03 Februāris 2006 @ 12:09
 
Nereti ļaudis kādas vienas nelaimes dēļ atsakās no normālas dzīves, nostājas cietēja pozā un velta atlikušo mūža daļu sevis žēlošanai. Nu, piemēram, atgriezies no stomatologa, kur palicis bez zoba, žēli dveš: Ak! Kas mani tādu tagad vairs mīlēs! Man nekad vairs nebūs pilnvērtīga seksuālās dzīves! Mums, neredzamās frontes darbiniekiem, neliešiem, kas taisa reklāmu, ir iespēja viņiem palīdzēt atkal sajusties tādiem pašiem kā pārējiem, vai vismaz ne sliktākiem. Kā šajā piedāvājumā: (..) боли в спине? (..) Занятия (..) танцем живота помогут вам достичь гармонии души и тела... Sak, vēders tak tev nesāp!
 
 
( Post a new comment )
[info]shelly on 3. Februāris 2006 - 13:17
Ok. Bet par visa mūža ciešanām pēc izrautā zoba nepiekrītu. Atceros, kā reiz man bija ļoti slikti un man ar sāka gasīt - nu, ko tu tagad visu mūžu tā darīsi, tā nevar. Es gandrīz uzprāgu. Trīs dienas pēc sagruvušas draudzības ir vēl ļoti īss rētu laizīšanas periods, un viennozīmīgi ļoti tālu no "visa mūža".
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)