēl būs Dāvida. To es jau tagad zinu. Vienīgi neizdevās noskaidrot, ar kuru Liza pārgulēs. Ar Roko viņa tur kaut ko mēģināja, tālāk nebija, bet nu tas, ko tur rādija, izskatījās ļoti...nu tā taču ir Liza, jebkurš varētu iedomāties. :D Ļoti romantiska bija beigu reklāma, kur Lizas tēvs pieved viņu pie altāra ar plīvuru pāri sejai, bet pēc tam fonā uzdod jautājumu Kuru Liza izvēlēsies? Un kāds velk viņai pirksā gredzenu, bet vēl neredz kurš. Nu labi, pēc tam es noskatījos arī visas beigas, un zinu, kurš. Nez gan kurš? :)

Viena, no ainām, ko arī noskatījos, bija tāda, kur Dāvids(velnišķīgi izskatīgs) atjāj uz balta zirga un uzvelk viņai skaistu kurpīti. Dzīvē tā nenotiek :)

♥

Veci ieradumi nezūd...
jeb
Tas ir tāds kā apburtais loks, no kura nevar tikt ārā.


Kā man patīk "Pīlēna" sākumdziesma ^_^