Bet es domāju, un, jo vairāk es domāju, jo man paliek skumjāk..
/A.Čaks/

tu aizbrauci ar pirmo trolejbusu
es būdā atgriezos un taisījos uz dusu
man iesāpējās kaut kas krūšu rajonā
un sāp vēl tagad kad par tevi jādomā
kam visam vienmēr jābeidzas tik slikti
kam pelēks pretīgs rītiņš allaž aust tik dikti
nu aizbrauc kas tad ir vienalga man
kaut tavi čukstieni vēl manā būdā skan
/K.Elsbergs/

Tu esi kļuvis vienkāršs kā atnācis rīts.
Tu esi kļuvis vienkāršs kā mīts.
Tu runā skaidrības balsī
ar bērniem un mākoņu laukiem.

Tu runā ar draugiem.
Tu jūti vissīkāko straumi, it kā tev būtu spuras.
Tu jūti vismazāko vēju, it kā tev būtu buras.
Tu neesi ne jauns, ne vecs.

Tu esi vientuļš un brīvs.
Uz tavas neatvadīšanās
mana klātbūtne turas.
/J.Elsbergs/