Pamēģināju paskriet dažus intervālus ātrāk nekā ierasts - pusmaratonu līdz galam tu, vecīt, varbūt arī norāposi, taču kilometru pa divi trīsdesmit nekad vairs nespēsi.
Kā jums kopīraitinga pērle televizoru reklāmā "Skaties futbolu Ultra HD kvalitātē"? Tie, kuri pavilkās, šobrīd, droši vien demolē veikalus. Savukārt bodnieki ar mēslu dakšām iet šturmēt aģentūru.
Sakarā ar rītdienas Sākumu, ir vietā atcerēties, ka todien, kad Pasaules kauss bija atvests uz Rīgu, bija iespēja to apskatīt rokas stiepiena attālumā. Apčamdīt gan neļāva.
Runājot par skriešanu, ne mazāk svarīga par pašu skriešanu ir atpūta. Izlaid vienu dienu, un mitējas smeldze muskuļos un locītavās un atkal esi gatavs jauniem varoņdarbiem piedzīvojumiem.
Skola beigusies, uz Vanšu tilta atjaunota satiksme divās joslās, ar ko jūs visus arī apsveicu. Tā rezultātā darbā ierados gandrīz stundu agrāk, bet ne tev kafiju iebrūvēt, ne aiziet pačurāt, jo atkal dzimtene briesmās. Pa kuru laiku viņi to pagūst?!
Kopš puspieciem apsveru visas šīs rosības bezjēdzību, un kam to visu vajag. Nu labi, mānos, pirmās minūtes 15 vienīgā doma bija cik ļoti vēl nāk miegs. Un arī, kam to vajag, tā kā būtu skaidrs. Bet kāpēc to vajag man? Bet, nav ļaunuma bez labuma, jo šajā... t.i., ja esam precīzi, tajā stundā nav nekādu sastrēgumu, un arī saule necepina.
Nekad nemazgājiet logus, nespodriniet stiklus. Jums, varbūt, no tā priecīgāks prāts, gaišāka istaba, kārtīgāka nama fasāde, bet putni... putni izmisumā. Turklāt ne tā, ka nosēstos zarā un ķērktu, cik viss ir slikti, bet tā, ka viens pēc otra metas stiklos, darītu sev galu un kā mēms pārmetums gulētu uz lodžijas beigti.
Kā gadījies, kā ne, bet pilna pastkaste ar vēstīm no vietnēm, kas ņēmušas par pilnu 25.maiju un GDPR. Es tās visas ignorēju, un raugos kā uz iespēju vienā reizē tikt vaļā no visiem spameriem. Vienīgais, kas rada bažas, ka ciba nekādus policy updates neizsludina. Kas i ko, vai patiešām klapēs bodīti ciet?
Nu nezinu, kas jums tur ar tā, reņģēm, bet šovakar saccepu pusspainīti, piemoreiz mūžā, un nekas - viss aplam diskrēti, ne tā kā tajās reizēs, kad kaimiņi cep karbonādes.
Autovadītāji, kad pilsētā notiek kritiskā masa, un radio atklāti aicina uz provokacijām, atcerieties, ka jūs varat iesēsties auto un aizbraukt uz zemes malu, kurp aizmīties nevienam jukušajam vienkārši nepietiks spēka.
Pa brīvdienām apkārtnes koki apauguši ar zaļu, tikko dīgušu lapu pūciņu. Aiz loga rosās viss tas nemiers, kas maijā. Un es gribēt, lai šis būtu vidusskolas priekšpēdējas klases pavasaris, absolūti bezrūpīgs un iespēju pilns.
Ir pienācis laiks iznākt no skapja un atzīties, ka esmu tāds pats kā sikbojs - šodien fanoju par Trampu, un ceru, ka viņš pieveiks reptiliāņu iluminātu Rikiju Valdenu.
Viens no cilvēku prātu neizprotamajiem līkločiem ir nereti lasāmais aicinājums sociālajos tīklos "Maksimāli šārēt" kārtējo nozagto BMW. No sirds jūtu līdz, bet... Vai kāds no jums vispār pievērš uzmanību šīs markas automašīnām, ja tā nav nokrāsota rozā ar melnām pumpiņām? Cita lieta Jaguar XJL, piemēram, par to es varētu pastāstīt cikos uz kura stūra esmu redzējis.