Lielveikalā, kur ieskrēju uz brīdi patverties no puteņa un vēja, pie durvīm sēdējā pāris jauniešu, un skaitīja plikpaurus. Kad bija klāt laiks doties ārā, un devos uz durvju pusi, viens no viņiem palūkojās uz mani un pacēla roku, lai pieskaitītu arī mani savā veidlapā. Es saminstinājos, viņš pamira ar paceltu roku, pamīņājos atpakaļ, viņš nopūtās un nolaida pildspalvu. Kad sadūšojos atkal virzīties uzdurvīm, viņš bija modrs un atkal pacēla roku. Es atkal apstājos. Viņš roku nolaida. Izgāju pa citām durvīm.