Pa divām atvaļinājuma nedēļām esmu izlasījis 1 (vienu!) grāmatu. Patiesībā pa šo rītu (Stroika ar skatu uz Londonu - sūdīgi ieskanēta, labāk ņemiet bibliotekā!). Ir izstrādājies noturīgs paradums lasīt sabiedriskajā transportā, tātad piecas dienas nedēļā par 3 stundām, līdz ar to pārējā laikā nevelk uz garākiem tekstiem kā, piemēram, Mendeļejeva tabula uz brokastu pārslu pakas, vai kaut ko intensīvi meklēt internetā, kas beigās izrādās bijusi bezmērķīga lēkāšana no vienas lapas uz otru, lasot skaidrojumu kaut kam, kas bijis skaidrojums kaut kam, kas bija skaidrojums vēl kaut kam, tādejādi krājot bagāžu Vai esi gudrāks par piektklasnieku tipa sacīkstēm. Ja vien es to visu iegaumētu. Tieši pretēji, pēkšņikonstatēju, ka pilnīgi neatceros vārdus kaut kādiem mūziķiem un dziedātājiem. Atceros seju, meldiņus, pat kādu dziesmas rindiņu, bet vārdu ni un ni. Un miera taču nav, kamēr atkal nezināsi, kā viņus sauc! Nācās  ņēmt talkā gugli, un pēc dziesmu nosaukumiem meklēju vārdus. Un tagad kā Ārja Stārka vairākas reizes dienā pie sevis atkārtoju: "Dženisa Džoplina, Džo Kokers, Džimijs Hendrikss..."