Bekgamona (nardu) turnra finālspēle bija reti aizraujoša. Vienīgi nesaprotu, kā tam visam izsekot līdz. Laikam vienīgā galda spēe, kurā var domāt bīdot kauliņus šā un tā, pēc liekot atpakaļ un atal štkojot citus variantus. urklāt viss notiek tādā ātrumā, ka īsti vietā būtu palēlināti atkārtojumi lai pārliecinātos, ka kāda fišķa nepazūd piedurknē.