Šorīt no rīta mamma piezvanīja septiņos no rīta. Sabijos, jo viņa parasti tādā laikā man nezvana. Izrādījās, ka brālis vēl neesot atbraucis, lai gan teicis, ka būšot mājās vakarā. Beigās viss labi un tā.
Bet vispār aizdomājos, ka man ļoti reti kāds zvana. Es jau arī reti kādam zvanu. Kaut kāda baigā vienpate esmu kļuvusi. Piemēram, ar jaunāko brāli vispār pēdējā komunikācija bija pirms mēneša, kad viņš "Bilžu" koncertā uzstājās. Un arī tik vien kā aizsūtīju viņam nofočētās bildes un pateicu, ka uzstāšanās bija ok. Pirms tam apsveicu dzimšanas dienā - oktobra beigās. Pirms tam - neatceros, kad. Man ar jaunāko brāli ir kļuvušas ļoti vēsas attiecības. Gandrīz kā svešiniekiem. Bet - ja tā padomā, tad vienīgā lielā atšķirība ir tā, ka tagad es vairs nemēģinu ar viņu pirmā uzsākt komunikāciju, kā es to darīju agrāk - tas arī viss.
Bet es sapratu arī, kāpēc mani tik ļoti tracina tas, ka mani brāļi laicīgi nedara lietas. Jo es esmu tāda pati. Man pirms vairāk kā trim gadiem beidzās vadītāja apliecības derīguma termiņš. Es noskaidroju, ka to var samainīt jebkurā laikā un - tā kā man mašīnas nav un CSDD Rīgā ir galīgi ne pa ceļam, tad visu laiku to atliku. Turklāt es gribēju sev aiziet kārtīgi pārbaudīt redzi un pasūtināt jaunas brilles, lai nebūtu sajūta, ka es uz ceļa kaut ko īsti neredzu. Tā nu šogad rudenī biju laukos pie acu ārstes, pasūtīju jaunas brilles un gribēju pie reizes nomainīt arī vadītāja apliecību, bet izrādījās, ka tur esot jābrauc uz kaimiņu pilsētu, jo mūsējā apliecības nedod.
Bet nupat MK ir izdevis jaunus noteikumus saskaņā ar kuriem - ja vadītāja apliecība ir beigusies vairāk kā pirms trim gadiem, tad ir no jauna jāliek teorijas un braukšanas eksāmens. Bet - lai tiktu pie tiem eksāmeniem, atkal ir jāiet autoskolā un visa apmācība (un jātērē tam laiks un nauda). Turklāt tos noteikumus pieņēma ļoti forši - vienā dienā pieņēma, pēc divām dienām tie stājās spēkā.