Pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri līdz šim izskatījās gluži normāli, pamet pilnvērtīgu cibošanu un, vai nu vārdu trūkuma dēļ, vai arī vecuma nespēka pievarēti, pievēršas twīterošanai jeb, izsakoties kā mums to novēl Valsts valodas inspekcija, čivināšanai. Baidīdamies palikt šeit viens pats un pēdējais, arī es esmu nolēmis sekot progesam, kaut arī no dažiem skatupunktiem tas varētu izskatīties kā regress, lai neteiktu deģenerācija, un, pamest cibošanu, lai atlikušo dzīvi veltītu vīterošanai... tfu... t.b. tvīterošanai.
Ja jums šķiet, ka mani čiepstieni varētu būt interesanti, esat laipni lūgti šeit sekot tam līdzi!