kristīne
01 November 2020 @ 09:44 pm
 
i've been coming home to an empty apartment for several months now. there are good days and then there are some very bad ones. evenings are the worst. i often have this weird feeling of actually not living my life, not being in this body of mine, as if i'm watching myself in third-person view
 
 
kristīne
18 August 2018 @ 09:54 pm
 
tāds beigu sākums. šoreiz, liekas, pa īstam.
Tags:
 
 
kristīne
06 January 2018 @ 10:14 pm
 
man darba nav jau gandrīz trīs mēnešus, un nupat sākt piezagties besis
 
 
mūzika: mogwai - take me somewhere nice
 
 
kristīne
01 January 2018 @ 10:08 pm
 
pirms pāris dienām izlēmu beidzot saņemties un izkustināt savu milzīgo pakaļu un atgādināt sev, ka man tak kādreiz patika skriet. ja neskatās uz to, ka necik daudz jau neizdarīju un visu laiku bija jārausta bikses, kas spītīgi turpināja šļūkt uz leju, bija ok. nākamā diena pagāja galvassāpju, nepārtrauktā 'man gribas vemt' sajūtā un sāpošu ausu zīmē. ejot ziemā skriet (pie jūras un pēc vairāku gadu pārtraukuma), noteikti būtu bijis prātīgāk uzvilkt cepuri
 
 
mūzika: red hands - sara
 
 
kristīne
26 November 2017 @ 09:36 pm
 
moš jāšķiras
 
 
kristīne
03 August 2017 @ 09:58 pm
 
šodien pa ilgiem laikiem rakstīju savā papīra dienasgrāmatā (aka pārdzīvojumu klade). sakrājies laikam. šķiet, vēl burtiski pirms pāris dienām runājām, cik forši tomēr ir būt kopā, ka joprojām esam blakus, tuvāki kā jebkad, tomēr ikdienas sīkumi, neuzmanība liek atkal un atkal apstāties, dusmoties, nesaprast, sēdēt katram savā istabas stūrī (jo tā ir vienīgā iespēja) klusumā. nekas nav noticis, taču nekas nav kārtībā.
pāries jau un aizmirsīsies. žēl tikai, ka atkārtosies.


pirmā darba nedēļa. nav daudz darāmā, bet sajūta, ka neesmu tur, kur vajadzētu būt, jau atkal ir atgriezusies. šodien sapratu, ka nu jau apmēram gadu vairs nezinu, ko es īsti gribu darīt, tomēr palieku tajā pašā vietā, kur nav miera, kur ne prātam, ne sirdij nepatīk. 
 
 
mūds: blah
 
 
kristīne
18 August 2016 @ 09:24 pm
 
ciba, piedod, esmu par tevi galīgi aizmirsusi. gribētu pastāstīt daudz ko (vienmēr tāda sajūta iekšā ir), tomēr, šķiet, ka visi skaistie vārdi un ne tikai, arī pārdzīvojumi, nu ir atraduši sev dzirdīgas un sevi pelnījušas ausis un sirdi.
 
 
mūzika: lietus