Aizgāju mazliet paskriet. Vienmēr esmu apskaudis cilvēkus, kuri spēj skriet ilgi. Nemaz nerunājot par to, ka kaut kādā brīdī par sevi sāk atgādināt visas iespējamās locītavas, pēc minūtēm 40 man vienkārši apnīk. Tad ir labi, ja riņķo ap māju un vari jebkurā brīdī noiet no trases! Bet šodien biju cieši apņēmies noturēties vismaz stundu, tāpēc metu visneiedojamākās cilpas, un turējos pēc iespējas tālāk prom. Kad tuvojās kritiskās 40 minūtes, man tas viss jau bija tā noriebies, un tā gribējās atkal ātrāk nokļūt zem jumta, ērtā dīvānā, ka nevilšus sanāca tāds kā finiša spurts:
  8.km   0:05'30
  9.km   0:05'22
10.km   0:05'12
11.km   0:05'08.1
12.km   0:04'55.9
13.km   0:04'48
14.km   0:04'34
Ar  jaunajiem teļiem, protams, konkurēt nevar, bet lai parādītu pigu kardioloģijas nodaļas doktoriem Hausiem, pilnīgi pietiekami.