Viens no jaukākajiem autovadītāju niķiem ir novietot auto krustojumā uz gājēju pārejas. Reiz, stāvēju un gaidīju savu zaļo gaismu, un īsināju laiku blemzdams uz namu korēm, tad ar acu kaktiņu samanīju kustību līdzās stāvošo pilsoņu rindās. Uzmetis skatienu pretējā ielas pusē esošajas luksoforam un ieraudzījis degam zaļu lampiņu uzsāku ielas šķērsošanu un... nostiepos šķērsām pār kapotu tikko kā tur noliktajam auto. Citā reizē un vietā atkal gadījās, ka vāģis ielas šķērsošanas vietā jau bija nolikts kad piegāju pie krustojuma. Nopriecājps, ka laikus to esmu pamanījis, izlavierēju pa šauro spraudziņu un sāku gaidīt. Pa to laiku atgriezās auto īpašnieks, un auto sāka izdvest neapmierinātus pīkstienus, jo izrādījos, ka traucēju tam uzsākt kustību. Pamāju sveicienu ar vidējo pirkstu. Autovadītājs izrādījās neaudzināts un uz sveicienu neatbildēja. Tikai izvalbīja acis, bet žoklis nokrita uz stūres. No lūpu kaktiņauz bikšu staru notecēja siekalas. Diemžēl ilgi jūsmot nesanāca. iedegās zaļais, bet man bija jāsteidzas.