Cik jauki ir skriet un vienkārši teikt "ienīstu, ienīstu, ienīstu!" Beidzot man kāds ir iesitis pa galvu...es ceru. Es ceru, ka tas, kas man sitiena rezultātā ir pielecis, pēc laika neizgaisīs no atmiņas. Ja es dzīvotu dziļos laukos un apkārt nebūtu neviena cilvēka, tad vienīgais vārds, ko es gribētu izkliegt, būtu "ienīstu"...

Gribu kalpot tikai sev. Es nevēlos kalpot citiem. Es nevēlos būt pakļauta nevienam un nekam. Es vēlos, lai nekas mani neietekmētu. Es vēlos būt brīva. Brīva kā tauriņš, kas lido vienatnē. Es varētu domāt tikai par saulaino laiku, pienenēm un saviem spārniem. Ne par ko citu, jo es būtu tapusi brīva... Diemžēl tauriņus bieži saķer. Nolādētie tīkli!

Šodien nekam nav jēgas. Nekam. Manis pēc Latvijai var palikt tas pats prezidents uz visu atlikušo sapuvušo mūžu, manis pēc inflācija var būt kaut vai 43%, jo galu galā, mēs tikai mākam sūkstīties, cik tā ir liela, manis pēc Lembergs lai tiek ārā no cietuma un darās ko vajag, cilvēkam sava vieta, manis pēc Krievijā 10 cilvēki dzīvi sadeguši...tam tāpat nav jēgas. No zemes cēlušies, par zemi paliksim. Jeb putām, ja man tiešām būs tā laime par nāriņu kļūt.

Ienīstu.