26 Marts 2012 @ 00:20
 
Kad būšu nobriedis darīt sev galu, darīšu to uz gājēju pārejas. Šodien, lūk, kad spēru soli uz ielas, auto, kas tuvojās, nevis apstājās, bet piedeva gāzi, un īpašnieks aizbrauca tālāk šķendēdamies, ka aplam veikli večuki mūsdienās, pagūst atlekt atpakaļ. Atpakaļceļā uzreiz apņēmīgi devos pāri ielai, cieši raugoties tuvojošā mersedesa ksenona acīs, ne uz mirkli nenovēršot skatienu, pat nemirkšķinot. Pirmais neizturēja mikroautobuss, ka iesāņus sekoja manam oponentam. Tas t';a kā sazvārojās, tā kā sastreipuļojās, un laikus sāka bremzēt. Tad nodrebēja mersedess. Nomirkšķināja kreisais lukturis, un ar skaļu paukšķi pārdega tā kvēlelementi. Pēc brīža apdzisa arī labais. Pats auto žēli kaukdams nometās ceļos pie pārejas, atzīstot cilvēku par Karali.
 
 
( Post a new comment )
[info]kemune on 26. Marts 2012 - 11:02
ciešs acu skatiens - tā ir atslēga
(Atbildēt) (Link)