Vai personīgi pazīstat kādu savas tautas patriotu? Nu labi, ja nepazīstat, varbūt esat sastapuši? Laiku pa laikam man izdodas izdodas tādus sastapt. Sveiks, viņi saka, vai Jums būtu mirklis laika?.. Mirklis, man šķiet, katram ir vienmēr. Un, pat ja nav, tad pat īpaši steidzīgie kamēr kamēr uzklausa jautājumu ir neglābjami nokavējuši visu, ko negribēja nokavēt un nu var  lēni un prātīgi atbildēt uz pārējiem socioloģiskās aptaujas jautājumiem. Nākamais jautājums ir tas, kas man liek izslieties, izgriezt krūti, ievilkt vēderu un izvalbīt platāk acis - vai tu esi latvietis? Vēršu uzmanību uz intīmo uzrunas formu. Ja pirmajā jautājumā izskanēja rezervētais Jūs, tad tagad sociologs, sajutis tautieti jau pāriet uz neformālāku komunikācijas formu - Tu. Nu... mmmmmmmmm... kā lai... tu tagad nedaudz apjucis meklē pareizo atbildi, mēģini atminēties, kas bija redzams fotogrāfijās līdzās vecvecmāmiņai, sava deguna un acu formu. Tomēr tas nu... mmmmmmmmm... vairāk skan tā kā apstiprinoši nekā noliedzoši. Intervētājs ir attapīgs un saprot to pareizi, tāpēc, domās atķeksējis tavu atbildi, pāriet pie nākamā aptaujas punkta - iedosi 50 santīmus (60 santīmus, 80 santīmus, latu...) aliņam? te pat nav svarīgi, ko tu viņam atbildēsi, vai dosi 50 santīmus, vai pa seju, vai pogāsi vaļā portfeli, un aicināsi kompānijā salāpīties ar tur paglabāto puslitru... Šajā brīdī tu saproti, ka tavā priekšā stāv īstens patriots. Viņš nedzertu par kaut kāda krieva, moldāva vai evenka santīmiem, viņš dzers tikai un vienīgi par latvieša naudu. Un tā, notrausuši nevilšus sariesušās lepnuma asaras acu kaktiņos, mēs dodamies tālāk savās gaitās ar siltuma sajūtu sirdī.

Īsta katastrofa, riktīgs bezdarba sprādziens mūs sagaida tad, kad sāks no darba atlaist diplomētos ekonomikas ekspertus, kuru vienīgā nodarbošanās ir runāšana par to, cik viss ir slikti.