Profesija Nr.1, kuras pārstāvjiem iespļaut sejā viennozīmīgi būtu nevis ceļu policisti, kā dažs stereotipu varā nonācis pilsonis varbūt iedomājas (Stīvens Frajs šajā brīdī ieslēgtu sirēnu un iesauktus: "Ak, nē! Mīnus 10 punkti atkal!"), bet kopīraiteri un ārtdirektori.
Pirms neilga laika cepos par maizi, kas vienā atsevišķi ņemtā megagastronomu ķēdē, ai, nu lai iet gaisā neapmaksāta reklāma - Rimi, kļuvusi par 20-25% dārgāka. Nepagāja ne 2 dienas, kad TV sāka daudzināt, ka tur "tagad un vienmēr" vairs ne 1000, bet diviem un pat visiem trim tūkstošiem preču cenas pazeminātas uz visiem laikiem.
Pa brīvdienām paguvu atdzist un nomierināties, taču pirmdienas rīts ienāca ar jaunu gājienu ar zirdziņu. Darbavietas foajē stabs sagaidīja ar kantora īpašnieka noģīmi, kam klāt piezīmēts listes numurs un tradicionālais uzaicinājums "Balsojiet!" Un apakšā piesprausta priecīga vēsts sīkākā drukā, ka pateicoties šim, lūk, kungam, biļetes uz Dinamo mājas spēlēm iespējams iegādāties bez komisijas maksas 1 Ls apmērā.
Lieliska ziņa! Tomēr jābūt baigam ciniķim, lai ko tādu piespraustu nevis Arēnā Rīga pie biļešu kasēm, bet kantorī, kurā katru reizi, kad saimniekam uznāk mecenātisma lēkme, vai kādi citi tēriņi, pēc vajadzības tiek manipulēts ar izcenojumiem par padarīto darbu, nereti ar atpakaļejošu datumu.