Рот закройте, извините! (no pasažieru sarunas sabiedriskajā transportā)

Stipro nervu mēnesis. (akcija vārdā nonosauktā aptieku tīklā)

Ilgstoši dzīvoju ar pārliecību, ka tas cibas stiliņš, kad teikumu iesāk latviski, bet pabeidz angliski vai otrādi, ir tā paša iemesla dēļ, kāpēc afgāņu puisēnam bēgļu geto katrs otrais vārds bijā bļaģ un nahuj. Taču izrādās, ka nē. Tā esot smalka māksla, ko apgūst tādās vietās kā, piemēram, "Creative Writing Nometne". Vai tu jau pieteicies?

Pirms gada, ja atmiņa neviļ, Rīgas satiksme mūs izklaidēja ar multenēm. Tādām nedaudz patizlām, jau simtiem reižu redzētām, apnikušām līdz nāvei. Un neviens nespēja pat iedomāties, ka varētu būt citādāk. Daudz ļaunāk. Lūk, braucu novakarē mājup, vēders kurkst, bet ekrānā ko mums rāda? Nē, ne multeni. Rāda, kā pagatavot garneles ar vis kaut ko. Nemēģināšu uzskaitīt, jo siekalas tek tieši uz tālruņa ekrānu, un tādā slapjumā no tiesas ir grūti rakstīt Un kā par spīti arī autobuss nostājies sastrēgumā, tā ka nekādas iespējas izlēkt pirmajā pieturā un tuvākajā gastronomā nopirkt vienalga ko, ka tik to drīkstētu bāzt mutē. Vai jums nešķiet, ka šīs pārmaiņas RS TV programmā nav uz labu?

Kamēr jūs te nez ar ko nodarbojaties, kapteinis Flints devies kosmosā un nokļuvis uz svešas planētas.

Pie žoga viens otram līdzās stāv novietoti divi auto. Vienam, sudrabainai vabolei, uz... hmmm... kas tur jaunās paaudzes bītliem priekspusē atrodas?.. vāka gozējas logotips, kurā redzams melns kaķveidīgais plēsoņa. Turpat blakus stāvošajam vecāka gadagājuma limuzīnam uz motora pārsega snauž melns Vienkārši Kaķis.

Pēdējo nedēļu trīs laikā mans organisms izstrādājis savdabīgu reakciju uz tālruņa zvaniem, kas sākas ar vārfiem "parunāsim par tavu auto". Seja pārklājas pleķiem, sākumā nekonkrētiem, bet pēcāk tie izkārtojas rūtiņās, rokas sāk trīcēt, zobi kabēt, bet mati (no ausīm) - izkrist. Tagad, atkal, nepaguvu atbildēt. Bet, kad mēģinu piezvanīt pats, neceļ klausuli. Citādi nebūs, ka pagriezis aizdedzes atslēgu un uzgājis gaisā ar visu bleķu kaudzi.
Bet citādi man šodien visu laiku nāk pretīm cilvēki, kuri acīmredzami apmeklē sporta zāli, dara to uzcītīgi un neatlaidīgi, taču kaut kā ne tā, varbūt pārāk vienveidīgi. Labāk būtu puevērsušies hokejam, kā es, uz dīvāna pie televizora.

Zemene griežas... tai vajadzētu būt desertu ceha pavārēnu dziesmai.

Otrs solo pusmaratons. Bez ūdens tas nebija prātadarbs. Toties apskatīju tuvākās apkārtnes nocietinātos ciematus. Piemēram, ja Rimševics dzīvotu Dzilnuciemā, skuju viņam tur knābs, alfa, omega un omons tiktu klāt Žogs riņķī, nomaskētas ložmetēju ligzdas pa stūriem un mežā, droši vien, snaiperi.

Nu ko, varbūt kādu spoileri par La Casa De Papel 2. sezonu?

Pērc televizoru un saņem dāvanā tālvadības pulti... Pērc kures un saņem dāvanā kurpjušnores... Vēl labāk auto - pērc un ietaupi nez cik tūkstošus... Neviens nav padomājis, cik ietaupīs, ja nepirks?

Ja ilgi bakstās pa špotifaju, gadās uzdurties Top 50 Latvia, kas, principā, neko diži neatšķiras no Top 50 Global, ja neskaita Donu. Un tad pārņem bezgalīgi dziļas skumjas par to, kurp ripo pasaule. Visai krāšņi to visu, t.i. Top 50, raksturo šis, viens no 50, gabaliem. Lūdzu, atvainojiet, ka jums tas jādzird!

https://www.youtube.com/watch?v=l3XIJgA8OZk

Pieliku vēl to vienu kilometru, kam decembrī nepietika spēka, lai būtu noskriets pusmaratons.

Life is but the shipwreck of our plans.

Ja pietiekami ilgi sēdēsi upes krastā, piedzīvosi, kā vispirms no darba aiziet visi tavi draugi, un pēc tam visi tie, dēļ kuriem aizgāja pirmie.

Ja es mēģinu piekļūt interneta lapai, kas hostējas uz servera Panamā no it kā neatkarīgas Eiropas Savienības provinces, tad kāda mārrutka pēc man rāda paziņojumu, ka ar Putina dekrētu pieeja šai IP adresei man liegta?!

Runājot par profesoru Osi, kuru visu laiku piesauc radio un nu arī žurnāls Ir, atmiņā viņš iespiedies ar to, ka nevarēja vien rimties daudzināt: "No jūsu paaudzes nekas nebūs. Lūk, nakamie, kas nāks studēt pēc jaunajām programmām, tie gan...", līdz kaut kādā brīdī bija, ja esam precīzi, 5.kursā, tas viss ZB. Nu labi, būtu pārspīlēti teikt, ka tas bija ekskluzīvi viņa nopelns, tur bija virkne vēl citu apstākļu un sakritību, un tomēr.

Vai jums nemaz nešķiet, ka Dziesmusvētki ir nedaudz pārvērtēti? Nē, nu es arī labprāt esmu vērojis un klausījies, un droši vien darīšu vēl kādreiz, bet vai tādēļ jāzaudē pašcieņa?

Šis bija jaukākais blūpers no Milleriem.

https://www.youtube.com/watch?v=iMyCFOT62qk