Pierādījums tam, ka Ukraina ir demokrātiska valsts ir tas, ka tagad Artekā var atpūsties jebkurš bērns. Senāk, lai tur nokļūtu bija labi jāmācās, pieklājīgi jāuzvedas, un pat ar to vēl  nepietika. Bija jāpamanās atnest, atvilkt atripināt visvairāk metāllūžņi. Runā, ka dažs esot nodevis lūžņos mammas veļas mazgājamo mašīnu Rīga un tēva zapiņu, par ko saņēmis no skolas godarakstu, bet no vecākiem pa mizu. Bija, protams, arī varianti, izvēles iespējas, tā teikt. Metāllūžņu vietā varēja vākt makulatūru, vai zīmēt zvaigznes uz komunistu mājām, vai nodot tēvu ar pudelesbrāļiem ciema čekistiem. Lai nu kā, bet kaut kas bija jāpaveic, atpūta kurortā bija jānopelna. Tagad tas viss ir pagātne, sen aizmirsts un dažam šķiet, ka nemaz nebija taisnība. Jā tagad Artekā var atpūsties katrs. Kuram ir nauda. Bet, ja naudiņas nav... nu tad, atvainojiet, pie mums t.i. pie viņiem, ir demokrātija.