Pirmīt noskatījos kā viens foršais zaķis stibī foto somu, nu, tādu, ka pašu gandrīz tajā varētu iestūķēt. Až žēl  palika un jau nodomājos vai nepiedāvāt palīdzēt, bet pēc tā cik bažīgi atskatās pār plecu un kā pieliek soli, sapratu, ka to nu pavisam nevajadzētu darīt, ja vakariņas nevēlos sagaidīt izmeklēšanas izolatorā, acīmredzot uzticību cilvēkos neviešu. Nospriedu, ka meitiešiem nu gan nav mēra sajūtas. Tajā, droši vien, bez fotoaparāta, pusduča objektīvu un zibspuldzes, notiekti bija arī divas Aldara četrpakas. Bet tad atcerējos to reklāmu, kurā onka sakrauj somā aliņus, paņem hokejnūju un dodas uz "treniņu", un visu sapratu, tikai te hokejnūjas vietā bija statīvs.