14 Septembris 2011 @ 10:01
 
Naktī, grūti pateikt, tuvāk vakaram vai rītam, labu sev vēlēdams, nospriedu, ka būtu jauki pagulēt mazliet ilgāk un pārliku modinātāju sākumā piecpadsmit, tad divdesmit minūtes vēlāk. Bet no rīta, kas tev deva, pamodos kā ierasts. Un tad, izmisīgi aizžmiedzis plakstus, spītīgi tinos segā, gaidot, kad pienāks laiks un atskanēs modinātāja signāls. Un tā vienmēr, gandrīz vienmēr.
 
 
( Post a new comment )
[info]fjokla on 14. Septembris 2011 - 10:46
manšķiet, ka vēlmei izrakstīties ir kaukāds sakars ar siltumu, kad sametas auksts, tad sāk bīdīties kaut kādas fāzes un nekas nešķiet pierakstīšanas vērts vairs, savukārt, siltumā, tobiš- vasarā, tad atkal tikdaudz līksmes, ka visu gribās, tas, vaitam kāda vērtība, tas,saprotams, cits jautājums, tapē tūdaļ aizies dzēsīšanās turpu-šurpu, tā tāda ierasta procedūra,vot, ja mēs visi pie vidusjūras, ta mums katram būtu kādi septiņo blociņi vismaz un atvāzts laptops turklāt
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)