Ja liktenis/dzīve tagad man atspēlējas, tad uzskatiet to par 1:1.

Un viņš vienkārši brutāli man iespļāva dvēselē.

Brīžiem es apbrīnoju savu naivumu, kaut patiesībā nemaz neesmu naiva.
Viss.

Tas, ka laiks skrien nenormāli ātri, nav nekas jauns.
Jau divus mēnešus esmu citā darba vietā. Un es nevaru pateikt, ka te ir labāk, mierīgāk gan. Bet ne jau man, kā vienmēr.

Mana mīlas dzīve vispār sucks, big time. Jau vienu brīdi domāju, ka kārtējo reizi esmu nonākusi nekur, bet jāsaka paldies Dievam par vīrieti, kurš ir ienācis manā dzīvē! Un es no visas sirds ceru, ka šoreiz scenārijs būs savādāks un viņš ir uz palikšanu. Es ļoti ceru. Es esmu viņu pelnījusi, vai ne?

Es ik pa laikam atkārtojos, ka šis ir mans gads utt.
Rudens strauji tuvojas, un tas mani biedē.
Un es pārceļos uz Rīgu, finally!!!! Es ticu, ka mums tas izdosies, vismaz uz gadu.

Bļin, nu taču dod vismaz kkādu ziņu!

I'm off.

Maybe I'm a girl and maybe I'm a lonely girl
Who's in the middle of something
That she doesn't really understand...

Ir baaaigi traki.
Es to izdarīju. Es izbeidzu punktu Nr.1, īstenībā diezgan skarbi. Un stulbākais ir tas, ka punkts Nr.2... es pat nevaru pabeigt teikumu, jo nav jau arī punkta Nr.2! Jā, tieši tik vienkārši. Izrādās, tā suga tā darīs vienmēr. "Gribētu, lai ir klikšķis, nekas nenotiek."
Nē, nopietni?
Es jau nemaz neteikšu, kurš pie visa ir vainīgs, kurš pirmais uzsāka šo visu pasākumu lieutt.
Es nelūgšos, jo es nelūdzos.

Un vēl. Es izbeidzu vēl kko. Tas bija kas ļoti stabils. Bet es eju uz priekšu. Un stagnācija laikam nav domāta man.
Šis vispār ir mans gads, un es baigi pie tā turos. Tiešām, pagājuši tikai pirmie četri gada mēneši, bet manā dzīvītē jau tik daudz lielu lietu notikušas.

Lai mums visiem veicas!

Tas būs ātri.
1. Kā var uzdot jautājumu - "Es tev vismaz patīku?"? Tas ir debils jautājums. Uz to pat tā nevar vienkārši atbildēt. Attiecības nav patikšana, tur vai nu ir, vai nav. Un ne jau par patikšanu ir runa. Runa ir par attieksmi, par dzīvesveidu. Un es laikam negribu to, ko pēdējo pusgadu paciešu. Godīgi sakot, negribēju jau pašā sākumā, bet kaut kā, man pašai nepretojoties, uzsāku.
2. Jā, un tad sākās problēmas, jo, ja nebūtu punkts Nr.2, ar punktu Nr.1 viss būtu ok. Cik nu ok, bet es noteikti kādu laiku to turpinātu. Bet tagad ir baigā dilemma. Un es arī zinu, ka punkts Nr.2 man ir tuvāks. Varbūt emocionāli vēl ne tik ļoti, bet gan jau ar laiku. Man tie Mazuļa Ponija izgājieni ir apnikuši.
3. Un tad seko punkts Nr.3, kurā es secinu, ka visu laiku dzīvojot tādā nelielā stresiņā beigās būs čiks. Respektīvi, es uzraušos. Un tad būs baigi stulbi. Bet es nevaru tā brutāli pateikt punktam Nr.1 - čau! Laikam jau iekšēji es uz to pamazām eju. Ak, es, maita, bet ko lai dara? Kāpēc man būtu jāmoka sevi un citi? Nooup. Būs labi.

Nemaz tik ātri nesanāca.

P.S. Iespējams, ka man bija nepieciešams punkts Nr.2, lai es beidzot pamostos.

