Vienu vakaru jaunā paaudze apsēdās blakusistabā pie baltas lapas, un, kādu laiku grauzusi pildspalvas galu, brīdī, kad gāju garām istabas durvīm, apjautājās: "Kā tu saproti teicienu Brīvība nav tiesības, bet pienākums?" Ahā, nodomāju, kārtējā eseja! Nu... es teicu, bet pie sevis nodomāju, ka izklausās pagalam manipulatīvi, ja ko tādu izdzirdētu man adresētu, tūlīt kļūtu piesardzīgs un saausītos, sak, nu, nu, ko tad nu gribēsi? Bet skaļi to, protams, neteicu, jo kas zin, kad pašam var noderēt prasti manipulātīvi argumenti. Nu, es teicu, un ko Tu pats domā?
Neba velti šodien par to atcerējos... bet par to vēlāk. Šī brīža aktualitāte ir

Aptauja jeb, latviski runājot, polls

Šos vārdus izcēlu ar nolūku, lai visi aptaujās piedalīties maniaki nepalaistu garām. Taisīt īstu cibas aptauju slinkums, turklāt gribētos sagaidīt vismaz saliktu pakaārtotu teikumu, nevis +1 balsi pie "kapāju vanagu".
Tātad, jautājums: kā tu saproti un/vai ko tu domā par brīvība nav tiesības, bet pienākums?