Neatminos, kā tas sākās. Iespējams kaut kad bērnībā, lasot Zigmundu Skujiņu - skaidra lieta, Iļģuciems un viss no tā izrietošais... Lasot kaut ko, kai tā būtu grāmata vai ciba, galvenais, lai nebūtu vietvārdu, domās mēģinu darbības vidi iepozicionēt savā apkārtnē. Citreiz tas ar zināmu piespiešanos izdodas, biežāk ne. Vienā reizē nekādi neizdodas atrast tuvumā vulkānu, citā - trīz palmas un notriektu lidojošo šķīvīti.