Laimīgu Jauno Čūskas gadu!:))
Japp, manējais! Un es patiešām centīšos, lai tas būtu labs gads!
Biju uz MUSE un tas bija kaut kas! Nu tā, ka ritīgi. Nožēloju, ka nokavēju stāvvietas iegādāšanos, bet nu labi.
Sanāca arī aizbraukt ciemos uz Līgatni. Nebija ne vainas. Paspējām gan Ziemassvētkus nosvinēt, gan Jauno gadu sagaidīt (šitas gan bija massive drinking party aka Jāņa vīns vienmēr paveic savu darbiņu).
Arī nedaudz kultūras pabaudīts - Harlem Gospel Choir un tradicionālie Keksi 2.janvārī.
Bet vakar - jopcik! :D Ikgadējā ziemas darba balle :D O, jā! Pirmkārt, mūsu komanda dabūja 1.vietu uzdevumu kopvērtējumā. Otrkārt, es ieguvu titulu Miss Apķērība :D Treškārt, man bija ļoooti slutty kleita :D
Kārtējais rezumē - interesanti pavadīts laiks.

Kur nu bez P.S. Šorīt mani pārņēma dīvainas sajūtas, piemēram, what the hell I'm doing here?? Un kas tas par Mazuli Poniju man blakus? Es gribu īstu vīrieti. Man vajag īstu vīrieti, ne bērnudārzu, aiz kura man jāvāc un jāsaka viss priekšā. Viss. Bye.

Apsveicu ar novembri! Ir atgriezies rudens, kas pa lielam mani priecē.
Top novembra pasākumi jeb īsais variants:
- Mrs REE bija dzimšanas diena, palutināju viņu un aizvedu svētku vakariņās uz Gan Bei. Pati gan sajūsmā nebiju, jo neesamu nekāda suši fane, bet ēst varēja. Man gan ir uztapusi arī īstā dāvana, ko gan laikam pietaupīšu līdz Z-svētkiem. Vai arī ne, tad jau redzēs.
- Manam Bosam bija dzimene :D Mans pirmais dzerstiņš jaunajā lokācijā. Bija spēcīgi. Tik spēcīgi, ka man vēl divas dienas bija pohas :D Nopietni!
- Mums beidzot izdevās satikties! Es biju Cēsīs, kur svinējām Mārtiņdienu! Gailis un zoss nebija, bet žāvēta vistiņa gan! :) Tik sen nebiju satikusi L., tiešām prieks! :) Pasākums bija vairāk kā interesants, piemēram, pufā lēkšana vai spēle "Konkurss, konkurss, konkurss" :D:D
- Es biju uz GARBAGE!!!! Un tas bija awesome!!! :) Tiešām ļooti labs koncis! Nenožēloju ne mirkli!
- Un kā tad bez mūsu vecās, labās AB team atkalredzēšanās!!! Kaut arī daudzi nebija, pasākums ar hokeju priekšgalā noteikti bija izdevies! :) Drusku gan čaļi nosēņoja, bet nu ok, gan jau vēl paspēsim, es ceru! :) Looking forward!
- Noskatījos Skyfall uz lielā ekrāna, nu tā, nekas īpašs, parasta spriedzes filma.
- Tomēr sanāca izvilkt manus draudziņus no mājas un aizbraukt paskatīties svētku salūtu un Staro Rīga. Tas nekas, ka no salūta mēs redzējām kreisās puses bumbas kreiso malu un kādus 4 objektus no 80 :D:D
- Un vēl... Rīt ar peļu māsu ejam uz Pūt, vējiņi, kas ir Liepājas teātra iestudējums ar viesizrādi Dailes teātrī. Man jau teātris patīk, tu zini.

Es iegādājos biļeti uz MUSE. Japp, happy. Tas nekas, ka sēdvietas. Sēdēsim ar Madzhu kā kūkas 2.stāvā :D
Kā mums iet? Jā, nu jau laikam varu teikt, ka esam pāris. Kaut arī jau "draudzējamies" apmēram trīs mēnešus, tikai pirms pāris dienām mani nošokēja jautājums "Būsi mana meitene?", ko papildināja sarkanas rozes. Man gan uzreiz radās pretjautājums - kas tad bija līdz šim?
Labi, dzīvosim - redzēsim! :)
Take care! ;)

