Lūk, saslimt cilvēks var pēc vajadzības, ja ļoti saņemas. Meita, piemēram, divreiz gadā, tiklīdz klāt ieskaite mūzikās skolā, ziema vai vasara, tā kakls beigts, temperatūra kā zoodārza tropu mājā un visas lietas. Bet nez, cilvēks var pats nomirt, kad to vēlas? Es domāju, nevis kaut kādā šmucīgā veidā, uzšķēržot vēderu ar megagastronoma akcijas virtuves tuteni vai izdzerot tualetes tīrīšanas līdzekli, kas pakaļpalicējiem lieti var noderēt saimniecībā, bet tā civilizēti - vakarā izmazgāt kafijas krūzīti, lai paliek ordnungs, izpucēt zobus, droši vien arī noskūties, lai smukāks paskats no rīta, palīst zem zegas un stingri apņemties "Viss! No rīta necelšos!" Es domāju, ka tas būtu labākais, ko māte daba mums varētu būt devusi. Ja vien nebūtu tāda kuce.