Nu labi, labi! Šito atzīmēt bija tik pat stulbi, kā citēt Šleseru, vai piekasīties iztrūkstošam komātam, vai vicināt kādam acu priekšā "-īt, -īties, -ināt, -ināties".
Tas "bijos", tāpat kā pēcāk "komāti", bija manu pirkstu neveiklība, rakstot telefonā, nevis mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis. Bet ar skaitļiem patiešām sanācis interesanti. Izlasīju, pāršķīru lapu, bet palika tāda dīvaina spriedzes sajūta. Lasīju vēlreiz to fragmentu, un arī tad ne uzreiz pamanīju, kas par lietu.