Kad pēdējo reizi rakstīju, biju sava jaunā izaicinājuma priekšvakarā. Nu jau ir pagājis pusotrs mēnesis. Kas pa šo laiku noticis?
Ārā ir gandrīz ziema, ko gan vēl galīgi negribas.
Jaunā darba lokācija ar visu no tā izrietošo ir pieņemama, brīžiem kaitinoša un nervus kutinoša, bet visnotaļ labākais, ko šobrīd varu vēlēties. Nedrīkstu sprēgāt, apzinos to, kaut gan dažreiz jau sanāk pacelt degunu augstāk.
Ar P. esam iegājuši jau pavisam, pavisam citā fāzē. Lai cik ilgi es arī nezināju un negribēju to atzīt, bet jā, mēs esam kļuvuši par pāri. Es negribu neko salīdzināt, bet ir savādāk, iespējams, labāk.
Pēdējais mēnesis ir bijis diezgan wild, nav bijusi tāda nedēļas nogale, kad nebūtu kāds pasākums, bet man tas patīk. Vismaz ir, ko gaidīt.
Īsumā - viena korporanta dzimšanas diena, A. dzimšanas diena, pāris teātra izrādes, L. dzimšanas diena (OMG), dāmu vakars utt.
Beidzot apmeklēju Kalnciema kvartāla tirdziņu, that was so nice! :)
Šonedēļ Mrs REE dzimšanas diena, nākamnedēļ it kā ieplānots beidzot satikties ar L. un aizbraukt uz Cēsīm. Un arī uz Garbage es iešu :)
Pagaidām ir ok, es nesūdzos.
Ja paturpina tēmu par P., jā, ir lietas, kas kaitina, bet tā jau ir vienmēr. Un ar savu naudu es daru, ko gribu. Un, ja man vajag taxi, tad vajag. Bet, lai nu paliek... Un viņa vietā es tajā ūķī neieguldītu ne santīmu, bet arī tas, lai paliek viņa ziņā.
Domāju labas domas.
Pēc pāris dienām jau novembris. Kaut kā pārāk ātri.
Āaa, pagājušajā nedēļā izvērtās neliela sarakste ar manu mīļo G., bija jauki. Tagad tikai man jāsaorganizē kāds kopīgs pasākums, tikai ar tiem laikiem un vietām pašvaki. Vienojāmies, ka iesim uz hokeju, pēc tam varētu kaut kur pasēdēt... Will see. Ļoti gaidu mūsu visu atkalredzēšanos.
Show must go on! Turamies!

Dažbrīd man liekas, ka mana dzīve ir viens traks meksikāņu seriāls. Nē, nopietni.
Es biju operā. Līdz tai un pēc tās man bija laika kavēklis, ko sauc par P. Es zinu, ka izmantot viņu ir ļauni, bet es jau neizmantoju tādā nozīmē, es tikai palūdzu viņu man pakavēt laiku. Nu labi, es nelūdzu.
Tad nu mums bija sarunāta tā lielā tikšanās 5dien, bet man 4dien sanāca padzert darbā, jo mainu lokāciju utt. 5dien bija attiecīgas sekas 4dienas blēņām. Uzskaitīju iemeslus, kādēļ netieku 5dien vakarā, uz ko saņēmu diezgan brutālu atbildi, kas pārvērtās tādā visnotaļ dīvainā sarakstē.
Tagad es nezinu, kas ar mums ir. Īstenībā nav jau nekādu "mēs". Nekad arī nav bijis.
Es arī nezinu, vai gribu ar viņu kaut ko.
Un vispār... kādreiz pārmaiņas pēc viņš arī varētu man uzsaukt. Es saprotu, ka mēs dzīvojam 21.gs. un ir tikai normāli, ka džekam nav vienmēr jāmaksā, bet nu tomēr. You know what I mean.
Vienu reizi uzmest, nu tiešām! Un par to saceļ tāāādu brēku! Bērnudārzs! Es brīžiem viņu nesaprotu. Ok, es jau arī neesmu nekāda ideālā, kur nu. Ar mani ir grūti, bet es vismaz esmu pacietīga. Un, ja nesanāk kaut kas vienreiz, tad mēģinu vēl. Nu, sviests.
Labi, rīt būs jauna diena, jauna nedēļa, jauna vieta, jauni kolēģi, jaunas sajūtas, jauni pienākumi...
Jācīnās! Un es jau nu cīnīšos!